Nāvējošais iedegums: ko svarīgi zināt par ādas vēzi melanomu
Foto: Shutterstock

Maijs ir vispasaules ādas vēža mēnesis, kad noris aktīvas kampaņas sabiedrības informēšanai par ādas vēža risku un izvairīšanos no šīs viltīgās slimības. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē ik gadu no melanomas mirst aptuveni 50000 cilvēku. Lai arī dermatologi pastāvīgi atgādina par ādas vēža bīstamību, tuvojoties pludmales un āra darbu sezonai, ārsta padoms ir īpaši vērtīgs. Dermatoloģe Anda Apine ("Veselības centrs 4" filiāles "Anti-Aging Institute", "Dermatoloģijas klīnika") stāsta par melanomas un citu ādas vēža tipu riska faktoriem, diagnostiku un ārstēšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ādas vēža veidi

Ādas vēzis ieņem pirmo vietu visu vēža formu topā. Un, lai gan "baltais" jeb nemelanomas ādas vēzis lielākoties neveido metastāzes, tā augšana plašumā un dziļumā turpinās, kamēr vien netiek uzsākta ārstēšana. "Baltais vēzis" var veidoties no jebkuras ādas epidermas šūnas. Visbiežāk sastopamais ādas vēža veids ir bazālo šūnu karcinoma (bazalioma), veidojot pakāpeniski augošu nelielu sārtu traipu vai spīdīgu mezgliņu. Pareizi ārstējot, veidojums gandrīz nekad neatgriežas tajā pašā vietā.

Plakanšūnu vēzis ir agresīvāka vēža forma, kam piemīt spēja straujāk un dziļāk nonākt audos, reizēm veidojot metastāzes limfmezglos un orgānos. Plakanšūnu vēža priekšvēstnesis ir aktīniskā keratoze – raupji, sārti, zvīņaini ādas laukumiņi, kas veidojas saulei atklātās ķermeņa vietās – ausu gliemežnīcas, paura daļa vīriešiem, piere, deguns, pleci un plaukstu mugurējās virsmas.

Melanoma ir bīstamākā vēža forma, kas strauji izplatās un metastāžu gadījumā grūti padodas ārstēšanai. Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti aptuveni 200 jauni melanomas gadījumi. Mirstība no šīs vēža formas ir visaugstākā. Piecu gadu dzīvildzes rādītājs vēlīnā slimības stadijā ar attālām metastāzēm ir tikai 27 procenti. Turklāt melanomu no parastas dzimumzīmītes ar neapbruņotu aci ir grūti atšķirt, kas pašdiagnostiku padara teju neiespējamu – nepieciešama vizīte pie dermatologa. Ja melanoma tiek ķirurģiski noņemta agrīnā stadijā, pastāv liela iespēja izvairīties no metastāzēm – daudzkārtīgi palielinās iespēja slimību uzveikt. Arī šāda scenārija gadījumā atkārtotas pārbaudes ir obligātas – melanoma var atgriezties.

Ādas vēža riska faktori

Galvenais melanomas cēlonis ir ultravioletās (UV) gaismas starojums. Lai arī mūsu mērenajā klimata zonā saule nešķiet pārāk intensīva, ar to pietiek, lai apdraudētu reģionam raksturīgo gaišo ādu. Pārmērīga uzturēšanās tiešos saules staros, nemaz nerunājot par solāriju apmeklēšanu, kļūst par nāvējošu draudu. Turklāt šim faktoram piemīt kumulatīvs efekts – saslimšanas risku ietekmē katra UV staros pavadītā mūža stunda, katrs saules apdegums (jo īpaši bērnībā). Apdraudējumu palielina joprojām aktuālais mīts par veselīgo iedegumu un plašās ceļošanas iespējas uz siltajām zemēm, kur UV starojums ir vēl intensīvāks. Turklāt atvaļinājumu laikā cilvēki cenšas dažu dienu un nedēļu laikā iegūt visas vasaras vērtu iedegumu, kas ievērojami paaugstina audzēju risku.

Melanomas riska faktori:

  • liels nēvusu (t.s. dzimumzīmīšu) skaits;
  • displastiski nēvusi (neregulāras formas, ar neregulāru pigmentāciju);
  • ģimenes anamnēze;
  • melanoma anamnēzē;
  • gaišs ādas tips;
  • aktīniski vai solāri lentigo (pigmentācijas laukumi);
  • UVA/UVB ietekme;
  • sauļošanās solārijā.

Nāvējošais iedegums: ko svarīgi zināt par ādas vēzi melanomu
Foto: Shutterstock

Vizīte pie dermatologa

Ādas veidojumu diagnostika pie dermatologa reizi gadā jāveic ikvienam – arī bērniem pēc 12 gadu vecuma. Lai arī lielākoties tā ir maksas vizīte, Latvijā jau vairākus gadus pavasarī norisinās izglītojošas kampaņas, kas ļauj jaunveidojumu diagnostiku veikt bez maksas vai ar nelielu līdzmaksājumu.

