Tā nav nejaušība, ka augļi un dārzeņi ir dažādās krāsās, un daži no tiem ir košāki nekā citi. Lai nodrošinātu sabalansētu uzturu, uz tava šķīvja ir jābūt dažādu krāsu augļiem un dārzeņiem, jo to krāsas ir atkarīgas no uzturvielām, ko tie satur. Pietiekamā daudzumā patērēti zaļi, sarkani vai dzelteni augļi un dārzeņi nodrošinās organisma apgādi ar dažādām uzturvielām. Lietuviešu dietoloģe Laura Romeraite-Kuklieriene skaidro, kas slēpjas aiz katras krāsas augļiem un dārzeņiem, un dalās viedoklī par to, kā mainīt cilvēku ēšanas paradumus un ikdienas ēdienkarti padarīt daudzveidīgāku.
Sabalansēts uzturs spēlē būtisku lomu veselības uzturēšanā un slimību novēršanā. Dažādos avotos ir pieejama plaša informācija, kas uzsver nepieciešamību uzturā lietot daudzveidīgu pārtiku, lai nodrošinātu sabalansētu un uzturvielām bagātīgu diētu. Eksperte Romeraite-Kuklieriene saka: "Daudzveidīgs uzturs nodrošina, ka cilvēks uzņem pietiekamu daudzumu uztura sastāvdaļu, kas, lai gan ne vienmēr tiek sauktas par uzturvielām, tomēr ietekmē veselību un organisma spējas pretoties dažādām slimībām kopumā". Kā vēsta teiciens – tu esi tas, ko tu ēd. Tāpēc ir noderīgi atcerēties, ka pārtika ir mūsu organisma dzinējspēks.
Tici vai ne, bet iemesls tam, kāpēc gurķis ir zaļš, tomāts ir sarkans un mellenes ir zilas, slēpjas uzturvielās, kas ir to sastāvā. Katra krāsa atbilst virknei dažādu uzturvielu, kas labvēlīgi ietekmē mūsu veselību un var pat novērst dažādu slimību rašanos. Interesanti, ka par augļu un dārzeņu uzturvērtību daudz var pateikt no to mizas krāsas un spilgtuma vien. Kā izrādās, vajadzētu izvēlēties tos produktus, kuru miza ir vai nu košā, vai piesātināti tumšā krāsā. Bet kas tieši slēpjas aiz katras krāsas? To arī noskaidrosim, iedalot augļus un dārzeņus piecās krāsu grupās.
Sarkana krāsa
Tomāti, sarkanie pipari, dzērvenes, zemenes, ķirši, avenes un arbūzi.
Šie dārzeņi un ogas apgādā organismu ar tādām vērtīgām vielām, kā, piemēram, likopīnu un fenolskābi. Likopīns ir spēcīgs antioksidants, kas mazina sirdslēkmes risku, kā arī tas mazina risku saslimt ar vēzi, savukārt fenolskābe var pazemināt holesterīna līmeni asinīs.
Zaļa krāsa
Kacenkāposti, spināti, kivi, brokoļi un kāposti.
Dabiskais pigments hlorofils ir tas, kā dēļ atsevišķi augļi un dārzeņi ir zaļā krāsā. Tie satur luteīnu un zeaksantīnu, indoles un izotiocianātus. Luteīns un zeaksantīns tiek saistīts ar kataraktas un acs mākulas deģenerācijas riska samazināšanu, mākulas deģenerācija ir galvenais iemesls, kāpēc vecāki cilvēki zaudē redzi. Šie dārzeņi un augļi ir lieliski K vitamīna, folijskābes, kālija, kā arī karotonoīda un omega 3 taukskābju avoti. Folijskābe ir nepieciešama, lai novērstu nervu caurulītes defekta attīstību grūtniecības laikā, bet K vitamīns ir nepieciešams, lai uzturētu asinsspiedienu normālā līmenī.
Oranža un dzeltena krāsa
Burkāni, saldie kartupeļi, apelsīni, greipfrūti, citroni, mandarīni, aprikozes un mango.
