Foto: Shutterstock
Šķiet, visbiežāk dāmas hormonus piesauc sarunās, kurās mēģina atrast izskaidrojumu savam mainīgajam garastāvoklim, svara pieaugumam vai pinnēm. Tas nav nepareizi, jo hormoni šīs lietas var ietekmēt, taču endokrīnā sistēma neeksistē ar mērķi radīt sievietēm papildu problēmas. Patiesībā, ja saproti sieviešu dzimumhormonu lomu tavā dzīvē, būsi labāk sagatavota, lai atpazītu kādas atkāpes no normas vai pamanītu izmaiņas organismā, kuras rodas, kļūstot vecākai.

Hormoni ir specializētas ķīmiskās vielas, kuras ražo endokrīnā sistēma un kas palīdz kontrolēt gandrīz visas ķermeņa funkcijas, tostarp augšanu, vielmaiņu un reprodukciju. Savukārt sieviešu dzimumhormoni ir galvenās reprodukcijas, seksualitātes, vispārējās veselības un labsajūtas sastāvdaļa. Tieši tā iemesla dēļ, ka šiem hormoniem ir tik liela loma sievietes ķermenī, dāmas dažkārt var justies tā, it kā hormoni kontrolētu viņu dzīvi.

Lai tev kaut nedaudz rastos sajūta, ka tikai tu esi noteicēja pār savu dzīvi, turpinājumā iepazīsties ar būtiskiem faktiem par sieviešu dzimumhormoniem, kuri būtu jāzina katrai dāmai.

Hormoni ir visur

Desmitiem dziedzeru mūsu organismā visu laiku ražo dažādus hormonus, un neviens no tiem pēc savas būtības nav tikai labs vai slikts. Piemēram, stresa hormons kortizols palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu un asinsriti, bet var arī veicināt stresa ēšanu; savukārt estrogēns aizsargā kaulus un uztur ādu mitru, kā arī izraisa perimenopauzes karstuma viļņus. Šīs ķīmiskās vielas pastāvīgi ''sarunājas'' viena ar otru un ar citiem savienojumiem, lai saglabātu līdzsvaru, portālam ''Prevention'' skaidro endokrinoloģe Dīna Adimolama.

Nelielām izmaiņām var būt milzīgas sekas

Foto: Shutterstock
Hormonu līdzsvaram ir liela nozīme, jo pat mazas izmaiņas var radīt milzīgas sekas. "Majo" klīnikas Endokrinoloģijas nodaļas priekšsēdētājs Viktors Bernets portālam ''Prevention'' stāsta – ja vairogdziedzeri stimulējošs hormons (TSH) iziet ārpus normas, pat par milivienību, atmiņa, ķermeņa temperatūra un daudzas citas funkcijas var tikt izmainītas. Kā iespējams noteikt hormonu līmeni? Galvenokārt to pārbauda asinīs, bet dažkārt to nosaka arī urīnā vai siekalās – aptiekās iegādājamie grūtniecības testi ir viens no hormonu līmeņa pārbaudes veidiem.

Runājot par to, kas var izsit hormonus no līdzsvara, tās ir ķīmiskās vielas, kas atrodamas pārtikā, ūdenī, personīgās higiēnas produktos, arī vidē un kas, iekļūstot mūsu organismā, var bloķēt vai citādi traucēt un apgrūtināt hormonu darbu. Endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās ķīmiskās vielas var ietekmēt teju visus procesus no endometriozes un mācīšanās traucējumiem līdz pat vēža attīstības veicināšanai.

Testosterons nav tikai vīriešu hormons

Foto: Shutterstock
Testosteronu parasti uzskata par vīriešu dzimumhormonu, taču arī sievietes organisms to ražo nelielā daudzumā, raksta portāls ''Everyday Health''. Taču paaugstināts testosterona līmenis var izraisīt virilizējošus simptomus – var rasties vīriešu fiziskās īpašības, piemēram, patoloģiski vīriešu matu augšanas modeļi. Savukārt, ja testosterona līmenis ir neparasti augsts, tas var liecināt par tādām veselības problēmām kā:
  • policistisko olnīcu sindromu, kas skar līdz desmit procentiem sieviešu reproduktīvajā vecumā un ir biežākais neauglības cēlonis.;
  • olnīcu audzēju;
  • virsnieru dziedzera audzēju;
  • iedzimtu virsnieru garozas hiperplāziju.

