Pazīmes, kas liecina – par savu veselību rūpējies pavirši
Foto: Shutterstock

Tev pavisam noteikti ir paveicies, ja tu ikdienā necenties sadzīvot ar kādu kaiti, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tavu labsajūtu nav nepieciešams uzlabot vēl vairāk. Patiesībā novērojumi par izmaiņām izskatā vai sajūtās, kurus ātri aizgaiņājam, jo tie neliekas ievērības vērti, var signalizēt – tu par sevi rūpējies nepietiekami.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lasi tālāk un uzzini, kas var liecināt par nepieciešamību pēc papildus rūpēm par sevi un savu veselību, kā arī iepazīsties ar ieteikumiem, kas var palīdzēt vērst visu par labu.

Aizmāršība, apgrūtināta smadzeņu darbība

Naktī šķietami esi pilnvērtīgi izgulējusies, bet no rīta galva tāpat ir dulla, līdz ar to savu mitekli pamet, aizmirstot telefonu un maku. Varbūt tu vēlies aizmāršību novelt uz vecumu, bet tā nebūt nevajadzētu darīt, portālam ''The Healthy'' uzsver Martins G. Blūms, MD, kardiologs un funkcionālās medicīnas eksperts. Šādu aizmāršību mēdz dēvēt arī par ''smadzeņu miglu'', kuras pamatā var būt dažādi iemesli, tostarp slikts miegs un stress.

Dr. Blūms piebilst, ka iemesli apgrūtinātai smadzeņu darbībai var būt arī krietni nopietnāki, piemēram, hormonu nelīdzsvarotība, kas ietekmē kognitīvās funkcijas. Īpaši sievietēm aizmāršība var liecināt par disfunkcionālu vairogdziedzeri. ''Veic visaptverošas asins analīzes, kas atklās hormonu un biomarķieru nobīdes, kā arī vairogdziedzera pārbaudi, lai noteiktu ''smadzeņu miglas'' cēloni,'' mudina Dr. Blūms.

Tā kā zarnu mikrobioms var ietekmēt pārējo ķermeni, pilnvērtīgs un veselīgs uzturs var veicināt prāta spēju uzlabošanos. Līdz ar to, ēdot vairāk probiotisku pārtiku, uztura paradumu maiņa var palīdzēt līdzsvarot mikrobiomu.

Pazīmes, kas liecina – par savu veselību rūpējies pavirši
Foto: Shutterstock

Pazemināta dzimumtieksme

Stresa pilnā ikdiena var mazināt vēlmi mīlēties, kā arī vairākus gadus ilgās attiecībās, kurās iestājusies rutīna, dzimumtieksme var būt samazināta. Kaut arī tavs libido dabiski paaugstinās un samazinās, ja vēlme nodoties mīlas priekiem tev nav bijusi jau sen, Dr. Blūms atklāj, ka pie vainas varētu būt hormoni, kuru darbība ir izsista ārpus ierindas.

Viņš iesaka konsultēties ar savu ārstu par došanos izmeklējumiem, kas palīdzēs analizēt hormonu līmeņa izmaiņas tavā organismā, piemēram, testosterona, progesterona un daudzus citus. Būtiski ņemt vērā, ka hormonu nelīdzsvarotība var būt saistīta ar nopietnākām veselības problēmām, tostarp ārkārtīgu nogurumu, depresiju, aptaukošanos, pat sirdsdarbības traucējumiem. Tas nozīmē – nevelc garumā un steidz pie ārsta kliedēt bažas par savu veselības stāvokli.

Spēcīgs stress

Neatkarīgi no tā, vai pie vainas ir darbs, ģimene, attiecības vai vispārējas bažas par pasauli, kurā dzīvojam, pastāvīgs stress var ietekmēt tavu veselību. Stresa hormons kortizols var ilgstoši palikt paaugstinātā līmenī, tādējādi izraisot garastāvokļa svārstības, trauksmi, nomāktību vai pat traucējot kognitīvās funkcijas, skaidro Dr. Blūms. Tāpat paaugstināts kortizola līmenis var palielināt aptaukošanās un iekaisumu risku, kas savukārt var novest pie zema pašnovērtējuma, neapmierinātības, pazemināta enerģijas līmeņa un zemas vispārējas labsajūtas, piebilst kardiologs. ''Stresa samazināšana var spēlēt nozīmīgu lomu tavas vispārējās veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanā,'' uzsver funkcionālās medicīnas eksperts.

