Lenteņi, dzīvsudrabs, smēķēšana – dīvainas metodes, ko senatnē izmantoja ārstēšanai  (4)

Iedvesmojoties no "Business Insider", piedāvājam iepazīties ar neparastām metodēm, ko senatnē izmantoja veselības uzlabošanai un kas izrādījušās ne tikai neefektīvas, bet pat kaitīgas. Jāpiebilst, ka daudzos gadījumos tieši pielietotā ārstēšana, nevis slimība, ir izraisījusi pacienta nāvi, tāpēc nekas no šeit nosauktā nav ieteicams izmēģināšanai.

Haizivs skrimšļiem mēdz piedēvēt dziednieciskas spējas, un tie ir reklamēti kā līdzeklis vēža uzveikšanai. 20. gadsimta vidū kāds ķirurgs pētīja dzīvnieku skrimšļu izmantošanu medicīnā. Viņš paziņoja, ka spēj samazināt audzējus un ārstēt vēzi, izmantojot dzīvnieku skrimšļus. Šādi pētījumi netika veikti atkārtoti, bet iepriekšējā gadsimta beigās skrimšļi kļuva populāri alternatīvās medicīnas praksēs. Īpaši tika izcelti haizivju skrimšļi, tomēr realitātē nav neviena pētījuma, kas pierādītu to efektivitāti, arī uzskatam, ka haizivis neslimo ar vēzi, nav pamatojuma – ir konstatēti vairāki desmiti gadījumu, kad haizivīm bijis audzējs.

Jāpiebilst, ka lenteņi var izaugt teju desmit metrus gari un spēj pārvietoties arī citām ķermeņa daļām, ne tikai vēderu. Šādos gadījumos var iestāties nāve. Par citām neefektīvām un bīstamām metodēm svara zaudēšanai tu vari lasīt šeit, bet šajā rakstā vari iepazīties ar ieteikumiem veselīgai liekā svara zaudēšanai.

Ļoti ilgi ārstniecībā izmantoja arī dzīvsudrabu – vairākus gadsimtus to izmantoja sifilisa ārstēšanai. Ārsts vārdā Džons Hanters pat nāca klajā ar paziņojumu, ka pats ir uzveicis sifilisu, pateicoties dzīvsudrabam. Visticamāk, viņš tam ticēja, jo sifiliss parasti norit vairākās fāzēs, ieskaitot remisijas periodu, kas var ilgt vairākus gadus. Ārsts piedzīvoja remisiju un domāja, ka slimība ir uzveikta. Hanters vēlāk mira no sirdstriekas.

Jāpiebilst, ka neveiksmīgu ārstēšanu ar dzīvsudrabu piedzīvoja arī pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta lektore un medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete ir atklājusi, ka viņš nav miris no neārstējamas slimības, bet gan no ārstēšanās ar dzīvsudrabu, kas tajā laikā bijusi populāra. Vairāk par to lasi šajā rakstā.

20. gadsimta vidū tika veikti pētījumi par LSD efektivitāti cīņā ar alkoholismu, kriminālu uzvedību un šizofrēniju. Lai arī tagad reti kurš šaubās par šīs ķīmiskās narkotikas kaitīgo ietekmi, ir pētnieki, kas joprojām vēlas iedziļināties tās ietekmē uz alkoholismu un šizofrēniju.

Tāpat savulaik par veselīgu tika uzskatīts arī kokaīns. To ne vien izmantoja kokakolas ražošanā, bet uzskatīja, ka tas ir līdzeklis veselīga dzīvesveida uzturēšanai, jo sniedz enerģiju un uzlabo garastāvokli. Ļoti daudzi zinātnieki ticēja, ka šai vielai patiešām piemīt lieliskas īpašības un tā var būt līdzeklis cīņai ar depresiju. Tagad gan pētnieki ir vienisprātis – tā ir atkarību izraisoša narkotika, kas negatīvi ietekmē smadzeņu un sirdsdarbību.

Asins nolaišanas pamatā bija ticība tam, ka slimību izraisa ļauni gari, ko iespējams izdzīt kopā ar asinīm. Vēlāk ticēja, ka atbrīvošanās no asinīm palīdz uzturēt šķidrumu līdzsvaru ķermenī – cilvēki ticēja, ka šķidruma līdzsvara trūkums izraisa slimības.

Vēl viena metode slimību ārstēšanai 19. gadsimta sākumā bija lobotomija. Valdīja uzskats, ka, izgriežot saiti starp lielo smadzeņu priekšējo un centrālajām daļām, tika ārstētas dažādas garīgās kaites. Lai arī šāda iejaukšanās nomierina cilvēku, tā rada trulumu un mūsdienās to praktiski vairs neizmanto.

Tabaku izmantoja, lai atslābinātos smēķēšanas laikā un lai atbrīvotos no galvassāpēm. Tāpat tabaku izmantoja cīņā ar saaukstēšanos, vājumu. To izmantoja arī kā anestēziju. Pēc tam, kad tabaka parādījās Eiropā, to uzskatīja par svēto augu un Dieva dāvātām zālēm. Indijā cilvēki pat gatavoja tabakas zobupastu, jo ticēja, ka tā uzlabo zobu stāvokli.

Tagad ir skaidrs, ka tabaka ne vien ne palīdz uzlabot veselību, bet ir pat ļoti kaitīga. Par to, kā uzlabojas pašsajūta un ikdiena, atmetot smēķēšanu, vari uzzināt šeit.