Patiesi ir svarīgi dzirdēt un sajust sava ķermeņa signālus un pievērst tiem vajadzīgo uzmanību. Nereti ir cilvēki, kuri saaukstēšanos neuzskata par neko īpašu un turpina strādāt vai pat aktīvi sportot. Tas nemaz nav pareizi, jo arī saaukstēšanās, ja tā netiek ārstēta, var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sirdsdarbības traucējumus. Par iemesliem, kāpēc rodas saaukstēšanās visbiežāk uzskata organisma vai tā daļu strauju atdzišanu, kā ari pretestības spēju mazināšanos. Sevišķi bieži saaukstēšanos izraisa ilgstoša kāju salšana. Nereti to jauc ar citām slimībām, kurām ir līdzīgas pazīmes, piemēram, gripu, plaušu karsoni, angīnu un citām. Tiek uzskatīts, ka, strauji mainoties temperatūrai, mazinoties organisma pretestībai, aktivizējas vīrusi un baktērijas, izraisot saslimšanu. Tas nozīmē, ka atliek tikai pareizi nenovērtēt laika apstākļus, izvēlēties nepiemērotu apģērbu vai apavus, un saaukstēšanās var būt klāt kā likts. Ārsti ir ievērojuši, ka visbiežāk tas notiek mainoties gadalaikiem.
Saaukstēšanos veicina arī citi blakus apstākļi - fiziska vai garīga pārpūle, nogurums, nepietiekams vitamīniem bagāts uzturs, pazemināts emocionālais tonuss. Tas nozīmē - ja ir bijusi pārslodze darbā, nav ievērots miega režīms, paaugstināts stresa līmenis, organisms ir ļoti uzņēmīgs pretvīrusiem. Arī ilgstošas diētas, kurās trūkst vairāku vitamīnu grupas, var veicināt saslimšanu.
Pirmie simptomi
Katram ir sava vārīga vieta - vienam vairāk sāp kakls, cits klepo, bet citam ir stipras iesnas saaukstēšanās simptomi un pašsajūta katram būt atšķirīgi. Simptomi ir atkarīgi no organisma reakcijas uz vīrusu infekciju un individuālās imunitātes. Viena no svarīgākām pieejām - ļaut organismam pašam cīnīties. Pat ja temperatūra nav augsta, ir jāpievērš uzmanība ārstēšanās procesam un atbilstošu medikamentu lietošanai, izmantojot gan mūsdienu medicīnas sasniegumus gan pārbaudītas sentēvu metodes.
Saaukstēšanās pirmās pazīmes var būt - klepus, iesnas, kakla sāpes, laušanas sajūta locekļos, svīšana, sirdsklauves, paaugstināta temperatūra. Sākoties saslimšanai vajadzētu atlikt gan sporta aktivitātes, gan darba un sabiedrisko vietu
apmeklējumus. Tas ir svarīgi, lai iespējami īsākā laikā atgūtu veselību un lai neizplatītu infekciju tālāk.
Saaukstēšanās ir slimība
Nereti cilvēki nepievērš uzmanību saaukstēšanās sindromam un turpina savas aktivitātes. Tas nav pareizi, jo arī saaukstēšanās ir slimība.
Ja temperatūra nav ļoti augsta, nevajadzētu uzreiz meklēt iespējas lietot antibiotikas, bet ļaut organismam pašam cīnīties, izmantojot esošos resursus, Vislabākās ārstēšanas metodes palīdzēs izvēlēties ģimenes ārsts. Mediķi iesaka lietot daudz šķidruma, piemēram, tējas. Upeņu, aveņu kumelīšu, liepziedu un pelašķu tējas - tās ir tikai dažas no senajām metodēm, par kurām ieteicams atcerēties saaukstēšanās gadījumā
Ja sāp kakls, tad vislabāk ir izmantot sūkājamās tabletes. Tagad aptiekās ir ļoti plašs piedāvājums. Var kaklu skalot arī ar vieglu sālsūdeni. Protams, nevajadzētu skalot ar kaut ko ļoti stipru vai karstu, jo tādējādi var nevajadzīgi sakairināt gļotādu. Var skalot kaklu arī ar kumelīšu tēju.
Lai cīnītos ar iesnām, var noderēt deguna pilieni, inhalācijas, kurās viena no sastāvdaļām ir daži pilieni eikaliptu ēteriskās eļļas vai greipfrūtu sēklu ekstrakts.
Noteikti nevajadzētu pārspīlēt ar tautas līdzekļu izmantošanu. Piemēram, likt ķiplokus degunā. Nereti pie ārsta vēršas vecāki ar bērniem, kuriem degunā ir ķiploka daiviņa. Ir bijuši gadījumi, kad tas tur iestrēgst un tiek kairināta deguna gļotāda, kas pēc šādām "procedūrām" ir ne tikai uztūkuši, bet arī apsārtusi. Deguna skalošanai nevajadzētu izmantot stipru sālsūdeni. Ieteicams ir speciālais deguna skalošanas aerosols ar jūras sāli, kas ir nopērkams aptiekās. Arī klepus ārstēšanai tagad ir pieejami visdažādākie līdzekļi -sīrupi, sūkājamās tabletes u.c.