Šie augļi un dārzeņi satur bēta karotīnu un bioflavonoīdu, kā arī daudz C vitamīna, kas ir nepieciešams audu augšanas un atjaunošanās procesā. Bēta karotīns ir antioksidants, kas var ierobežot kaitējumus, ko organismam rada brīvie radikāļi. Bēta-karotīns palēnina novecošanās procesus, uzlabo plaušu darbību un mazina diabēta radītās komplikācijas. Savukārt viens no labāk zināmajiem bioflavonoīdiem ir hesperidīns, kas aizsargā no saslimšanas ar sirds slimībām.
Zila un violeta krāsa
Mellenes, kazenes, svaigas un žāvētas plūmes.
Galvenais iemesls, kāpēc daži augļi un dārzeņi ir zilā vai violetā nokrāsā, ir tajos esošais anticionīns. Jo tumšāks auglis vai dārzenis, jo tajos augstāka fitoķimikāliju koncentrācija. Anticionīns ir antioksidants, kas aizsargā pret novecošanos un palīdz novērst urīnceļu iekaisumus.
Balta krāsa
Ķiploki, sīpoli, puravi, rāceņi.
Tie satur sulforafānu, indoles un allicīnu. Sulforafāns mazina saslimšanas risku ar zarnu trakta vēzi, līdzīgu funkciju veic arī indoles. Allicīns ir viens no ķiploku galvenajiem bioloģiski aktīvajiem komponentiem, kas atbild par tā antibakteriālajām īpašībām, rūpējas par asins sarecēšanu un palīdz paaugstināta asinsspiediena gadījumā.
"Neskatoties ne uz cilvēka vecumu, ne gadalaiku, ir ļoti būtiski, lai ikdienā tiktu lietota daudzveidīga pārtika, jo nav tāda viena produkta, kas saturētu visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Lai diēta būtu pilnvērtīga un sabalansēta, šķīvja saturam jābūt dažādam un krāsainam," iesaka Romeraite -Kuklieriene. Vērts atcerēties, ka veselīga uztura pamatā ir daudzveidība, jo ir neiespējami nosaukt vienu krāsu grupu, kurā esošie augļi un dārzeņi būtu vērtīgāki salīdzinājumā ar citiem.
Augļu un dārzeņu patēriņam ir lielāka nozīme
Zināšanas par augļu un dārzeņu "varavīksnes" pozitīvo ietekmi uz mūsu veselību sniedz mazu labumu, ja tās nepielietojam ikdienā un augļus un dārzeņus nepatērējam pietiekamos apmēros. Ēšanas paradumus nevar mainīt dienas laikā, bet soli pa solim un ar apņēmību ir iespējams ikdienā parūpēties par to, lai maltītes būtu sabalansētas un daudzveidīgas.
Lai sasniegtu rezultātus, cilvēkiem būtu nepieciešams veikt vien nelielas izmaiņas savos ēšanas paradumos un pie tiem turēties. Drīz vien augļu un dārzeņu iekļaušana ikdienas ēdienkartē kļūtu par neatsveramu un ierastu ikdienas daļu. Cenšoties mainīt ēšanas paradumus, ir svarīgi, lai cilvēki būtu izglītoti un apzinātos ēšanas paradumu ietekmi uz veselību.
"Ņemot vērā, ka vairums cilvēku dienā neapēd ieteicamo augļu un dārzeņu daudzumu, ieteikums vadīties pēc produktu krāsām ir laba stratēģija, lai palielinātu augļu un dārzeņu patēriņu. Tā vietā, lai iedziļinātos sarežģītās sarunās par fitoķimikālijām, to pašu ideju var vienkārši izskaidrot ar krāsu palīdzību. Es domāju, ka cilvēkiem, veidojot ēdienkarti, var labāk veikties, vadoties pēc krāsām. Ēdienreizēs jācenšas iekļaut pēc iespējas vairāk dažādu krāsu augļus un dārzeņus un mazāk jādomā par to, ko katrs auglis vai dārzenis satur un kāds labums no tā ir organismam. Katras krāsas produkti dažādā veidā ietekmē mūsu organismu, un nav viens produkts, kas ir pārāks par citiem. Tieši tāpēc krāsu līdzsvars uz šķīvja ir tik būtisks," iesaka uztura speciāliste.
