Neciešamās galvassāpes: pieci ieradumi, kas veicina migrēnas rašanos

Neciešamās galvassāpes: pieci ieradumi, kas veicina migrēnas rašanos
Foto: Shutterstock

Vieniem migrēna ir reta parādība, savukārt citiem tā šķiet kā ikdiena. Atseviškos gadījumos pie vainas var būt spēcīgāku medikamentu lietošana vai kāda noteikta slimība, bet nereti ikdienas ieradumi ir tie, kas regulāri veicina galvassāpju rašanos.

Iedvesmojoties no portāla "Everyday health", apkopojam piecus ieradumus, kas var šķist pavisam nevainīgi, tomēr ilgstošākā laika periodā var izraisīt neciešamas un spēcīgas migrēnas. Tāpat katra pieredze ar galvassāpēm var būt citādāka – kādam tās var izraisīt vemšanu, citiem nepieciešams vien kārtīgs miegs.

Regulārs stress

Mūsdienās stress tiek minēts kā viens no neskaitāmu slimību galvenajiem izraisītājiem, tomēr arī migrēna var rasties no tā, ja regulāri dzīvo saspringuma stāvoklī. Satraukums un raizes darbā vai mājās ilgstošā laika periodā tavu veselību tikai pasliktina. Kā portālam "Everyday health" norāda neiroloģe Hsinlina Čenga (Hsinlin Cheng), stress ir pats pirmais iemesls, ko viņa novēro cilvēkos, kas vēršas pēc palīdzības regulāru migrēnu gadījumos.

Viens no pirmajiem soļiem ir doties pie ārsta, taču vēlams pārskatīt arī savus ikdiena paradumus, piemēram, veidus un darbības, kas tieši tev palīdzētu tikt galā ar stresu. Kādam vajadzīgas fiziskas aktivitātes vai uzturēšanās svaigā gaisā, citu nomierinās meditācija, joga vai elpošanas tehnikas. Svarīgākais pašai apzināties to, ka tavā dzīvē stress ietekmē neskaitāmas citas lietas. Tās vēlāk atspēlējas veselības stāvoklī, koncentrēšanās spējās un arī sadzīvē.

Atsevišķu produktu lietošana

Kofeīna, šokolādes, sojas, vecāka siera vai pārstrādātas gaļas lietošana var izraisīt migrēnu, tomēr ne visiem šie produkti patiesi veidos galvassāpes. Arī regulāra alkohola lietošana var pastiprināt migrēnas rašanos. Neiroloģe un miega speciāliste Prijanka Čaudrija (Priyanka Chaudhry) iesaka sākumā neizslēgt visus šos vai citus produktus, kas, iespējams, tieši tev izraisa galvassāpes. Galvenā doma ir atrast tos produktus, kas veicina migrēnas rašanos.

Neregulāras maltītes un nepietiekama ūdens uzņemšana

Arī izsalkums var novest pie pamatīgām galvassāpēm, it īpaši, ja regulāri tiek izlaistas maltītes. Brīžos, kad ķermenis ir izsalcis, viss organisms atrodas stresa stāvoklī, kas tad arī noved pie kārtējās migrēnas. Līdzīgi ir arī ar ūdens uzņemšanu – ja tā ir par maz, galva var sākt spiest, kas vēlāk noved pie asākām sāpēm un migrēnas. Neiroloģe Čaudrija iesaka rūpīgi sekot līdzi saviem ēšanas un dzeršanas paradumiem, ja vajadzīgs izmantot atgādinājumus par nākamo ēdienreizi.

Spilgtas gaismas, skaļi trokšņi un spēcīgas smaržas

Var likties dīvaini, tomēr neskaitāmiem cilvēkiem migrēnas var rasties arī no spilgtām gaismām, īpaši skaļiem trokšņiem vai skaņas un spēcīgām smaržām. Tie, kas šo visu elementu ietekmē izjūt spēcīgas galvassāpes, ir jutīgāki, piemēram, uztverot ķīmisko losjonu vai dušas želeju smaržu. Svarīgākais ir saprast, ka tā notiek arī ar tevi, tāpēc ikdienā centies izvairīties no visiem galvassāpju izraisītājiem.

Pārlieku ilgs laiks pie ekrāniem

Gandrīz katram šobrīd ir viedtālrunis, televizors, dators un citas ierīces, kas ikdienā aizņem daudz brīvā vai darba laika. Neskaitāmiem cilvēkiem var rasties pamatīgas galvassāpes tieši tā dēļ, ka pie ierīcēm pavadītais laiks ir pārlieku ilgs. Ja tomēr tev nav iespējams nekādā veidā samazināt, piemēram, darba laiku pie datora, tad izvēlies ekrāna spožumu iestatīt mazākā līmenī, lai acīm būtu vieglāk. Tāpat var noderēt speciālu briļļu iegāde.

Čaudrija skaidro, ka pie vainas nav tikai ekrāns un spožā gaisma, ko ierīces izstaro, tas ir arī ķermeņa novietojums. Dažkārt, lietojot elektroniskās ierīces, izvēlētā poza nav ērta vai ir ergonomiski nepareiza, kas tad arī noved, piemēram, pie saspringtiem pleciem, kakla zonas un vēlāk arī neciešamas migrēnas.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl