Foto: Shutterstock

Tikai piecos līdz desmit procentos gadījumu gēnu mutācijas, kas izraisa vēža veidošanos, ir iedzimtas, biežāk tās rodas dzīves laikā dažādu kaitīgu faktoru ietekmē, "Roche" akadēmijas rīkotajā izglītojošajā pasākumā par tēmu "Krūts vēzis tuvplānā" teica zinātnieks un izgudrotājs Ivars Kalviņš. Tas attiecināms ne tikai uz krūts vēzi, bet arī citiem audzēju veidiem. Rutks.lv apkopoja ieteikumus, kā ikviens no mums var ievērojami samazināt risku saslimt ar vēzi.

Nesmēķē

Foto: PantherMedia/Scanpix
Ir pierādīts, ka smēķēšana var izraisīt plaušu, barības vada, balsenes, mutes, rīkles, nieru, urīnpūšļa, aizkuņģa dziedzera, kuņģa un dzemdes kakla vēzi.

Smēķējot tu kaitē ne tikai sev, bet arī līdzcilvēkiem, kas spiesti ieelpot cigarešu dūmus. Pierādīts, ka pasīvā smēķēšana veicina plaušu vēža veidošanos. Savukārt tabakas košļāšana var izraisīt mutes, barības vada un aizkuņģa dziedzera vēzi.

Smēķēšana tiešām ir bumba ar laika degli.

Nesamierinies ar liekajiem kilogramiem

Foto: Shutterstock
"Ja sievietei pēc 50 gadiem ir palielināts svars, risks saslimt ar krūts vēzi pieaug par 50 procentiem. Vai divreiz mazāks risks saslimt ar krūts vēzi nav pietiekami spēcīgs iemesls, lai mainītu savu dzīvesveidu un sāktu domāt par savu figūru? Nav jau obligāti jābadojas. Ir arī iespēja skriet un diet, un vingrot vai kā citādi regulāri izkustēties," uzsver zinātnieks Kalviņš.

Ķermeņa masas indeksam (ĶMI) vajadzētu būt robežās no 18,5–24,9. To aprēķina, svaru kilogramos dalot ar auguma garumu metros kvadrātā. Piemēram, ja augums ir 1,7 m, bet svars 60 kg, vienādojums ir šāds: 60/(1,7 x1,7) = 60/2,89 = 20,76.

Aptaukošanās palielina ne tikai vēža, bet arī dažādu sirds un asinsvadu slimību un 2. tipa cukura diabēta attīstības risku. Tauki nav tikai estētiska problēma, jo sintezē vairākus hormonus, kas var veicināt vēža augšanu.

Īpaši nelabvēlīga ir tā dēvētā centrālā aptaukošanās, kad tauki pārsvarā uzkrājas ķermeņa jostas daļā. Minētais aptaukošanās veids palielina aizkuņģa dziedzera, endometrija jeb dzemdes iekšējā slāņa un krūts vēža attīstības risku.

Esi fiziski aktīvs

Foto: PantherMedia/Scanpix
"Kādā pētījumā noskaidrots, ka 1,25–2,5 stundas ātras pastaigas dienā par 18 procentiem samazina risku saslimt ar krūts vēzi. Fiziskās aktivitātes ir ļoti nozīmīgas! Lai mazinātu risku saslimt ar vēzi, nevajag ne dārgas zāles, neko, vajag tikai paša gribēšanu," atklāj Kalviņš.

Ja esi fiziski aktīvs, ievērojami mazinās risks saslimt ar vēzi. Sportošana (arī ilga pastaiga!) gan palīdz saglabāt normālu svaru, gan arī labvēlīgi ietekmē hormonu līmeni organismā.

Savukārt mazkustīgs dzīvesveids palielina liekā svara, muguras problēmu, sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta, vēža un garas virknes citu problēmu attīstības risku.

Ja tev strādā birojā vai citā vietā, kur ilgas stundas jāpavada pie datora, centies vismaz mazliet izkustēties ik pēc stundas, kaut vai aizejot iemalkot kafiju vai padzerties ūdeni!

Lai labvēlīgi iespaidotu veselību un normalizētu svaru, ieteicama mērena fiziskā slodze (piemēram, aktīva pastaiga, nūjošana) vismaz stundu dienā, vai intensīva fiziska slodze vismaz 30 minūtes dienā. Katru dienu jāatvēl laiks vismaz pastaigai ātrākā solī!

