Foto: Shutterstock
Darbā cilvēks pavada astoņas stundas jeb vienu trešo daļu no savas dienas. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tur notiekošais būtiski ietekmē pašsajūtu. Nepiemērota nodarbošanās, stress, pārpūle un garas darba stundas ietekmē ne tikai emocijas un to, kā izturamies pret līdzcilvēkiem, bet arī cilvēka veselību.

Jāpiebilst, ka ar mīlestību pret darbu nepietiek, lai justos lieliski. Ir profesijas, kas veselībai nodara lielāku kaitējumu nekā citas. Ne velti ugunsdzēsēji un policisti var doties pensijā agrāk nekā vairums citu darbu veicēju. Iedvesmojoties no "Health", piedāvājam iepazīties ar sešām profesijām, kas kaitē veselībai. Jāpiebilst, ka šajā sarakstā nav minētas pilnīgi visas nodarbes, kas var būt kaitīgas.

Ugunsdzēsēji un policisti

Foto: AFI
Abas šīs profesijas nozīmē augstu risku gūt ievainojumus, saslimt vai pat zaudēt dzīvību, veicot dienesta pienākumus. Tomēr tie nav vienīgie iemesli, kāpēc šos darbus uzskata par kaitīgiem veselībai. Būt par policistu vai ugunsdzēsēju nozīmē arī saskarties ar ļoti lielu stresu ikdienā. Piemēram, ugunsdzēsēji biežāk mirst no sirdstriekas nekā no riskiem, kas saistīti ar darba veikšanu.

Jāpiebilst, ka veselībai par labu nenāk arī garās darba stundas, miega trūkums, kā arī nelāgi ēšanas paradumi darba laikā.

Biroja darbinieki

Foto: Shutterstock
Biroja darbinieks, protams, nav profesija, bet visas nodarbošanās, kas paredz darbu birojā astoņas stundas dienā, ir vienlīdz kaitīgas veselībai. Šāda veida darbs gan neiekļauj fiziskos izaicinājumus un riskus, ar ko saskaras policisti un ugunsdzēsēji, bet tas paredz ilgstošu sēdēšanu un ļoti maz kustību visas dienas garumā.

Nav šaubu, ka sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids ir viens no galvenajiem veselības bojātājiem mūsdienās. Tas paaugstina sirds un asinsvadu slimību, kā arī muguras problēmu risku. Tāpat sēdošu darbu saista ar liekā svara risku un īsāku dzīves garumu pat tiem sēdoša darba darītājiem, kas pamanās savā dienas režīmā iespiest pa kādam treniņam.

Ir ļoti daudz lietu, ko sēdoša darba darītāji var paveikt, lai nenodarītu tādu kaitējumu savai veselībai, un regulāra izkustēšanās darba laikā ir tikai viena no tām. Neaizmirsti, ka, nomainot parasto galdu pret tādu, pie kā vari strādāt, kājās stāvot, tu noteikti uzlabosi savu veselību. Runājot pa tālruni, piecelies kājās un pastaigā pa kabinetu vai veic daļu ceļa uz darbu ar kājām. Par to, kā sēdošs darbs ietekmē sirds veselību un kā sev palīdzēt, vairāk lasi šeit.

Fiziska darba veicēji

Foto: F64
Arī fizisku darbu var veikt vairāku profesiju pārstāvji, bet visos gadījumos tas saistās ar zināmiem veselības apdraudējumiem. Smagu objektu cilāšana un darbs ar iekārtām var būt bīstams. Dažādi ievainojumi un muguras traumas ir ļoti izplatītas fiziska darba darītāju un noliktavas darbinieku vidū.

Lai arī mūsdienās raktuvēs, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un lopkopībā ir nodarbināts krietni mazāks cilvēku skaits nekā pirms pāris desmitiem gadu, tie joprojām ir bīstami un veselībai kaitīgi darbi. Tāpat veselībai bīstams un kaitīgs darbs ir atkritumu izvedējiem un lielceļu uzturētājiem, bet 2012. gadā "Career Cast" par gada sliktāko darbu nodēvēja mežcirtēja amatu.

Juristi

Foto: Shutterstock
Lai arī netrūkst cilvēku, kas joprojām jurista profesiju uzskata par lielisku nodarbošanos, jo ir pārliecināti, ka tas ir labi atalgots un patīkams darbs, tā nebūt nav. Juristi ļoti bieži cieš no stresa un depresijas. Turklāt viņu vidū šīs veselības problēmas ir krietni izplatītākas nekā citu darbu veicēju vidū.

Protams, netrūkst laimīgu un ar dzīvi apmierinātu juristu. Tomēr kopējā tendence ir tāda, ka šīs profesijas pārstāvji kļūst arvien, arvien nelaimīgāki. Juristiem nereti maksā par stundām, kas nozīmē arī garākas darba stundas un lielāku kaitējumu veselībai.

Jāpiebilst, ka palielināts depresijas risks nav vienīgā veselības problēma, ar ko biežāk saskaras ar stresu saistītu profesiju pārstāvji. Regulāri satraukumi palielina arī vēža, cukura diabēta, sirds slimību, gremošanas sistēmas problēmu un citu slimību risku. Vairāk par to vari izlasīt šeit.

Veselības aprūpes speciālisti, kas strādā maiņu darbu

Foto: Shutterstock
Lai cik tas ironiski arī nebūtu, cilvēki, kas rūpējas par apkārtējo veselību, paši veic vienu no veselībai kaitīgākajiem darbiem. Visi veselības aprūpes darbinieki, kas strādā maiņās, piemēram, medmāsas, neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi un dežūrārsti, ir pakļauti lielākiem veselības problēmu riskiem.

Cilvēki, kas strādā maiņās, nereti saskaras miega traucējumiem, paaugstinātu stresa hormonu līmeni, palielinātu cukura diabēta, sirds slimību un kairinātu zarnu sindroma risku. Jāpiebilst arī, ka medicīnas māsām ir paaugstināts liekā svara un aptaukošanās risks. Cilvēki, kam ir garas darba stundas un nodarbošanās paredz nelielu fizisko aktivitāšu daudzumu, biežāk cieš arī no liekā svara un aptaukošanās.

Apkalpojošās sfēras darbinieki

Foto: Shutterstock
Kasieri, pārdevēji, viesmīļi – tās ir tikai dažas no profesijām, kuru pārstāvji ir pakļauti lielākiem veselības problēmu riskiem savas nodarbošanās dēļ. Viens no iemesliem ir saistīts ar salīdzinoši zemo atalgojumu sajās sfērās strādājošiem, jo tā dēļ viņiem iespējams saņemt dažādus veselības aprūpes pakalpojumus un veltīt laiku rūpēm par sevi.

Šie darbi bieži nesniedz gandarījumu un netiek pienācīgi novērtēti, lai gan tie ir fiziski grūti un var radīt stresu ne tikai ķermenim, bet arī prātam. Sievietes, kas strādā ēdināšanas nozarē, bieži cieš no depresijas. Jāpiebilst arī, ka apkalpojošā sfēra nozīmē darbu ar cilvēkiem, kas arī palielina dažādu infekciju, ko var iegūt gaisa pilienu veidā, risku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!