Nenovēršams, bet vadāms. Kā sadzīvot ar stresu un nedot tam varu

Ikdienā ne vienmēr izdodas visu pienācīgi saplānot, kā rezultātā ir lietas, kuras darām steigā, kas noved pie stresa. Tāpat arī problēmas privātajā dzīvē var radīt satraukumu. Protams, stresam var būt pozitīva ietekme – tā rezultātā kļūstam produktīvāki un racionālāk domājoši. Taču, ja ilgstoši esam tam pakļauti un nespējam rast atslodzes brīdi, tas nepavisam nenāk par labu nedz mūsu fiziskajai, nedz emocionālajai veselībai.

Par faktoriem, kas izraisa stresu, un to, kā tas ietekmē mūsu veselību, vaicājām psihoterapeitei Initai Lēnai-Goldšteinai, savukārt par paņēmieniem, kas var to palīdzēt mazināt, stāsta lektors un publiskās runas skolas vadītājs Viesturs Meikšāns. Savos stresa mazināšanas ieteikumos dalās arī grupas "Franco Franco" soliste Elizabete Vētra un aktrise Ieva Florence.

Stress ir normāla dzīves sastāvdaļa, no tā nav iespējams izvairīties, jo stresori jeb faktori, kas to izraisa, ir ik uz stūra. Psihoterapeite stāsta, ka tie var būt dažādi, piemēram, ķīmiskas vielas (kofeīns, alkohols, nikotīns u. tml.), ikdienas stresa notikumi (kavēšana, garas rindas veikalā utt.), izmaiņas dzīvē (šķiršanās, nāve u. c.), darbavietas stresori, tādi kā kavēti termiņi, augstas prasības, un sociālie stresori, piemēram, spiediens no ģimenes vai apkārtējo puses. Ķermenis uz šiem kairinātājiem reaģē, un rodas stress. Taču tas mums palīdz rūdīties un ir nepieciešams, lai mēs attīstītos un augtu. "Piemēram, kamēr bērns vēl aug, nedrīkst apmierināt visas viņa vēlmes, viņam ir vajadzīga frustrācija. Ja bērnam būs blakus kāds, kurš palīdzēs pārdzīvot šo stresu, tad attīstīsies viņa stresa tolerance – bērns iemācīsies pagaidīt, spēs izturēt kaut ko nepatīkamāku, uzreiz nekritīs izmisumā," skaidro Lēna-Goldšteina.