'Manī it kā mita divas Annas.' Kas ir bipolāri afektīvi traucējumi un kā tos atpazīt?
Foto: Shutterstock

Par bipolāri afektīviem traucējumiem (BAT) runāts samērā bieži, tomēr ne visi ir informēti par šīs saslimšanas būtību. Nereti tā tiek jaukta ar šizofrēniju, reizēm – depresiju. Savukārt cilvēki, kuriem nākas sadzīvot ar BAT ikdienā, nereti atzīst, ka sastopas ar pretrunīgu sabiedrības attieksmi pret šo slimību. Daļa to ignorē, savukārt daļa – pārspīlē saslimšanas simptomus un apšauba cilvēka spēju iekļauties sabiedrībā.

Šādu situāciju piedzīvoja arī Anna*. Pēc augstskolas absolvēšanas un neilga studiju posma ārzemēs atgriezusies Latvijā, reiz tik centīgā skolniece, talantīgā studente un nu savas jomas speciāliste, topošā juriste, bija gatava gāzt kalnus, sasniedzot arvien jaunas virsotnes.

"Sākumā viss bija labi. Sāku strādāt advokātu birojā, kurā savulaik biju izgājusi arī praksi. Kolektīvā bijām vairāki jauniņie, kuri asistēja juristiem, un katrs apzinājās, ka no paša vien ir atkarīgs tas, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs izvērtīsies pārbaudes laiks," atminas Anna.

Nemitīgais stress un pārslodze radīja veselības problēmas. Tad sāpēja kuņģis, tad streikoja mugura, tad atkal un atkal noķēru kādu vīrusu. Arī attiecības ar draugu un ģimenes locekļiem cieta – biju kļuvusi neiecietīga, nervoza, raudulīga.

"Darba bija daudz. Diena sākās pirms deviņiem no rīta un parasti beidzās ap astoņiem vakarā. Ikdiena paskrēja nemanot – spriedzē par darba termiņiem, pienākumu apjomu, ar ko jātiek galā, savstarpējo konkurenci un arī to, cik daudz laika savai profesionālajai izaugsmei veltīt ārpus darba laika. Šķita, vienmēr taču var vairāk! Vajag vairāk!

Nemitīgais stress un pārslodze radīja veselības problēmas. Tad sāpēja kuņģis, tad streikoja mugura, tad atkal un atkal noķēru kādu vīrusu. Arī attiecības ar draugu un ģimenes locekļiem cieta – biju kļuvusi neiecietīga, nervoza, raudulīga. Ne mirkli nešaubījos, ka pie manām veselības problēmām un emocionālā stāvokļa ir vainojams darbs."

Saspringtajos apstākļos strādājusi apmēram gadu un tā arī neredzot sava darba augļus, Anna nolēma izšķirties par labu veselībai un mainīja amatu. Uzsākot darba gaitas valsts pārvaldē, ikdiena kļuva daudz mierīgāka un beidzot atlika laika atpūtai.

"Salīdzinot ar elles priekškambari, kā to dēvējām draugu lokā, jeb veco darbu, mans jaunais amats šķita paradīze zemes virsū. Protams, ikdienā neizpalika stress un dažādas raizes, tomēr beidzot es atskārtu, ka var dzīvot arī citādi – darbam nav jāveido visa mana ikdiena. Ar milzu entuziasmu metos jauno pienākumu izpildē, dalījos idejās, labprāt diskutēju ar kolēģiem un centos noslēpt aizvainojumu, kad mana aktivitāte kādam traucēja vai priekšlikumi netika pienācīgi novērtēti.

Gan man, gan apkārtējiem šķita, ka mana veselība un noskaņojums uzlabosies. Pirmajā mirklī tā arī bija – jutos emocionāli pacilāta, laimīga, teju eiforiska. Daudz izklaidējos, tikos ar draugiem, mudināju mīļoto pēc iespējas biežāk doties ārpus mājas. Šķita, gluži vai kampju sev pēkšņi piešķirto brīvību. Līdzcilvēki sāka jokot, vai esmu sākusi ko lietot – taču es tikai pasmējos," atklāj Anna.

Daudz izklaidējos, tikos ar draugiem, mudināju mīļoto pēc iespējas biežāk doties ārpus mājas. Šķita, gluži vai kampju sev pēkšņi piešķirto brīvību. Līdzcilvēki sāka jokot, vai esmu sākusi ko lietot – taču es tikai pasmējos.