Nost ar saldinātiem dzērieniem un kalorijām pārbagātiem produktiem

Foto: Shutterstock
Limonādes, kola, sulu dzērieni un nektāri veicina liekā svara veidošanos. Tos viegli izdzert daudz, bet tie nesniedz sāta sajūtu, kaut arī satur daudz kaloriju.

Piemēram, puslitra pudelīte kolas satur 210 kalorijas, bet vidēji liels ābols – vien aptuveni 70 kalorijas. Vislabākā izvēle slāpju veldzēšanai ir tīrs ūdens, arī nesaldināta tēja un kafija neveicina lielā svara pieaugumu (pavisam kas cits ir, piemēram, kafija ar cukuru un pienu vai saldo krējumu).

Arī 100 procentīga sula satur ne tikai organismam noderīgus vitamīnus un minerālvielas, bet arī daudz augļu cukura, tāpēc nav ieteicams to lietot vairāk par glāzi dienā.

Aptaukošanos veicina produkti, kam pievienots daudz cukura un/vai tauku. Tādi produkti ir, piemēram, kūkas, šokolādes batoniņi ar pildījumu, desas, čipsi, hamburgeri, kas satur daudz kaloriju, bet maz vērtīgu uzturvielu. Tādas kalorijas sauc par "tukšajām kalorijām", jo tās nedod labumu organismam, toties papildina tauciņu krājumus.

'Zaļā gaisma' dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem un pākšaugiem

Foto: Shutterstock
Minētajiem produktiem vajadzētu aizņemt trīs ceturtdaļas no šķīvja. Dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti un pākšaugi labi nodrošina sāta sajūtu, tāpēc palīdz saglabāt veselīgu svaru. Turklāt šie produkti satur gan daudz vitamīnu un minerālvielu, gan arī dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kas iedarbojas profilaktiski pret vēzi.

Vērtīgi ieteikumi

Dienā pieaugušam cilvēkam vajadzētu apēst vismaz 400 gramus dārzeņu un augļu, turklāt kartupeļi neskaitās.

  • Dod priekšroku spilgtas krāsas dārzeņiem un augļiem – sarkaniem, oranžiem, dzelteniem un zaļiem. Jo spilgtāka krāsa, jo vairāk antioksidantu tas satur, informatīvajā izdevumā "Saki vēzim – nē!" norāda dietoloģe Laila Meija. Antioksidanti, kā zināms, iznīcina kancerogēnus savienojumus organismā, kuri var veicināt vēža attīstību.
  • Uzturā jāiekļauj gan svaigi, gan termiski apstrādāti dārzeņi. Svaigos vislabāk saglabājas taukos šķīstošie vitamīni, bet, piemēram, likopēnus, kam ir pretvēža iedarbība, organisms vislabāk uzņem no termiski apstrādātiem dārzeņiem.
  • Vislabāk izvēlies vietējos, konkrētās sezonas dārzeņus un augļus. "Neuzsēdies" tikai uz dažiem dārzeņiem un augļiem. Jo vairāk un dažādāki tie būs tavā uzturā, jo lielāks ieguvums veselībai. Katras krāsas dārzeņi satur mazliet citādu vērtīgo elementu kombināciju.
  • Arī saldēti dārzeņi un augļi ir veselīgi.

Ierobežo sarkanās gaļas daudzumu uzturā

Foto: Shutterstock
Nedēļā nevajadzētu ēst vairāk par 500 gramiem sarkanās gaļas (cūkgaļa, liellopu un jēra gaļa). Jo īpaši vajadzētu izvairīties no gaļas izstrādājumiem: desām, sardelēm, cīsiņiem, šķiņķiem un kūpinātiem gaļas izstrādājumiem. Jaunākie pētījumi apstiprinājuši, ka sarkanās gaļas lietošana uzturā veicina zarnu jeb kolorektālā vēža attīstību.

Ja sarkano gaļu lieto mērenā daudzumā, tas ir, ne vairāk kā puskilogramu nedēļā (pagatavotā veidā), zarnu vēža risks nepalielinās. Savukārt gaļas izstrādājumi palielina risku saslimt ar vēzi pat tad, ja tie uzturā tiek lietoti ļoti nelielā daudzumā, tāpēc tiem nevajadzētu būt ikdienas uztura sastāvdaļai.

Žāvējot, kūpinot, augstā temperatūrā cepot vai grilējot gaļu, tajā veidojas kancerogēnas vielas, piemēram, benzopirēni, kas veicina vēža attīstību.

Gaļas izstrādājumiem parasti tiek pievienotas tādas veselībai nelabvēlīgas un audzēju attīstību veicinošas vielas kā sāls un konservants nātrija nitrīts, kas piešķir sārto krāsu gaļas izstrādājumiem. Nātrija nitrīts organismā pārveidojas kancerogēnos savienojumos nitrozamīnos.

Nelieto vai mazāk lieto alkoholu

Foto: Shutterstock
Daudzi būs dzirdējuši, ka alkohols, lietots nelielā daudzumā, mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, taču diemžēl risku saslimt ar vēzi tas palielina. "Pat 10 grami alkohola dienā sievietei par 7,2% palielina risku saslimt ar krūts vēzi," saka zinātnieks Kalviņš. Citā pētījumā noskaidrots, ka tiem, kas lieto 50 gramus alkohola katru dienu, ir par aptuveni 12–20% augstāks zarnu vēža attīstības risks salīdzinājumā ar alkohola nelietotājiem.

Ja tomēr izvēlies alkoholu lietot, centies nepārsniegt pieļaujamos limitus, kas vīriešiem ir līdz divām alkohola vienībām, bet sievietēm – līdz vienai alkohola vienībai dienā, informatīvajā izdevumā "Saki vēzim – nē!" norāda dietoloģe Laila Meija.

  • Viena vidēja vīna glāze (175 ml, 12,5% alkohola) satur divas vienības alkohola;
  • Puslitra pudelē alus (4–5%) ir 2–2,5 vienības alkohola;
  • 25 ml degvīna (40%) – viena vienība.

Regulāra alkohola lietošana palielina risku saslimt ar mutes, balsenes, barības vada, aknu un krūts vēzi.

Samazini sāls patēriņu

Foto: Shutterstock
Pierādīts, ka sāls un sālī konservēti produkti bojā kuņģa gļotādu un palielina kuņģa vēža attīstības risku. Gatavojot ēdienu, sāli nevajadzētu pievienot nemaz vai pievienot pavisam niecīgā daudzumā, jo ļoti daudz sāls mēs ikdienas uzņemam ar rūpnieciski gatavotiem produktiem.

Sāli ievērojamā daudzumā satur ne tikai gandrīz visi konservi, marinējumi, sālījumi, rūpnieciski ražotās salātu mērces, čipsi, gaļas izstrādājumi (desas, šķiņķi), buljona kubiņi, picas, bet arī sieri, maize un pat brokastu pārslas, informatīvajā izdevumā "Saki vēzim – nē!" norāda dietoloģe Laila Meija.

Minētie produkti pieejami arī ar samazinātu sāls daudzumu. Rūpīgi sekoinformācijai uz iepakojuma. Ja norādīts nātrija daudzums, tas jāreizina ar 2,5, lai uzzinātu produktā esošā vārāmā sāls daudzumu.

Mammām pirmos sešus mēnešus jābaro bērnu tikai ar mātes pienu

Foto: PantherMedia/Scanpix
Tikai, kad bērniņam apritējis pusgads, papildus mātes pienam var sākt dot citus dzērienus un ēdienus. Krūts barošana ir svarīga gan mātes, gan bērna veselībai. Mātei, barojot bērnu ar krūti, organismā mazinās to hormonu daudzums, kas vēlāk var veicināt vēža attīstību, kā arī krūts barošanas beigās organisms atbrīvojas no nelabvēlīgi izmainītām šūnām krūts dziedzerī, informatīvajā izdevumā "Saki vēzim – nē!" norāda dietoloģe Laila Meija.

Bērni, kas saņēmuši mātes pienu, vēlāk dzīves laikā mazāk cieš no liekā svara un aptaukošanās.

Raksta tapšanā izmantots onkoloģes-ķīmijterapeites Daces Baltiņas un dietoloģes Lailas Meijas veidotais informatīvais izdevums "Saki vēzim – nē! Praktiski padomi", ko izdevusi kompānija "Roche Latvija" sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību. Ar to elektroniskā formātā var iepazīties mājaslapā Onko.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!