Primārie diagnostikas risinājumi dermatologa rīcībā ir optiskais un digitālais dermatoskops. Optiskais dermatoskops ir neliela, pārnēsājama ierīce, kas ādas veidojumu ļauj apskatīt līdz pat 30 reižu palielinājumā un izvērtēt veidojuma sīkās struktūras, nosakot veidojuma dabu (labdabīgs vai ļaundabīgs), izvēlēties piemērotāko tā likvidēšanas veidu. Digitālā dermatoskopija ļauj ādas veidojumu apskatīt līdz pat 100 reižu palielinājumā, pamanīt sīkāko niansi. Digitālais risinājums ļauj veidot konkrētā pacienta ādas veidojumu datubāzi, saglabāt datus un novērot ādas stāvokli dinamikā – izmaiņas laika gaitā.

Pašdiagnostika – regulāri un rūpīgi

Iespēja apsteigt vēzi būs lielāka, ja regulāri veiksi arī ādas veidojumu pašdiagnostiku. Pašdiagnostikai nepieciešams vien spogulis un labs apgaismojums. Rūpīgi izpēti savu ķermeni reizi dažos mēnešos – tas ļaus vieglāk pamanīt izmaiņas un ātri reaģēt aizdomu gadījumā. Pievērs uzmanību ne tikai rokām, kājām un sejai, bet visam augumam, tai skaitā intīmajai zonai, locītavu vietām, pirkstu starpām. Melanoma un citi ļaundabīgi ādas veidojumi var parādīties arī uz lūpām un ierasti nosegtām ķermeņa daļām – aiz ausīm, starp un zem krūtīm, padusēs, pacelī, cirkšņu apvidū, uz sēžas, uz pēdām, starp pirkstiem. Tādēļ aicini savu frizieri, bārddzini, masieri un citus meistarus palīdzēt apskatīt grūti novērtējamas vietas pakalpojuma sniegšanas laikā.

Aizdomīgus ādas veidojumus iesējams atpazīt pēc "neglītā pīlēna" pazīmēm – ļaundabīgais veidojums atšķiras no pārējām dzimumzīmītēm un izceļas starp simtiem.

Brīdinājuma signāli:

  • pievērs uzmanību visiem jaunajiem veidojumiem uz ādas un gļotādas;
  • dzimumzīme pēkšņi mainījusi krāsu, palielinājusies, kļuvusi asimetriska, izmainījušās tās kontūras;
  • dzimumzīme sākusi sāpēt, kņudēt, pulsēt, parādījies apsārtums.

Pamanot aizdomīgu veidojumu un citas ādas izmaiņas, nekavējoties vērsies pie dermatologa!

Melanomas ārstniecība

Mūsdienās, pateicoties attīstītajām diagnostikas iespējām un jaunām ārstēšanas metodē, arī vēlīnas stadijas melanomas gadījumā pacientu dzīvildze paaugstinās.

Melanomas ārstniecībā, atkarībā no indikācijām un speciālistu slēdziena, izmanto:

  • ķirurģiju kā primāro metodi, kas vienlaikus ļauj noteikt precīzu diagnozi, ārstēt un sniegt prognostiskus rādītājus;
  • imūnterapiju ar mērķi panāk pacienta imūnās sistēmas spēju adekvāti atpazīt un iznīcinot audzēja šūnas;
  • mērķterapiju – medikaments iedarbojas uz noteiktu mērķa molekulu audzēja šūnās, bremzējot to nekontrolēto augšanu un dalīšanos;
  • staru terapiju, kas tiek izmantota dažādu metastāžu ārstēšanai.

Ieteikumi vasarai un ne tikai

Nāvējošais iedegums: ko svarīgi zināt par ādas vēzi melanomu
Foto: Shutterstock

Neviens nenoliedz saules gaismas un svaiga gaisa nozīmi. Ievērojot dažus dermatologa ieteikumus, darbs un atpūta ārā gada saulainajās dienās sniegs gan prieku, gan neradīs kaitējumu ādas veselībai:

  • izvairies no atrašanās tiešā saulē laika posmā no pulksten 11:00 līdz 16:00;
  • uzturoties saulē (sauļojoties, sportojot, strādājot), negaidi brīdi, līdz āda sāk svilt vai kļūst sārta. Regulāri meklēpatvērumu ēnā;
  • lieto plaša spektra saules aizsarglīdzekļus (UVA, UVB) ar SPF ne mazāku kā 50 (mūsdienās pieejami viegli un izsmidzināmi līdzekļi bērniem un pieaugušajiem, kas nerada lipīguma sajūtu). Iespējams pat piemeklēt produktus dažādu ādas problēmu risināšanai – akne, pigmentācijas, novecošanās pazīmju mazināšanai;
  • ja tev nav pieejams saules aizsarglīdzeklis, izvēlies brīvu, tumšas krāsas apģērbu ar garām piedurknēm un starām, vasaras cepures ar platām malām. Sintētiski audumi, piemēram, likra (lycra) daudz labāk pasargā no saules stariem, salīdzinot ar kokvilnu vai linu;
  • neaizmirsti vilkt saules brilles;
  • saules apdeguma gadījumā lieto aptiekās un specializētajos veikalos nopērkamos ādu nomierinošos līdzekļus – nesmērē apdegumus ar krējumu, eļļu vai citiem taukainiem produktiem, kas paildzina karstuma ietekmi;
  • lieto pietiekami daudz šķidruma.

Tags

Iedegums Vasara Ādas vēzis Melanoma Vēzis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form