Narkoloģe: alkohola lietotāji ir 'nedaudz sajukuši'

Narkoloģe: alkohola lietotāji ir 'nedaudz sajukuši'
Foto: Shutterstock

Alkohola patēriņš Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, pērn sasniedzot 12,7 litrus absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Nereti iedzeršana tiek uzskatīta par normu un daudzi bez tās nespēj iedomāties dažādu svētku svinēšanu. Narkoloģe Ilze Maksima gan norāda – "nedaudz sajukuši" ir cilvēki, kas alkoholu lieto, nevis tie, kas no grādīgajiem dzērieniem atturas.

Speciāliste norāda, ka Latvijā alkohola lietošanu varētu uzskatīt par normalizētu cilvēku dzīves daļu, ko veicina gan gadsimtiem ilgas tradīcijas, gan alkohola tirgotāju radītais tēls. Neskatoties uz to, ka grādīgo dzērienu lietošanas kaitīgumu apstrīdēt nevar, nav iespējams arī ignorēt gadsimtiem ilgi uzturētu uzskatu par to, ka lietot alkoholu ir pieņemami.


Dzeršana kā norma un prestižas dzīves rādītājs

"Sabiedrībā esošie stereotipi par alkohola lietošanu kā normu un sava veida asociāciju ar prestižu dzīvi, kā arī sekošana alkoholu tirgotāju radītajam veidolam, bieži neļauj cilvēkam tiešām izvērtēt visus riskus, kas saistās ar alkohola lietošanu," stāsta speciāliste. Ir daļa sabiedrības, kam vīna iemalkošana saviesīgā pasākumā patiešām būtiski nekaitēs, jo organisms spēj tikt ar to galā. "Bet ļoti daudzi cilvēki savus riskus nav izvērtējuši vai viņi tos pat nezina." Šādos gadījumos piekrišana līdzcilvēku rosinātam rituālam lietot alkoholu it kā nelielos daudzumos laika gaitā var radīt nopietnas sekas.

"Bieži sākums varbūt ir tāds ļoti sabiedrisks, bet, ja riski nav izvērtēti, tad šīs sekas vai lietošanas paradumi jau pāriet uz cilvēka ikdienu," svinīgas iedzeršanas bīstamību skaidro narkoloģe. Cilvēki var sākt izmantot alkoholu ar mērķi ietekmēt miegu, apetīti vai uzlabot garastāvokli, un šāda uzvedība jau ir ļoti bīstama. "Sākums visbiežāk ir sabiedrisks un kopā ar kādu," atkārto Maksima.

Speciāliste uzskata, ka grādīgajiem dzērieniem vajadzētu būt grūtāk pieejamiem. "Kamēr alkohola tirdzniecība notiek kopā ar ziepēm vai zobupastu, ko skatās arī bērni, tad es saprotu, ka tā ir diezgan normalizēta parādība," norāda Maksima. Viņa skaidro, ka pašreizējā situācija rada iespaidu, ka alkohola lietošana ir pilnīgi normāla darbība. Citādāk būtu, ja grādīgie dzērieni tiktu tirgoti tikai specializētos veikalos, nevis turpat, kur pārdod ikdienā nepieciešamos produktus.

Alkohola lietošanu vai iegādi pilnībā aizliegt gan viņa nerosina. Maksima norāda, ka piemēri vēsturē parāda – tā nav īpaši laba doma un rezultātu nenes. Tā vietā būtu jāapgrūtina ceļš līdz alkoholam, un to nevajadzētu novietot cilvēku "deguna priekšā". Tas palīdzētu arī veidot izpratni, ka alkohols nav primārā lieta, ar ko asociēt svētkus.

