Latvijā trūkst orgānu donoru; aicina reģistrēties dzīvību glābšanai
Foto: Shutterstock

Situācija ar orgānu donoriem Latvijā šogad ir dramatiska: cilvēku rinda, kas gaida transplantāciju, ir ļoti gara, bet donoru katastrofāli trūkst. Ārsts transplantologs Jānis Jušinskis skaidro, ka dažādu iemeslu dēļ vairāk nekā pusē gadījumu nav iespējas izmantot donoru cita cilvēka glābšanai. Lai uzlabotu situāciju, speciālists aicina ikvienu, kas vēlas glābt dzīvību pēc savas nāves, veikt attiecīgu ierakstu iedzīvotāju reģistrā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijā katru gadu veic nieru un sirds transplantācijas, bet tas nenozīmē, ka visi cilvēki, kam tā nepieciešama, dzīvos. Ir jāgaida rindā, lai atrastu donoru. Vēl sarežģītāku situāciju padara tas, ka ir jābūt saderībai starp donoru un pacientu. Ārsti Latvijā katru gadu veic no 60 līdz 70 nieru transplantācijām, lai arī nepieciešamība ir lielāka. Sirds transplantāciju ir krietni mazāk – par valsts līdzekļiem iespējams veikt tikai divas procedūras gadā.

Jušinskis atklāj, ka bieži transplantācija nenotiek, jo mirušas personas tuvinieki neļauj izmantot orgānus: "Pagājušajā gadā situācija šajā jomā bija ļoti laba, jo apmēram 85 procenti aptaujāto tuvinieku deva atļauju sava mirušā piederīgā orgānus izmantot transplantoloģijai, lai glābtu kāda cita cilvēka dzīvību. Šogad situācija ir dramatiska. Vairāk nekā pusi jeb apmēram 60 % no visiem donoriem, par kuriem mūs informē, mēs pazaudējam dažādu iemeslu dēļ. Un viens no būtiskākajiem traucējošajiem faktoriem ir tieši radinieku aizliegums izmantot viņu mirušā piederīgā orgānus transplantācijai".

Ja ir rakstīts, ka cilvēks piekrīt kļūt par donoru, tad pēc nāves viņa radinieki nedrīkst ietekmēt šo aizgājēja gribu. Tas darbojas tāpat kā testaments. Jānis Jušinskis

Speciālists skaidro, ka Latvijas likumdošana nosaka – aizgājēja griba ir neapstrīdama. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks ir vēlējies, lai viņa orgānus pēc nāves izmantotu transplantācijai, neviens viņa vēlmi apstrīdēt nevarēs. Likums arī nosaka, ka drīkst izmantot arī to cilvēku orgānus, kas nav īpaši norādījuši, vai vēlas tos pēc nāves ziedot. "Protams, neatkarīgi no pastāvošā likuma mēs bieži runājam ar piederīgajiem, lai gan tas ir laikietilpīgs process. Tā kā telefoniski šos jautājumus nedrīkst risināt, mēs zaudējam daudz laika," piebilst Jušinskis.

Viņš uzsver, ka ikviena papildu stunda samazina orgāna funkcionalitāti, tāpēc cilvēkiem, kas vēlas palīdzēt, ieteicams veikt ierakstu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, aizpildot iesniegumu. Tas aizņems tikai dažas minūtes laika, turklāt to ir iespējams izdarīt arī elektroniski. Norādīt, vai orgānus pēc nāves drīkst izmantot transplantācijai, ir iespējams šeit.

Jušinskis uzsver: "Ja ir rakstīts, ka cilvēks piekrīt kļūt par donoru, tad pēc nāves viņa radinieki nedrīkst ietekmēt šo aizgājēja gribu. Tas darbojas tāpat kā testaments".

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form