Nepārtraukta miegainība

Neskaitot regulāru izkustēšanos un pilnvērtīgu uzturu, miegs ir tavas veselības galvenā sastāvdaļa. Ja tu nespēj iemigt, cīnies ar spēju palikt nomodā vai vienkārši konstanti jūties tā, it kā nekad nespētu izgulēties pilnvērtīgi, ir pēdējais laiks par to runāt ar savu ārstu, iesaka Dr. Blūms. Iespējams, tu ciet no miega apnojas, kas ir miega traucējumi, kurus izraisa elpceļu traucēta darbība miega laikā, tādējādi izjaucot miega ciklu visas nakts garumā. Šī kaite ir saistīta ar paaugstinātu asinsspiedienu, svara pieaugumu un sirds un asinsvadu slimībām.

Tāpat miegam ir izšķiroša nozīme iekšējā pulksteņa atiestatīšanā, skaidro Dr. Blūms. ''Novecojot dažādu hormonu līmenis var kļūt nelīdzsvarots, kas var izraisīt sliktu miegu,'' papildina ārsts. Konsultācija ar ārstu un papildus pārbaudes var palīdzēt noteikt, kas tavā organismā ir izgājis no ierindas, tādējādi arī nosakot pareizo ārstēšanas metodi, lai atgūtu sākotnējo formu un līdz ar to arī pilnvērtīgu miegu.

Pazīmes, kas liecina – par savu veselību rūpējies pavirši
Foto: Shutterstock

Muskuļu spazmas, krampji

Ja tu lielāko dienas daļu pavadi pie datora vai pie televizora, iespējams, tu nemaz nepievērs lieku uzmanību gadījuma rakstura muskuļu spazmām vai krampjiem kājās. Taču Adonis Maikezs, MD, skaidro, ka biežas muskuļu spazmas var liecināt par zemu magnija līmeni, kas laika gaitā var radīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirds aritmijas risku. Lai palīdzētu mazināt muskuļu spazmas, Dr. Maikezs iesaka uzturā ieviest magnija bagātus pārtikas produktus, piemēram, mandeles, ķirbju sēklas un banānus. Protams, vislabāk, lai noteiktu muskuļa spazmu iemeslu, doties vizītē pie ārsta.

Tirpst rokas un kājas

Neretas tirpas kādā ķermeņa zonā ir normālas, bet, ja tavas rokas un kājas tirpst regulāri, iespējams, tavam organismam ir B12 vitamīna deficīts, skaidro Dr. Maikezs. Ja deficīts netiks labots, tas var izraisīt anēmiju jeb mazasinību. Lai nodrošinātu minētā vitamīna līdzsvaru organismā, uzturā lieto tādus produktus kā olas, gaļu un piena produktus (B12 vitamīns lielākoties ir sastopams tieši dzīvnieku izcelsmes produktos). Savukārt, ja esi veģetāriete vai vegāne, uztura bagātinātāji vai papildinātāji var palīdzēt uzņemt trūkstošo B12 vitamīnu.

Tava āda ir ļoti sausa

Neapšaubāmi, aukstā laikā, kāds palēnām iestājas arī šobrīd, sausa āda ir ļoti izplatīta. Un, lai arī sausa āda, visticamāk, ir saistīta ar laika apstākļiem, ja sausums koncentrējas tādos kā atsevišķos punktos, šos novērojumus nevajadzētu atstāt novārtā. Dženeta Pristovski, MD, skaidro, ka šādi sausas ādas pleķi varētu liecināt par taukskābju deficītu. Šeit risinājums sastāv no divām daļām – ādas mitrināšanas, izmantojot tieši tavai ādai piemērotus krēmus, un izmaiņām uzturā. Arī šajā jautājumā var palīdzēt konsultācija ar ārstu.

Pinnes

Lai arī pinnes galvenokārt ir ģenētisks un/vai hormonāls stāvoklis, stāsta Džošua Ceihners, MD, ir citi faktori, kas var veicināt piņņu veidošanos. ''Stress var izraisīt pūtīšu uzliesmojumu,'' viņš skaidro. ''Ir pierādīts, ka stress darba vietā vai eksāmenu laikā skolās ir saistīts ar aknes pasliktināšanos.'' Citi piņņu vaininieki var būt pārāk liels cukura un cieti saturošu pārtikas produktu patēriņš, kas izraisa paaugstinātu cukura līmeni asinīs, veicinot ādas iekaisumu. Tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā tev varēs palīdzēt izmaiņas uzturā.

Tags

Āda Ādas kopšana Vitamīnu trūkums Krampji Miega traucējumi Smadzeņu darbība Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form