Pazīmes, kas liecina – organismam varētu trūkt magnija
Foto: Shutterstock

Par vitamīnu un minerālvielu trūkumu organisms var signalizēt dažādos veidos, bet kā tipiskākās pazīmes, ka kaut kā varētu trūkt, nereti tiek minētas hroniska noguruma sajūta, mainīgs garastāvoklis, sliktāka miega kvalitāte un nespēja atjaunot spēkus pēc fiziskas slodzes. Šoreiz sīkāk par magniju – kāda ir tā loma organismā, kādēļ tā varētu pietrūkt un kādi ir magnija avoti uzturā?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Konsultē: Zane Melberga, farmaceite "Euroaptieka"; Ināra Čukure, kardioloģe, "MFD Veselības grupa".

Magnija loma organismā

Magnijs piedalās vairāk nekā 300 dažādās ķīmiskās reakcijās, kas norisinās organismā, un tam ir vairāki svarīgi uzdevumi: gādāt par sirds, nieru un muskuļu veselību; stiprināt kaulus un zobus; regulēt uzturvielu maiņu; uzlabot nervu sistēmas darbību, kā arī nodrošināt kopējo organisma enerģiju.

"Magnijam ir būtiska loma sirds slimību profilaksē, jo tas nodrošina normālu sirds muskuļu kontrakciju. Savukārt, ja organismam trūkst magnija, var attīstīties sirds aritmija – patoloģiski neregulārs sirds ritms vai sirdsdarbība. Tāpat magnijs ir ļoti svarīgs, ja novērojams enerģijas trūkums – šī minerālviela ir iesaistīta enerģiju veicinošos procesos, vienlaikus nodrošinot šūnu atjaunošanās procesu," norāda Čukure.

Kas liecina par magnija trūkumu?

Kardioloģe Čukure norāda, ka organismā ir vidēji 25 grami magnija – vairāk nekā puse no tā atrodas kaulu sistēmā, aptuveni 30 procentu vai vairāk – muskuļos un audos un tikai viens procents – asinīs. Par to, ka magnija daudzums organismā ir samazināts, var liecināt miega traucējumi, nogurums, nemiers, galvas reiboņi un galvassāpes, apetītes trūkums un slikta dūša. Savukārt par magnija deficītu liecina tādi simptomi kā muskuļu trīce, vājums un krampji, ātra aizkaitināmība, apātija un pat depresija. Par magnija deficītu var signalizēt arī paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens, kā arī tirpoņa un pat īslaicīgs nejūtīgums kādā no ķermeņa daļām.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās teikts, ka rekomendējamā pieļaujamā magnija diennakts deva ir 300 mg diennaktī, taču paaugstināts stress, intensīvas sportiskās aktivitātes, fizisks darbs, vienveidīgs uzturs, pārmērīga kafijas, tējas vai alkohola lietošana var radīt magnija deficītu organismā. Magnija deficītu veicina arī dažādi procesi organismā, kuru dēļ ķermenis uzturvielas vairs nespēj pilnvērtīgi absorbēt. Tāpat magnija deficīts var rasties arī kuņģa un zarnu trakta un nieru darbības traucējumu dēļ.

Īpaši nepieciešams karstajā laikā

Magnijs pastiprināti izdalās ar sviedriem, tāpēc tā deficīts iespējams īpaši karstā un tveicīgā laikā, kā arī sportistiem un fiziska darba veicējiem. "Lai izvairītos no magnija trūkuma organismā, uzturā ieteicams lietot tādus magniju saturošus produktus kā auzu pārslas, kviešu putraimus, rīsus, zivis, zaļumus, pupas un zirņus, riekstus un sēklas, kartupeļus, brokoļus un tumšo šokolādi. Magniju satur arī augļi un ogas – kivi, ananasi, banāni un avenes. Piemēram, banāns satur 32 miligramus magnija, kas ir aptuveni 10% no ieteicamās dienas devas," skaidro Melberga.

Tikai pēc pašsajūtas vien spriest par to, kā tieši varētu trūkt, nav iespējams, bet simptomus nevajadzētu ignorēt. Labāk padomu meklēt pie ārsta, kurš, visticamāk, lūgs nodot asinsanalīzi, lai iegūtu precīzus datus par vitamīnu un minerālvielu līmeni organismā. Kad skaidrs, kas tieši un cik daudz organismā trūkst, var plānot turpmāko taktiku – kopā ar speciālistu meklēt šo vielu avotus pārtikas produktos vai arī preparāta veidā lietot atsevišķi. Preparātu lietošana ir mērķtiecīgi jāizvērtē, vadoties no veselības stāvokļa, vecuma, dzīvesveida, fiziskās slodzes intensitātes.

Tags

Sirds veselība Veselīgs uzturs Magnijs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form