Neļaujies panikai! Ko iesākt ar uzmācīgu satraukumu
Foto: Riccardo Mion / cc

Lielāki vai mazāki satraukumi cilvēkus piemeklē katru dienu, tomēr šajā laikā, kad pa visiem iespējamiem informācijas kanāliem redzams un dzirdams par "Covid-19", neļauties panikai var būt sarežģīti pat parasti rāmiem un mierīgiem cilvēkiem. Just satraukumu, protams, ir pilnīgi normāli, tomēr ļaušanās histērijai nepalīdzēs nevienam. Piedāvājam iepazīties ar "Psychology Today" ekspertu ieteikumiem par satraukuma pārvaldīšanu.

Psiholoģe Melānija Grīnberga portālā klāsta, ka satraukumu un bažas dažādos avotos skaidro nedaudz atšķirīgi, bet šīs sajūtas ir saistītas ar kreisās smadzeņu puslodes darbību un liedz saskatīt kopainu. Dažos gadījumos tas var darboties kā aizsargmehānisms, jo kopaina var izrādīties vēl biedējošāka nekā bažu izraisītājs. Satraukums palīdz radīt ilūziju, ka cilvēkam ir lielāka kontrole par nākotnes notikumiem. Tāpat cilvēki nereti nespēj atbrīvoties un tikt vaļā no bažām, jo viņos ir bailes, ka tā tiks zaudēta modrība brīdī, kad viņus pārsteigs kāds nepatīkams notikums. Tādā ziņā neliels satraukums patiesi var izrādīties pozitīvs. Tāpat satraukšanās var palīdzēt paskatīties uz problēmu jaunā gaismā.

Tomēr bažām, īpaši, ja tās ir pārmērīgas, piemīt arī ēnas puse. Bažas var aktivizēt stresa palielināšanos, liekot cilvēkam prātot par arvien lielāku un lielāku skaitu negatīvu iznākumu. Viena nepatīkama doma raisa nākamo, un satraukums pieaug. Ļaušanās šīm sajūtām var radīt pārliecību, ka tieši pašlaik notiek sliktākā iespējamā scenārija īstenošanās. Lai satraukums nekļūtu par slogu, kas kontrolē tavu dzīvi un liek krist panikā, ir būtiski mācīties to pārvaldīt arī situācijā, kad šķiet – apkārt notiekošo tu nespēj ietekmēt nekādā veidā.

Ļaušanās stresam un bažām tiek saistīta ar paaugstinātu depresijas un panikas lēkmju risku. Ja ļaujies bažu virpulim brīdī, kad emocijas ir negatīvas, situācija kļūs tikai sliktāka un sliktāka. Cilvēki, kas ikdienā ir stresa kamoli, bieži cenšas saprast sava stresa cēloņus un tā ietekmi uz dzīvi. Rezultāts? Koncentrēšanās uz pagātni, sevis vainošana un kritizēšana destruktīvā veidā. Tāpat koncentrēšanās uz domām par stresu var stāties ceļā iespējai situāciju atrisināt.

Pārāk ilga prātošana var aizkavēt rīcību, cenšoties atrisināt situāciju. Cilvēki, kas daudz nervozē, nereti nonāk pie risinājuma, kas varētu palīdzēt satraukumu mazināt, piemēram, fiziskas aktivitātes vai smagāka darba periods. Tomēr realizēt šādas ieceres viņi nespēj. Ļaušanās stresam var vairot vēlmi paslēpties, aizbēgt no problēmas, nevis to risināt. Tāpat ļaušanās stresam var veicināt alkohola lietošanu lielākā apmērā vai ēšanas traucējumu attīstīšanos.

Ļaušanās stresam var negatīvi ietekmēt arī attiecības ar līdzcilvēkiem. Ja cilvēks nepārtraukti atkārto vienu un to pašu informāciju par satraukumu un bažām, notikumu, kas izraisa stresu, bet neko nedara, lai to mainītu, līdzcilvēki zaudē pacietību. Tas var novest pie neiecietības un nespējas uzklausīt satraukto personu. Tāpat cilvēki sāk uzlūkot nervozētāju kā tādu, kas nespēj tikt galā ar saviem pārdzīvojumiem vai vienkārši nevēlas risināt problēmas.

Ko darīt? Viens no efektīvākajiem veidiem, kā sakaut stresu un lieku nervozēšanu, ir bažu režīmu pārslēgt uz problēmu risināšanu. Tas nozīmē – problēma tiek apskatīta no iespējamo risinājumu leņķa. Ir jāsaprot, kā iespējams rīkoties negatīvā scenārija gadījumā, kādi ir veicamie soļi, lai to novērstu vai mainītu. Ir jādefinē problēma un skaidri jāizplāno soļi tās novēršanai vai risināšanai. Pats galvenais šajā situācijā ir rīkoties – pieņemt to, ko mainīt nav iespējams, bet jautājumos, kuros iespējama rīcība, to arī veikt. Protams, vienā dienā no nervozētāja par analītiķi nekļūsi, bet brīžos, kad jūti, ka tevi sāk pārņemt panika, ir būtiski pa punktiem sarakstīt iespējamos risinājumus un definēt problēmu dažos teikumos. Ievelc dziļu elpu un mēģini atrast konstruktīvu pieeju situācijai, nevis ļaujies domu virpulim un negatīvo scenāriju fantazēšanai.

Tags

Psihoemocionālā veselība Psiholoģija Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form