"Taču kādu dienu darbā gadījās pieļaut visai nopietnu kļūmi, kas ietekmēja visas nodaļas darbu. Saņēmu rājienu no vadītājas, jutos apkārtējo nosodīta. Man šķita, ka neesmu attaisnojusi uz sevi liktās cerības, jo darbu ieguvu, pateicoties noderīgiem kontaktiem. Ikdiena it kā sabruka. Kļuvu apātiska, depresīva, mani nekas neinteresēja, viss kaitināja. Šādā stāvoklī pavadīju aptuveni divas nedēļas, līdz noskaņojums atkal krasi mainījās.

Bija atgriezusies kārtējā eiforija. Un šoreiz arī apsēstība par kādu jaunu projektu, ko vēlējos aizsākt. Pēc neilga laika šīs eiforijas un depresijas lēkmes kļuva par manu ikdienu. Šķita, ka nespēju sevi kontrolēt."

To, ka draudzenes emocionālais stāvoklis kļuvis nestabils, pirmais pamanīja sievietes draugs Kristaps*.

"Viņā it kā mājoja divi cilvēki – eiforiskā Anna, kura bija gatava lidot un ballēties kaut trešdienas vakarā, un depresīvā Anna – meitene, kura atgādināja balonu, kam negaidīti izlaists gaiss. Tā kā ar viņu dzīvoju kopā, pamanīju, ka Annas garastāvokļa maiņas atkārtojas ar gandrīz periodisku regularitāti. Par to aprunājos ar saviem vecākiem. Mana mamma ir ārste un kādā brīdī viņai radās aizdomas par BAT. Tālāk jau viss notika kā ķēdes reakcijā – saruna ar Annu, noliegšanas posms, piekāpšanās, ārsta apmeklējums, diagnozes noteikšana un, visbeidzot, ārstēšana jeb slimības kontrolēšana," atklāj Kristaps.

"Kopš slimības diagnosticēšanas ir pagājuši divi gadi. Mana ikdiena ir normāla, šķiet, tāda, kā jebkurai sievietei. Tomēr apzinos, ka bez medikamentu lietošanas un vizītēm pie terapeita es, visticamāk, atkal atgrieztos sākumpunktā, kas varētu beigties arī letāli," stāsta Anna.

"Visgrūtāk gan ir sadzīvot ar sabiedrības nosodījumu. Daudziem BAT ir sinonīms šizofrēnijai, tomēr tā nebūt nav. Jūtu, ka cilvēkiem trūkst informācijas par šo saslimšanu. Pieņemu, ir ļoti daudzi cilvēki, kam tā nav diagnosticēta, tomēr traucē dzīvot. Tādējādi fiziskā un emocionālā diskomforta, baiļu un neizpratnes iemesls ilgu laiku paliek neatklāts. Mums šķiet – visi ir pārguruši, izdeguši, noskrējušies. Kā šādā dzīves tempā vispār var saglabāt nosvērtību?"

Viņā it kā mājoja divi cilvēki – eiforiskā Anna, kura bija gatava lidot un ballēties kaut trešdienas vakarā, un depresīvā Anna – meitene, kura atgādināja balonu, kam negaidīti izlaists gaiss.

Kā skaidrots Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas kampaņas "Nenovērsies!" informatīvajos materiālos, kas tapuši sadarbībā ar sertificētu ārsti - psihiatri Dr. Ingu Zārdi, bipolāri afektīvus traucējumus galvenokārt var atpazīt pēc to uzskatāmajiem simptomiem.

"Bipolāri afektīvi traucējumi ir garastāvokļa traucējumi, kad depresijas vai pazemināta garastāvokļa periodi mijas ar mānijas vai paaugstinātas aktivitātes periodiem. Nelielas garastāvokļa svārstības, kad kādu brīdi ir sliktāks garastāvoklis un nespēks, bet citu brīdi ir pozitīvs noskaņojums un labas darba spējas, ir raksturīgas daudziem.

Taču, ja garastāvokļa un emocionālo reakciju svārstības kļūst izteiktas, traucē ikdienā veikt savus pienākumus un pildīt saistības vai rada problēmas savstarpējās attiecībās, tas var liecināt par BAT, kam nepieciešama ārstēšana," teikts kampaņas "Nenovērsies!" informatīvajos materiālos, ko iespējams aplūkot arī internetā.

Bipolāri afektīvi traucējumi var sākties jau pusaudžu vecumā, taču biežāk tos diagnosticē pēc 20 gadu vecuma.

Source

DELFI Viņa

Tags

Cilvēks Slimību profilakses un kontroles centrs Veselības ministrija Bipolāri afektīvi traucējumi Depresija Stress
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form