Taču arī pārāk zems testosterona līmenis var veicināt veselības izmaiņas. Ir pētījumi, kas testosterona līmeņa samazināšanos sasaista ar sievietes seksuālās vēlmes samazināšanos – krītas libido.


Progesterons: būtisks grūtniecības laikā

Foto: Shutterstock
Sievietes reproduktīvajā vecumā progesterona līmenis paaugstinās menstruālā cikla otrajā pusē pēc ikmēneša olšūnas izdalīšanas no olnīcas, skaidrots portālā ''Everyday Health''. Ja iestājas grūtniecība, progesterona līmenis turpina paaugstināties un palīdz uzturēt dzemdes ķermeņa gļotādas veidoto ''oderi'' biezu, kas ir būtiski augošajam mazulim. Savukārt, ja grūtniecība neiestājas, progesterona līmenis krītas, signalizējot organismam, ka nepieciešams izdalīt dzemdes gļotādas menstruāciju laikā.

Lai arī šis hormons ir svarīgs reproduktīvajai sistēmai, pēdējās divās nedēļās pirms menstruācijām tas rada šķietami kaitinošus simptomus, tostarp vēdera uzpūšanos, krūšu jutīgumu un pūtītes. Nereti nedēļu pirms menstruācijām sievietes izjūt fizisko un emocionālo simptomu kombināciju, ko saucam par premenstruālo sindromu jeb PMS. PMS var kontrolēt, izmainot dzīvesveidu, piemēram, vingrojot un ēdot veselīgi. Vairāk par PMS uzzini šajā rakstā.

Estrogēns: hormons, kas atbild par menstruācijām

Foto: Shutterstock
Estrogēns ir sieviešu dzimumhormons, kas svārstās menstruālā cikla laikā, stāstīts portālā ''Everyday Health''. Pakāpeniska estrogēna līmeņa paaugstināšanās pirmajās divās menstruāciju cikla nedēļās ir iemesls, kāpēc dzemdes ķermenī ik mēnesi veidojas iekšējā gļotāda, tādējādi ķermeni sagatavojot grūtniecībai. Kā arī estrogēns ir iemesls, kāpēc ik mēnesi sievietēm sākas menstruācijas, un tas ir svarīgs faktors, lai uzturētu kaulu, sirds un asinsvadu veselību.

Sievietes organisms estrogēnu sāk ražot pubertātes laikā, un novecojot tā ražošana samazinās, līdz iestājas menopauze. Bez menstruāciju neiestāšanās, citas zema estrogēna līmeņa pazīmes var būt karstuma viļņi un maksts sausums.


Ķermeņa svars ietekmē hormonus

Foto: Shutterstock
Ķermeņa svars var ietekmēt hormonu ražošanu, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ko ēd un kā guli, kā arī nepieciešams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, atklāj portāls ''Prevention''. Svara pieaugums vai zudums var ietekmēt insulīnu, estrogēnu, progesteronu, testosteronu, vairogdziedzera hormonu, kā arī leptīnu un grelīnu (bada un sāta hormonus), atklāj endokrinoloģe Adimolama. Piemēram, veselīgi ēdot un sportojot, tādējādi zaudējot desmit procentus no visa ķermeņa svara, uzlabosies organisma reakcija uz insulīnu, un samazināsies 2. tipa cukura diabēta risks.

Atsevišķi vingrinājumu veidi (intensīvi spēka vai augstas intensitātes intervāla treniņi) var arī pastiprināt cilvēka augšanas hormona ražošanu, kas atbild ne tikai par augšanu, bet arī piedalās citās organisma funkcijās, stāsta Skots Hāks, Majo klīnikas fizioterapeits. Savukārt pilnvērtīgs miegs regulē hipofīzes dziedzera – kas pazīstams kā galvenais dziedzeris –, un citu dziedzeru darbību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!