''Jukuši'' ir iedzērāji, nevis atturībnieki

Maksima arī norāda, ka sabiedrībā ļoti bieži vērojama neizpratne attiecībā pret cilvēkiem, kas saviesīgos pasākumos vai citās reizēs atsakās no piedāvājuma lietot alkoholu. Viņa aicina šādas cilvēka vēlmes respektēt kā normu, nevis uzstāt uz alkohola lietošanu. Iespējams, ka dzeršanas ierosinātājam viena vīna glāze būtisku kaitējumu nenodarīs, bet to nedrīkst attiecināt uz visiem. "Ja cilvēks vienreiz atsakās, varbūt ar to arī vajadzētu pietikt. Nevis domāt, ka viņš ir slims, bet tā ir viņa brīva izvēle palikt tajā dienā skaidrā un, principā, normālā prātā, jo iedzēris cilvēks ir savā ziņā drusku sajucis prātā – no labas gribas ir atļāvies sajukt."

Nereti gadās, ka cilvēku, kas nelieto alkoholu uzskata par balto vārnu, izlēcēju, tādu, kas neiekļaujas noteiktās normās. "Es parasti lietoju pretēju argumentu," teic ārste, "viņš, tas, kurš nedzer tajā kompānijā, ir vienīgais normālais. Visi pārējie tiešām ir nedaudz sajukuši." Maksima piebilst, ka cilvēks, kurš ir skaidrā, ir uzskatāms par īpašu pozitīvā nozīmē.

Narkoloģe aicina pievērst uzmanību un rūpīgi izvērtēt savus riska faktorus – iedzimtību, kāda radinieka aizraušanos ar alkoholu. Viņa uzsver, ka svētki nekļūst sliktāki tāpēc, ka tiek lietots mazāk alkohola vai no tā atsakās pavisam. "Visas pozitīvās emocijas un prieki ir pašā cilvēkā." Protams, reizēm gadās, ka dažādas vielas ļauj atklāties cilvēku pozitīvajām emocijām, bet speciāliste uzsver – maksa par šādu "palīdzību" var būt pārāk augsta.

Runājot par korporatīvajiem pasākumiem, kas bieži tiek rīkoti svētku laikā, narkoloģe norāda, ka pēdējā laikā viņa ir novērojusi arī pozitīvas tendences, proti darba devēji cenšas veicināt veselīgu dzīvesveidu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem dažādos pasākumos ir daudz vieglāk izvēlēties nelietot alkoholu. Maksima skaidro, ka šāda pieeja ir darba devēju interesēs: "Tā nav, ka labu darbinieku var atrast visur, kur ienāk prātā." Motivējot dzīvot veselīgāk, ir iespējams panākt labākus rezultātus uzņēmumā.

Latvijā dzer arvien vairāk

Kā liecina SPKC apkopotā informācija, Latvijā alkohola patēriņš ar katru gadu pieaug. Pērn absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju sasniedzis 10,16 litrus. Ja alkohola patēriņu rēķina uz cilvēkiem, kas sasnieguši vismaz 15 gadu vecumu, tas ir 12,6 litri absolūtā alkohola. 2016. gadā šis rādītājs bija par 1,3 litriem mazāks, bet vēl pirms gada (2015. gadā) vidējais rādītājs bija 10,8 litri absolūtā alkohola uz cilvēku, kas sasniedzis 15 gadu vecumu. Jāpiebilst, ka alkohola patēriņa pieaugums bija vērojams arī 2007. un 2008. gadā.

Turklāt Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai alus, bet arī stipro alkoholisko dzērienu cienītāji. Laikā no 2005. līdz 2017. gadam augusi vīnu popularitāte – pērn ar tā palīdzību 15 gadu vecumu sasniegušie iedzīvotāji uzņēmuši 1,4 litrus absolūtā alkohola. 2005. gadā šis rādītājs bija 0,9 litri. Alum 2017. gadā šis rādītājs bija 5,3 absolūtā alkohola litri, bet stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – 5,1 litrs absolūtā alkohola. Visintensīvāk stiprie alkoholiskie dzērieni lietoti 2007. un 2008. gadā.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl