Foto: Shutterstock
Negulētas naktis bezmiega dēļ un tām sekojošas nelāgas, grūtas dienas mūsdienās ir ļoti izplatīta problēma. Kā norāda portāls "Iflscience", ar šo problēmu saskaras katrs desmitais, bet vēl vairāk cilvēku to piedzīvo laiku pa laikam dažādos dzīves posmos. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka pastāv piecas dažādas bezmiega formas un cer, ka nākotnē šīs zināšanas varētu palīdzēt efektīvāk cīnīties ar problēmu.

"Iflscience" raksta, ka Nīderlandes Neirozinātnes institūtā ir veikts pētījums, kurā noskaidrots – pastāv vairākas bezmiega formas un cilvēki, kas no tām cieš, uz noteiktiem kairinājumiem reaģē atšķirīgi.

"Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka bezmiegs ir viena noteikta veida traucējumi, bet tas patiesībā ir pazīme pieciem atšķirīgiem traucējumiem," stāsta pētniece Tesa Blankena. Viņa bijusi pārsteigta, ka atšķirīgie traucējumi izpaužas ar vienādiem simptomiem, piemēram, grūtībām iemigt vai pamošanos pārāk agri no rīta, tomēr bezmiegu formas atšķiras, jo elektroencefalogrammas rezultāti bija atšķirīgi, atkarībā no vides kairinājumiem.

Pētījumā piedalījās 4000 cilvēku, kam uzdeva jautājumus par bezmiega pieredzi, kā arī dzīves pieredzi un personības tipu. Šī informācija palīdzēja sadalīt bezmiegu piecās dažādās kategorijās:

  • Ļoti mokošs – cilvēkiem ar augstu neirotisma līmeni un noslieci justies satrauktiem un bažīgiem;
  • Vidēji mokošs un uz pozitīvu kairinājumu jutīgs – mazāk mokošs bezmiegs, kas spēcīgi reaģē uz pozitīviem stimuliem;
  • Vidēji mokošs un uz kairinājumiem nereaģējošs – mazāk mokošs bezmiegs, ko praktiski neietekmē pozitīvs kairinājums;
  • Vāji mokošs un uz kairinājumu jutīgs – zems traucējumu līmenis, bet tas ir ļoti jutīgs pret satraucošiem notikumiem;
  • Vāji mokošs un uz kairinājumu nejutīgs – zems traucējumu līmenis, kas vāji reaģē uz dažādiem kairinājumiem.

Pētījuma dalībniekus pārbaudīja ar piecu gadu intervālu un izrādījās, ka šo gadu laikā viņu bezmiega tips praktiski nav mainījies. Arī ārstniecības līdzekļi, piemēram, miega zāles un terapija, atšķirīgi ietekmēja cilvēkus ar atšķirīgu noteikto bezmiega formu.

Pētījuma autori cer, ka tā rezultāti sniegs noderīgas zināšanas profesionāļiem un pētniekiem, diagnosticējot un ārstējot bezmiegu. Tāpat pētnieki cer, ka šīs bezmiega kategorijas ļaus nākotnē labāk izprast traucējumu cēloņus. Tomēr paturi prātā, ka tev nevajadzētu pašai mēģināt noteikt savu bezmiega tipu vai veikt jebkāda cita veida diagnostiku. Ja tev šķiet, ka bezmiegs ietekmē tavu dzīves kvalitāti, meklē palīdzību pie speciālista. Savukārt šajos rakstos vari iepazīties ar paņēmieniem un ieteikumiem, kas varētu palīdzēt uzlabot miega kvalitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!