Foto: PantherMedia/Scanpix
Latvija patlaban ir vienīgā valsts Eiropā, kur HIV inficēto pacientu ārstēšana ar antiretrovirālām zālēm tiek uzsākta tikai AIDS stadijā, kad cilvēka imunitāte ir galēji novājināta un nereti pamatslimībai ir pievienojušās smagas blakusslimības, piemēram, vēzis, tuberkuloze um citas. Tāpēc atbildīgās iestādes tiek aicinātas atbalstīt iniciatīvu uzsākt agrāku HIV pacientu terapiju, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.

Latvijas Atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, finanšu ministram Jānim Reiram un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijai, paužot neizpratni par valdības kavēšanos atbalstīt Veselības ministrijas iniciatīvu uzsākt agrāku HIV pacientu terapiju atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību un Profilakses centra vadlīnijām.

Novēlota ārstēšanas uzsākšana veicina infekcijas transmisiju gadījumu skaitu un tāpēc Latvijā vīrusa izplatība notiek ievērojami straujāk nekā citās valstīs. 

Kopš 2008. gada Latvijā strauji pieaug HIV inficēšanās tieši heteroseksuālās transmisijas ceļā, tāpēc ar šo neārstējamo slimību saslimst daudz jaunu sieviešu un bērnu. HIV inficēto grūtnieču skaits 2013. gadā pieaudzis par 14 gadījumiem, bet bērnu skaits, kuri inficējušies no mātes − par trīs gadījumiem (kopumā 2013. gadā infekcija diagnosticēta 10 bērniem), liecina Slimību un profilakses kontroles centra dati. Arī AIDS izplatība Latvijā ir augstākā ES valstīs. Savlaicīgi un sekmīgi ārstējot HIV inficētos, iespēju nodot infekciju tālāk sabiedrība var samazināt līdz nullei, taču Latvijā tas netiek darīts.

Kā attaisnojums tiek piesaukts naudas trūkums. Taču Latvijas Atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem uzskata, ka finansējums ir, tikai tas netiek izmantots. Proti, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) budžetā katru gadu veidojas ievērojams līdzekļu pārpalikums par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Lielākā daļa šo līdzekļu tiek novirzīti mērķiem, kas nekādi nav saistīti ar medikamentu apmaksu un pacientu ārstēšanu - valsts veselības institūciju uzturēšanai, slimnīcu parādu segšanai un citiem, uzsver vēstules autori. 

"Uzskatām, ka slimnīcu parādus un dažādus saimnieciskus izdevumus nav pareizi segt no budžeta, kas paredzēts slimu cilvēku, tostarp arī HIV pacientu, nodrošināšanai ar valsts apmaksātām zālēm," uzsver Andris Veiķenieks, Latvijas Atbalsta grupas HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem valdes priekšsēdētājs.

Kā liecina Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas aprēķini izdevumā Veselības Ekonomists 2015. gada 3.numurā, savlaicīgas HIV pacientu terapijas uzsākšanai 2015. gada 1. jūlijā būtu nepieciešami 184 212 eiro, un vienlaicīgi tas radītu ietaupījumus slimnīcu un ambulatoro iestāžu budžetos. 

Ir pierādīts, ka, uzsākot novēlotu HIV pacientu ārstēšanu, uzturēšanās laiks slimnīcā ir par piecām līdz astoņām dienām garāks nekā pacientiem, kurus ārstē laikus. Arī Pasaules Veselības organizācija atzīst − jo agrāk tiek uzsākta HIV pacientu terapija, jo tā ir izmaksu efektīvāka. Lai gan šāda pieeja palielina ārstēšanās izmaksas īstermiņā, pētījumi apliecina, ka 10 gadu laikā ieguvumi no agrīnas/profilaktiskas ārstniecības sedz vai pat pārsniedz izmaksas.

Vairāk par to, kas ir HIV un kā ar to inficējas, lasiet rakstā "Biedējošais HIV. Fakti un scenāriji, kas par to jāzina".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!