Miers un laime katru dienu – kā samazināt un kontrolēt stresu  (1)

Pastāv dažādi veidi, kas palīdz mazināt stresu. Pats galvenais ir sakārtot savu dzīvi tā, lai neparedzētas situācijas nespētu to sagraut un pilnībā pārraut ikdienas ritējumu. Palīdzēs arī daži ieteikumi par to, ko iespējams darīt brīvdienā, lai labāk atpūstos un jauno darba nedēļu iesāktu ar enerģiju, bez liekiem satraukumiem un bailēm, ka tā varētu atnest kaut ko sliktu un nepatīkamu. Ja nekas neizdodas, varbūt ir pienācis laiks ieviest nelielas izmaiņas ēdienkartē, jo arī tas palīdz mazināt satraukumu.

Stresa ietekme uz veselību katram cilvēkam ir atšķirīga. Vienam satraukumi radīs galvassāpes, citi nevarēs gulēt, bet kādam radīsies problēmas ar vēdera darbību. Neparedzētas situācijas un satraukums var radīt sliktu pašsajūtu un pat ietekmēt imunitāti, tāpēc stresa ietekmi nevajadzētu uzskatīt par nenozīmīgu.

Ja pamani, ka stress arī tev rada veselības problēmas un fiziskus simptomus, ir svarīgi rast risinājumu. Nepieciešamības gadījumā konsultējies ar ārstu par iespējām mainīt savu dzīvi tā, lai satraukumi pēc iespējas mazāk ietekmētu tavu veselību. Uztver nopietni veselības problēmas, ar kurām saskaries, un netici, ka tās pastāv tikai tavā galvā.

Ja no stresa atbrīvojies ļoti īsā laikā, iedarbība var nebūt ilgstoša. Daudzi triki sevis nomierināšanai darbojas tikai attiecīgajā mirklī. Tomēr tas palīdz izvairīties no pārspīlētas reakcijas krīzes situācijā un atrast konstruktīvākus risinājumus. Tas nozīmē, ka pastāv lielāka iespēja tikt galā ar stresa cēloni un mazāks risks radīt papildu problēmas. Izmantojot tehnikas, kas palīdz ātri nomierināties, tu vari izvairīties arī no hroniska stresa.

Izstrādā ieradumus, kas palīdz atbrīvoties no stresa. Protams, daļa no tiem nederēs brīžos, kad patiešām radīsies negaidīta situācija, jo noteiktas lietas vienkārši nevarēsi paveikt, piemēram, izbaudīt atslābinošu vannu dienas vidū. Tomēr, ja regulāri veiksi dažādas darbības, kas mazina stresu, satraucošās situācijās tu reaģēsi mierīgāk.

Tavu stresa noturību paaugstinās un pašsajūtu uzlabos dažādi veselīgi ieradumi, piemēram, regulāras fiziskās aktivitātes vai meditācija. Tāpat ņem vērā, ka, lai arī no stresa pilnībā atbrīvoties nav iespējams, tu vari samazināt tā cēloņus. Neatstāj darbus uz pēdējo brīdi, atbrīvojies no toksiskām attiecībām vai apsver iespēju mainīt darbu, ja tieši darba vieta tev sagādā visvairāk uztraukumu. To, kā atpazīt toksiskus cilvēkus, no kuriem labāk turēties pa gabalu, uzzini šeit.

Velti kaut mirkli, lai socializētos

Pat ja esi iecerējusi nedēļas nogali pavadīt vienatnē, ieplāno kaut mirkli, ko pavadīt ar kādu mīļu un tuvu cilvēku. Sajūta, ka esi pieņemta un mīlēta, ir viens no priekšnosacījumiem, lai justos laimīga. Laiks kopā ar vienu vai vairākiem draugiem iedrošina veltīt līdzekļus un spēku lietām, kas padara laimīgu. Ieplāno izrādes vai kinoteātra apmeklējumu vai piesakies kursiem, kam sen nevarēji saņemties. Kopā ar draudzeni vai mīļoto cilvēku iegūtā pieredze nesīs daudz patīkamu mirkļu, prieka, un gandarījuma.

