Nomierinošie līdzekļi – drošs un ilgstošs psiholoģisko problēmu risinājums?

Stresu, nemieru, trauksmi un citas satraucošas sajūtas mēs izjūtam ik dienu, un tās veicina ļoti daudz un dažādi faktori, sākot ar problēmām darbā vai nesaskaņām ģimenē un beidzot ar neziņu vai bailēm par nākotni, it īpaši šī brīža apstākļos. Var būt gadījumi, kad, lai rastu mieru un atslābumu, pietiek vien ar pastaigu svaigā gaisā, atpūtu vai pilnvērtīgu miegu. Un var būt arī situācijas, kad cilvēks vienīgo glābiņu ceļā uz normālu ikdienas dzīvi redz nomierinošajos līdzekļos.

Kāda ir nomierinošo līdzekļu iedarbība? Ar ko atšķiras bezrecepšu un recepšu nomierinošie medikamenti? Kāda var būt šo medikamentu ietekme uz organismu? Šos un citus jautājumus skaidrojam kopā ar "Veselības centru apvienības" medicīnas centra "Elite" ģimenes ārstu Ingaru Burlaku un "Veselības centra 4" grupas uzņēmuma "Diplomātiskā servisa medicīnas centrs" psihiatri Dinu Ozersku.

No parasta satraukuma līdz smagas stresa reakcijas mazināšanai

Nomierinošos līdzekļus, pārsvarā gatavotus no augiem, cilvēki ir lietojuši kopš seniem laikiem, stāsta psihiatre Dina Ozerska. Lielas izmaiņas nervu nomierināšanas jomā aizsākās 19. gadsimta otrajā pusē. Katrs posms, kas tuvināja zinātni progresam, atstāja pēdas farmakoloģijā. Nomierinošo līdzekļu spektrs ir plašs: sākot no baldriāna un piparmētru maisījuma līdz tradicionālajiem trankvilizatoriem un augsto tehnoloģiju sintezētām molekulām. Tas dod iespēju piemeklēt katrai personai piemērotu medikamentu.

Nomierinošie līdzekļi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, noņemot baiļu sajūtu, mazinot trauksmes un saspringuma sajūtas, kā arī atvieglojot aizmigšanu, līdz ar to vispārīgi normalizē cilvēka garastāvokli, skaidro ģimenes ārsts Ingars Burlaks. Pēc nomierinošo līdzekļu iedarbības jau iespējams noprast, kādos gadījumos cilvēki izrāda interesei par šo medikamentu lietošanu. Burlaks atklāj, ka viņa praksē biežāk dzirdētie iemesli ir trauksme saistībā ar problēmām ģimenē un darbā, veselības stāvokļa pasliktināšanās, attiecību izjukšana, tuva cilvēka slimība vai zaudējums, nereti arī mājdzīvnieka nāve. "Pēdējā laikā tā ir neskaidrība par nākotni, ienākumu avota zaudēšana, bezdarbs. Trauksmi vecākiem pastiprina arī neziņa par bērnu tālāko izglītības procesu," norāda ārsts.

Arī Ozerska skaidro, ka interesi vai pat vajadzību lietot nomierinošos līdzekļus var ietekmēt dažādi faktori – no parasta satraukuma līdz smagai reakcijai uz stresu. "Savā praksē bieži novēroju pacientus ar panikas lēkmēm, neirotiskiem traucējumiem, psihosomatiskiem traucējumiem, ar trauksmi, miega traucējumiem, ēšanas traucējumiem, sekām pēc pastiprinātas alkohola lietošanas." Psihiatre arī atklāj – 2020. gadā pacientu interese pēc nomierinošajiem līdzekļiem ir augusi.