Profilakse
Arī klepus ārstēšanai tagad ir pieejami visdažādākie līdzekļi -sīrupi, sūkājamās tabletes u.c.
Tātad - ko iespējams darīt, lai nesaslimtu. Tagad aptiekās nopērkami dažādi gan homeopātiski, gan daļēji homeopātiski profilaktiskie preparāti, kas mazina saaukstēšanās risku.
Protams, ka C vitamīna pastiprināta lietošana veicina ne tikai izārstēšanos, bet arī ir profilaktiski noderīga īpaši rudens periodā. Profilaktiski var lietot dažādus homeopātiskus preparātus vai produktus ar dabas veltēm piemēram, ehinācejas produktus, dabīgu bioflavonoīdu un C vitamīna koncentrātu - greipfrūtu sēklu ekstraktu.
Tātad IMUNITĀTES stiprināšanai svarīgi ir antioksidanti
- vitamīns E (graudaugos, riekstos, augu eļļā);
- vitamīns C (citrusaugos, ogās, saldajos piparos, pētersīļos);
- selēns (graudaugi, gaļa, zivis, dārzeņi, ķiploki);
- beta karotīns (oranžajos un lapu dārzeņos);
- bioflavonoīdi (dažādās ogās, augļos, piemēram, citrusaugļos);
- piknogenols (dabas viela, kuru iegūst no skuju kokiem).
Norūdīties un vēlreiz norūdīties
Vislielākā nozīme ir organisma norūdīšanai pret aukstumu, mitrumu, kā ari krasām temperatūras maiņām. Vienkāršākie un efektīvākie līdzekļi ir dabas faktori - gaiss, ūdens, saule, kā arī fiziskie vingrojumi. Lai organisms kļūtu noturīgs pret straujām temperatūras mainām, jānostiprina ādas kapilāru sistēma. To var panākt ar ikdienas vingrošanu, pirts procedūrām, norūdīšanos un noberzēšanos ar sausu dvieli, piemēram, var mazgāties ar siltu, tad istabas temperatūras ūdeni.
Fizikālās terapijas procedūru sistēma palielina organisma pretestību un izturību pret
nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību. Tai ir liela nozīme organisma adaptācijas, it sevišķi termoregulācijas funkciju pastiprināšanā. Norūdīšanās pamatā ir pakāpenisks sistemātisks nervu un asinsrites sistēmu treniņš. Šajās procedūrās izmanto dažādus fizikālus faktorus.
Kā notiek organisma norūdīšana? Ja kairina ādas un gļotādas receptorus, tie rada uzbudinājumu, kas pa nerviem un nervu ceļiem tiek aizvadīts uz galvas smadzenēm, no kurienes nāk impulsi, kas pastiprina vai pavājina dažādu orgānu funkcijas. Tas nozīmē, ka norūdoties organisms labāk piemērojas mainīgajiem ārējās vides apstākļiem un aktivizē aizsargreakcijas Organisma norūdīšanai ar gaisu izmantojami dažādi aeroterapijas veidi -ilgstoša uzturēšanās svaigā gaisā, regulāra telpu vēdināšana, gulēšana svaigā gaisā vai pie atvērta loga.
Norūdīties, izmantojot ūdens procedūras, var dažādi. Piemēram, noberzēšanās ar mitru dvieli, aplaistīšanās ar ūdeni, pazeminot ūdens temperatūru no 34 grādiem līdz 20 grādiem, aplaistīšanās pārmaiņus ar siltu un vēsu ūdeni, duša, kurā arī tiek mainīta temperatūra no karsta uz vēsāku. Protams, ka ļoti vērtīga ir peldēšanās dažādās ūdenskrātuvēs un baseinā. Ūdens procedūras vislabāk sākt vasarā un tupināt visu gadu (noberzēšanās, aplaistīšanās, duša). Lai palielinātu deguna, rīkles un bronhu gļotādas aizsargspējas, ieteicamas vēsas kāju peldes, pastaigas basām kājām pa rasu, bradāšana jūrā.
Ejot vannā, ieteicams tajā iepilināt aromātisko eļļu ar antiseptisku iedarbību, piemēram, lavandu, eikaliptu, priežu skuju eļļu. Laba metode ir arī rīkles gļotādas norūdīšana, dzerot vēsu ūdeni vai minerālūdeni, kā arī skalojot kaklu ar vāju sāls šķīdumu. Imunitāti pavasaros un vasarās stiprina arī sauļošanās, saules terapija, protams, ja tā ir saprātīgās devās. Ieteicams izvēlēties apģērbu no dabiskajiem materiāliem - vilnas, kokvilnas. Ir svarīgi, lai labāk cirkulē gaiss. Veļai ir labi jāuzsūc sviedri.
Patiesība un mīti
Nereti ir cilvēki, kuri saaukstēšanos neuzskata par neko īpašu un turpina strādāt vai pat aktīvi sportot. Tas nekādā gadījumā nav pareizi.
Saaukstēšanos bieži jauc ar slimībām, kurām ir līdzīgi simptomi: gripu, plaušu karsoni, angīnu un citām.
Visbiežāk saaukstēšanos novēro mainoties gadalaikiem.
Saaukstēšanās pirmās pazīmes: klepus, iesnas, kakla sāpes, laušanas sajūta locekļos, svīšana, sirdsklauves, paaugstināta temperatūra.