Lūk, desmit narkologa Jāņa Strazdiņa norādītās lietas, ko, iespējams, nezināji par alkoholu un tā ietekmi uz organismu.
Katram sava mēra sajūta - dabīgie aizsargrefleksi, kas alkohola lietošanas laikā aizsargā no atkarības izraisīšanās - nelabums un miegainība.
Iedzerot samazinās aizsargrefleksu darbība. Alkoholiķiem tās nav, turklāt slikta aizsardzība pret alkoholu nododas ģenētiski. Tāpēc alkohols ir īpaši bīstams tiem, kuriem rados kādam bijusi alkohola atkarība.
Viena alkohola deva ir 12 grami absolūtā 100% alkohola - jeb 150 mililitri (ml) vīna, 40 ml stiprā alkohola, 312 ml gaišā vai 217 ml tumšā alus.
Lielākā alkohola deva sievietēm dienā, kas nodara mazāko ļaunumu, ir aptuveni 1,3 devas un vīriešiem divas devas. Piemēram, sievietēm nevajadzētu izdzert vairāk nekā glāzi vīna (150 ml) vai vīriešiem pudeli alus jeb 0,5 litri.
Nesadalījies alkohols saglabājas - 12 stundas aknās, 36 stundas muguras un galvas smadzenēs un nervu šūnās, bet sēkliniekos pat 72 stundas!
Cilvēks kļūst par alkoholiķi tad, kad smadzenes alkohola iespaidā sāk izstrādāt morfijam līdzīgu ķīmisku savienojumu tioizokvinolīnu. Vienīgais veids, kā smadzenēs nepieļaut šo narkotisko savienojumu – nelietot alkoholu!
Alkohols kaitē abu dzimumu reproduktīvajai sistēmai, ko regulē hormoni - testosterons un estrogēns. Alkohols bremzē šo hormonu veidošanos organismā, tādēļ dabiski noteiktā sistēma nedarbojas.
"Vieglie" alkoholiskie dzērieni ir biežāk atkarību izraisoši, jo tiek uzskatīti par nekaitīgiem. Taču to lietošana ikdienā īpaši pieradina pie "dienas devas" un pakļauj augstam alkoholisma riskam. 0,5 litri alus ir līdzvērtīgs aptuveni 60 gramiem degvīna.
Iedzerot smadzenes sāk zaudēt spēju veidot atmiņu.
Samazinot alkohola patēriņu:
- uzlabosies pašsajūta un veselība;
- paaugstināsies darba spējas;
- samazināsies liekais svars (alkohols satur daudz kaloriju);
- palielināsies imunitāte un retāki kuņģa - zarnu trakta traucējumi;
- uzlabosies miegs.
