Pagriez bioloģisko pulksteni atpakaļ: paņēmieni, kas var palīdzēt aizkavēt novecošanos

Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar veidiem, kā tu, rūpējoties par sevi, vari palēnināt novecošanās procesu. Savukārt šajā rakstā vari uzzināt, kas kaitē tavai smadzeņu darbībai, bet te iepazīsti ieteikumus, kas palīdzēt uzlabot atmiņu un prāta spējas.

Pētījumi liecina, ka slikta zobu veselība ir saistīta ar vecumu saistītām problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, insultu un cukura diabētu, skaidrots portālā ''The Healthy''. Tas, iespējams, tāpēc, ka perorālo infekciju baktērijas var nokļūt asinīs un palielināt iekaisumu citās ķermeņa daļās. Turklāt neseni pētījumi rāda – smaganu slimības var būt saistītas ar lielāku demences un Alcheimera slimības risku. Tiesa, pētījumi, kas meklē saistību starp mutes veselību un veselīgu novecošanu, turpinās, taču nebūt nenāks par ļaunu īpaši rūpēties par saviem zobiem.

''Aerobie vingrinājumi – jebkura fiziskā aktivitāte, kas paātrina elpošanu un sirdsdarbību, – uzlabo sirds veselību,'' paskaidro ģimenes ārsts Benjamins Epšteins. ''Līdzsvara un spēka vingrinājumi uztur kaulu izturību, mazina artrīta izraisītās sāpes un samazina krišanas risku.''

Tāpat sportam ir mentālie ieguvumi. ''Fiziskās aktivitātes var mazināt depresiju un trauksmi, kā arī palīdzēt kognitīvajām funkcijām saglabāt prāta asumu,'' stāsta Epšteins. Viņš arī piebilst, ka, saglabājot spēju spēcīgi un stabili stāvēt uz kājām, kā arī veiklību, iespējams ilgāk dzīvot patstāvīgi.

Šo risku dēļ ''novecojot ir īpaši svarīgi dzert pietiekami daudz ūdens,'' paskaidro sertificēta dietoloģe Ebija Zauera. ''Ūdens ir ļoti svarīgs, jo tas veido apmēram 60 procentus no pieauguša cilvēka svara, kā arī ūdens ir nepieciešams svarīgām mūsu ķermeņa funkcijām, piemēram, veselīgas ādas un locītavu uzturēšanai, pārtikas sagremošanai un atkritumu izvadīšanai.'' Lai šīs funkcijas saglabātu, dzer ūdeni arī tad, ja neesi izslāpusi, un uzturā lieto produktus ar augstu ūdens saturu, piemēram, augļus, dārzeņus un zupas, iesaka dietoloģe.

Veselīgai zarnu florai dietoloģe iesaka izvēlēties prebiotiskus un probiotuskus produktus, piemēram, šķiedrvielām bagātus augļus, dārzeņus, kefīru, jogurtu, skābētus kāpostus un kimči. Fiziskās aktivitātes, šķiedrvielas un šķidrums arī var palīdzēs saglabāt normālu zarnu trakta darbību.

Labā ziņa ir tā, ka tu vari pagarināt savus telomērus, samazinot stresa līmeni. ''Palielināts stress padara mūs vairāk apjukušus, neapmierinātus un apgrūtina koncentrēšanās spējas,'' paskaidro Epšteins. Regulāri elpošanas vingrinājumi, arī pastaigas svaigā gaisā un fiziskās aktivitātes var palīdzēt stresu mazināt, tādējādi uzlabojot prāta spējas un aizkavējot novecošanās procesu.

Miega trūkums novecojot var arī ietekmēt smadzeņu darbību – un daudzi gados vecāki pieaugušie cieš no bezmiega. Lai ik nakti tu gulētu ieteicamās septiņas līdz deviņas stundas, izveido nomierinošu gulētiešanas režīmu, samazini apgaismojumu un pie dažādiem ekrāniem pavadīto laiku tieši pirms miega, kā arī neēd un nedzer kofeīnu saturošus dzērienus pirms miega. Tāpat konsultējies ar savu ārstu, ja tu krāc vai tev ir aizdomas, ka miega kvalitāti varētu ietekmēt kādi medikamenti, kurus dotajā brīdī lieto, vai arī kādi citi veselības traucējumi.

''Labākais veids, kā saglabāt smadzeņu darbību aktīvu un asu, ir aktivitāšu, kas liek prātam koncentrēties, piekopšana,'' iesaka Epšteins. ''Tāpat, konstanti apgūstot jaunas prasmes vai paplašinot zināšanas par savu profesiju vai citām dzīves jomām, arī tas var nākt par labu.'' Piemēram, pētījumi rāda – tādu prasmju apgūšana kā digitālā fotogrāfija vai stepēšana vecāka gada gājuma cilvēkiem uzlabo atmiņu un kognitīvās funkcijas.