sieviete skumjas vientulība
Foto: Shutterstock

Cik reižu, dodoties ārpus mājas, pārliecinies, vai ir izslēgts gludeklis vai matu taisnotājs? Vai domas par to, vai dzīvoklī nav palikusi gaisma, tevi satrauc krietni vairāk nekā partneri? Vai varbūt, ejot pa ielu, apņēmīgi izvairies no kanalizācijas lūku vākiem, centies neuzkāpt bruģa līnijām, iet tikai pa ietves kreiso malu, sev iegalvot, ka, ja krustojumā iedegsies zaļā gaisma, tad diena būs izdevusies? Šīs un citas īpatnības domāšanā, kā tās visbiežāk dēvējam, patiesībā var liecināt par obesīvi kompulsīviem traucējumiem, kas ievērojami apgrūtina mūsu dzīves kvalitāti un tomēr ne vienmēr tiek laikus pamanīti, apjaušot situācijas nopietnību.

Līdzīgā stāstā dalās arī Krista (26 gadi, strādā valsts pārvaldē), kura, slimībai saasinoties, saprata, ka situācija ir krietni nopietnāka nekā pašai šķiet.

"Viss sākās ar gandrīz vai maniakālu roku mazgāšanu. Mani šausmināja doma, ka āda saskārusies ar neskaitāmajiem mikrobiem, kas atradušies, piemēram, sabiedriskajā transportā uz "Stop" pogas. Tāpat, no rītiem krāsojoties, bieži vien jutu uzmācīgu vēlmi veikt noteiktu skaitu kustību abām sejas daļām simetriski, klājot piemēram, tonālo krēmu vai vaigu sārtumu. Sevi visu mūžu biju dēvējusi par perfekcionisti, tāpēc neaizdomājos, ka patiesībā šo dīvaino izjūtu iemesls ir pavisam cits," atklāj Krista.

"Par to, ka mana problēma varētu nopietnāka, aizdomājos brīdī, kad jau noteiktu skaitu stāvu kāpu pa kāpnēm, bet noteiktu – braucu ar liftu, dodoties mājās. Tāpat mani ne mirkli neatstāja uzmācīgas domas par to, ka, veidojot frizūru, neesmu vienlīdz spēcīgi izķemmējusi abas matu puses. Tad nu rāvu ārā sprādzes un bužināju, un ķemmēju, bužināju un ķemmēju… Savukārt uz darba galda izvietotie priekšmeti atgādināja dīvainu izstādi – katram piezīmju blokam, zīmulim un pildspalvai bija jāstāv noteiktā vietā un pat leņķī. Ja kāds manu kārtību izjauca, jutos absolūtā panikā un dusmās ārdījos.

Lai cik ironiski tas nešķistu, pirmā nojausma, ka maniem perfekcionisma un uzmācīgo domu uzplūdiem varētu būt medicīniska rakstura iemesli, radās, noskatoties kādu seriāla "Girls" epizodi. Tajā ar obesīvi kompulsīviem traucējumiem slimoja viena no galvenajām varonēm. Apzinājos, ka tas ir tikai seriāls, taču saskatīju apbrīnojami daudz līdzību ar savu ikdienas dzīvi – apsēstība ar kustību noteiktu reižu atkārtošanu, apzināšanās, ka notiekošais, visticamāk, nav īsti normāls, un tomēr – nespēja no šīm domām atbrīvoties…

Mani ne mirkli neatstāja uzmācīgas domas par to, ka, veidojot frizūru, neesmu vienlīdz spēcīgi izķemmējusi abas matu puses. Tad nu rāvu ārā sprādzes un bužināju, un ķemmēju, bužināju un ķemmēju… Savukārt uz darba galda izvietotie priekšmeti atgādināja dīvainu izstādi. Krista (26)

Vispirms informāciju meklēju internetā, noskaidrojot, ka obesīvi kompulsīvi traucējumi patiesībā var rasties katram no mums, turklāt reizi mūžā tie var saasināties. Iespējams, slimības iedīgļi manī bija snauduši labu laiku, lai, ikdienas dzīvei kļūstot saspringtākai un stresa pilnākai, uzplauktu.

Kad izlasīju visu pieejamo informāciju, šķita, ka nu gan es varēšu pati sevi izārstēt, jo zinu, kas man kaiš! Taču tā nebija – slimība progresēja, man mēnešiem ilgi cīnoties pašai ar sevi. Kad viss bija saasinājies tik tālu, ka vairs nespēju iziet no mājas, lai normāli veiktu savus ikdienas pienākumus, nolēmu vērsties pie ārsta.

Kad pirmo reizi tikos ar psihoterapeitu, sevi jau biju paguvusi nodēvēt par nenormālu, tomēr speciālists, mums tiekoties atkārtoti, ļāva saprast, ka tā nebūt nav. Nu vizītes pie ārsta ir kļuvušas par manu ikdienu, jo psihoterapeitu apmeklēju vismaz reizi mēnesī. Tāpat lietoju nomierinošus medikamentus un cenšos dzīvot mierīgāk.

Jūtos nosvērtāka, it kā ar skaidrāku galvu, un man beidzot ir sajūta, ka tikai es valdu pār savu dzīvi – manī vairs neskan balsis vai nebeidzamais zemapziņas spiediens iet darīt kaut ko, kas nav ne loģisks, ne vajadzīgs, taču it kā ir neizbēgams," rezumē Krista, piebilstot, ka par slimības izraisītāju nodēvēts, iespējams, ilgstošais stress darba vietā, pārslodze un bērnībā piedzīvotais, vienam no vecākiem laiku pa laikam pārmērīgi lietojot alkoholu.

Kā skaidrots Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas kampaņas "Nenovērsies!" informatīvajos materiālos, kas tapuši sadarbībā ar sertificētu ārsti – psihiatri Dr. Ingu Zārdi, obesīvi kompulsīvi traucējumi ir uzmācīgas (obsesīvas) domas, kas ir nepatīkamas, atkārtojas atkal un atkal pret paša gribu. Cilvēks it kā ar tām cenšas cīnīties, bet nesekmīgi. Tās izsauc trauksmi.

Savukārt kompulsīvas (uzmācīgas) darbības ir kustības, ģērbšanās, runāšana, skaitīšana un citas rituālas darbības, ko cilvēks veic atkal un atkal, lai novērstu iedomātu ļaunumu. Šīs darbības pats cilvēks vērtē kā pārspīlētas, nejēdzīgas, traucējošas, bet nespēj tās apturēt.

Source

DELFI Viņa

Tags

Cilvēks Slimība Slimību profilakses un kontroles centrs Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form