Foto: Shutterstock

Ļoti daudzi uz mikroviļņu krāsni skatās ar lielu neuzticību, jo dzirdējuši dažādus nostāstus par mikroviļņu it kā nelabvēlīgo ietekmi uz ēdienu un veselību. Lūk, pieci tautā izplatīti uzskati! Uzzini, kuri no tiem atbilst patiesībai un kuri ir vien mīti.

Elektromagnētiskais starojums paliek ēdienā un kaitē veselībai

Mīts! Daudzi ir pārliecināti, ka mikroviļņi jeb elektromagnētiskais starojums pēc ēdiena sasildīšanas vai pagatavošanas tajā uzkrājas. Patiesībā tā nav – viss elektromagnētiskais starojums paliek krāsnī, turklāt, tikko ierīce tiek izslēgta, tas zibenīgi izzūd.Tik ātri, ka starojuma ietekmē nav iespējams nokļūt, pat acumirklī pēc tās izslēgšanas atverot mikroviļņu krāsns durtiņas.

Un, kā tad īsti darbojas mikroviļņi? Tie iekustina molekulas ēdienā un tieši molekulu kustība – precīzāk to berzēšanās citai pret citu – ir tas, kā ietekmē rodas karstums.

Mikroviļņi iznīcina visas vērtīgās vielas ēdienā

Foto: PantherMedia/Scanpix

Mīts! Nav ne mazākā pamata domāt, ka mikroviļņos iet bojā visi vitamīni, mikroelementi un citas vērtīgas vielas, kas ir ēdienā. Patiesība ir tāda, ka jebkurš ēdiena gatavošanas veids izraisa pārtikas ķīmiskā sastāva pārmaiņas. C vitamīns, omega 3 taukskābes un daļa bioflavonoīdu ir jutīgi pret augstu temperatūru, tādēļ daļa no tiem jebkura veida termiskā apstrādē iet bojā. Ņem vērā, ka, piemēram, vārot vai sutinot dārzeņus, daļa vērtīgo vielu paliek ūdenī. Tā kā, gatavojot tos mikroviļņu krāsnī, vari iztikt ar pavisam nelielu šķidruma daudzumu vai pat vispār bez tā, dārzeņos paliek pat vairāk vērtīgu vielu, nekā pēc vārīšanas.

Mikroviļņos nedrīkst likt plastmasas traukus

Foto: stock.xchng

Fakts! Plastmasas traukā ēdienu sildīt mikroviļņu krāsnī nevajadzētu, jo trauks var tikt sabojāts, turklāt mikroviļņu ietekmē dažādas ķīmiskas vielas, piemēram, BPA jeb bisfenols A, no plastmasas var nokļūt ēdienā. Bisfenolu A izmanto, lai plastmasa taptu cietāka un caurspīdīgāka, vairāk atgādinātu stiklu. Problēma tāda, ka bisfenols A spēj atdarināt cilvēka dabisko hormonu estrogēnu un, nonākot organismā, iejaukties hormonālās sistēmas darbībā.

Daudzas kompānijas gan gatavo no bisfenola A brīvus (BPA free) un mikroviļņu drošus (microwave save) konteinerus. Tomēr 2011. gadā, kad zinātnieki testēja 455 dažādus plastmasas traukus, sākot no zīdaiņu pudelītēm līdz pārtikas konteineriem, atklājās, ka gandrīz visi satur estrogēniem līdzīgas ķīmiskas vielas, kuras saista ar aptaukošanos un dažiem vēža veidiem. Tostarp bija arī plastmasas izstrādājumi ar norādi "BPA free" jeb BPA brīvi. Tādēļ drošāk ēdienu mikroviļņu krāsnī likt stikla vai keramikas traukā.

Mikroviļņi iet cauri ēdienam

Foto: Shutterstock

Mīts! Mikroviļņi var iekļūt ēdienā 2,5 līdz 3,8 centimetru dziļumā. Tas nozīmē, ka, piemēram, ļoti biezs gaļas gabals mikroviļņu krāsnī var arī līdz galam neizcepties, proti, viducis var palikt jēls. Taču, kā zināms, jēlā gaļā var būt dažādas kaitīgas baktērijas, piemēram, salmonellas. Tādēļ mikroviļņu krāsni iesaka izmantot galvenokārt jau gatava ēdiena uzsildīšanai un saldētu produktu atkausēšanai, nevis gatavošanai.

Mikroviļņi veicina vēža attīstību

Foto: Shutterstock

Mīts! Mikroviļņi ir elektromagnētiskie viļņi, kas spēj uzsildīt ēdienu. Tas nav nekāds radioaktīvais starojums, kas var izraisīt vēzi. Patiesībā ir tieši pretēji – ja, ēdienu cepot, tas nereti tiek pārlieku apbrūnināts, kā ietekmē veidojas kancerogēnas jeb vēža attīstību veicinošas vielas, gatavojot ēdienu mikroviļņu krāsnī, brūna garoziņa un līdz ar to kancerogēnas vielas parasti neveidojas.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Health.com, Zdorovie.com un WebMd.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!