Bagātini savu garīgo pasauli

Ir izpētīts, ka reliģiozi cilvēki, neatkarīgi no tā, kam viņi tic, ir laimīgāki par neticīgajiem, jo sajūta, ka esi daļa no kaut kā nozīmīga un liela, liek justies labi. Tāpat arī palīdzēšana līdzcilvēkiem liek justies labāk. Ja neapmeklē baznīcu, piesakies brīvprātīgo darbam vai dodies palīdzēt dzīvnieku patversmē. Noderēt var arī atslābināšanās, joga un meditācija.

Izmirksti sviedros

Fiziskās aktivitātes palīdz atbrīvot laimes hormonu, kas ļauj nomierināties un justies labi. Turklāt pēc treniņa jutīsi, ka spēj kontrolēt savu dzīvi. Pašsajūtu uzlabos jebkurš treniņš, bet tu jutīsies daudz gandarītāka un laimīgāka tad, ja vingrosi ārpus telpām. Gatavojoties brīvdienām, ieplāno laiku pastaigai, nelielam skrējienam vai braucienam ar riteni. Kamēr viss sniegs vēl nav nokusis, vari kopā ar draugiem doties slēpot.

Saīsini paveicamo darbu sarakstu

Ja nevēlies, lai pienākumu un darbu saraksts vada tavu dzīvi, centies to pēc iespējas saīsināt. Ieplāno brīžus nekā nedarīšanai un atceries, ka tai ir vajadzīgs laiks. Kritiski izvērtē, vai tev patiešām ir jādara viss ieplānotais, varbūt ir lietas, ko vari atlikt vai vienkārši ignorēt.

Atvienojies no ārpasaules

Lai arī pēc garas darba nedēļas varētu šķist, ka gulēšana pie televizora ar tālvadības pulti rokās ir tieši tas, kas tev vajadzīgs, tā nav. Pētījums pierāda, ka nelaimīgi cilvēki skatās televizoru par 30 procentiem vairāk nekā tie, kas ir ar dzīvi apmierināti. Tāpat ieteicams izvairīties arī no interneta lietošanas, jo tas bieži noved pie darba e-pasta pārbaudīšanas un satraukuma tad, kad centies atpūsties un aizmirst visas raizes.

Svētdienas vakars tikai patīkamām domām

Pētījumi pierāda, ka cilvēks nepatīkamu pieredzi atceras pārspīlēti gadījumos, ja baidās no tās atkārtošanās. Ļoti daudzi cilvēki svētdienas vakaru padara drūmu, jo domā un baiļojas par to, kādas ķibeles varētu atgadīties nākamajā nedēļā. Centies no tā izvairīties!

Palīdzēs arī kāds gabaliņš tumšās šokolādes. Tā iedarbosies gan uz tavu fizisko, gan emocionālo labsajūtu. Tikai atceries, ka pietiks ar pāris gabaliņiem šokolādes, citādi nāksies mocīties sirdsapziņas pārmetumos par uzņemto kaloriju skaitu un satraukties par liekajiem kilogramiem. Labsajūtu uzlabos arī ogļhidrāti, jo tie dod enerģiju, tikai centies tos uzņemt no pilngraudu produktiem vai tiem, kas satur arī šķiedrvielas un citas vērtīgas uzturvielas. Našķi un baltmaize pašsajūtu uzlabos tikai uz īsu brīdi.

Tā kā stresu un satraukumu samazināt palīdz arī omega 3 taukskābes, ēd vairāk avokado un zivis. Arī rieksti satur daudz vērtīgu uzturvielu un taukskābju, kas uzlabo emocionālo stāvokli. Tāpat ieteicami ir arī C vitamīnu saturoši produkti. Tikai atceries, ka nevajag pārēsties. Pārmērības noteikti nepalīdzēs justies labāk, jo radīs smaguma sajūtu vēderā, sliktu dūšu un pārdzīvojumus par pieņemšanos svarā.