Zinātniskajā darbā, kura autors ir Emorija univeristātes ekonomists Endrū Frensiss, arī izteikta varbūtība, ka patiesībā seksuālā revolūcija sākusies desmit gadus agrāk, nekā uzskatīts.
Seksuālā brīvība jau piecdesmitajos
Kā vēsta izdevums "The Daily Mail", jau piecdesmitajos gados pasaule vairs nebija tik puritāniska, kā pieņemts domāt.
Tradicionāli uzskata, ka seksuālās revolūcijas starta šāviens bija kontracepcijas tablešu laišana pārdošanā 1961. gadā, bet, pēc Frensisa domām, īstais iemesls bija penicilīna plašā pielietošana piecdesmitajos gados, kā rezultātā strauji samazinājās sifilisa izplatība.
Tā kā antibiotikas padarīja nedrošo seksu mazāk riskantu, cilvēki arvien vairāk iesaistījās paviršās seksuālās attiecībās.
"Tomēr fakti norāda, ka moderno seksa laikmetu uzsāka penicilīna plašā pielietošana, kas strauji smazināja sifilisa gadījumu skaitu piecdesmitajos gados," uzsvēra speciālists.
Sifiliss - trīsdesmito gadu AIDS
Savienotajās Valstīs 1939. gadā no sifilisa nomira 20 000 cilvēku. "Sifiliss bija trīsdesmito gadu beigu un četrdesmito gadu sākuma AIDS," atzina Frensiss. "Ikviens baidījās saslimt ar sifilisu un nomirt."
Penicilīns samazināja risku, kas bija saistīts ar nedrošu seksu, un arvien vairāk cilvēku iesaistījās gadījuma sakaros.
Frensiss salīdzināja šo situāciju ar ekonomikā pazīstamo pieprasījuma un piedāvājuma likumu: kad kādas preces cena samazinās, cilvēki to iegādājas lielākos apjomos.
Lai gan sešdesmito un septiņdesmito gadu seksuālo brīvību ietekmēja arī citi apstākļi, Frensiss uzskata, ka penicilīna loma piecdesmitajos gados tikusi novērtēta par zemu.
Piecdesmitie gadi visumā tiek saistīti ar puritānisku, tradicionālu seksuālo uzvedību iepretī sešdesmito un septiņdesmito gadu pārmērībām, kas, pēc Frensisa domām, ir kļūdains uzskats.
"Tas varētu būt patiesi attiecībā uz daudziem pieaugušajiem, bet ne uz jauniešiem. Svarīgi saprast, kā seksuālo uzvedību ietekmēja baiļu saslimt mazināšanās."
Penicilīns atklāts daudz agrāk
Penicilīns atklāts jau 1928. gadā, bet klīniski to sāka izmantot tikai 1941. gadā. Līdz ar Otrā pasaules kara eskalāciju, seksuāli transmisīvās slimības kļuva par draudu arī karavīriem, un tieši viņi kļuva par jaunā medikamenta "izmēģinājumu trusīšiem".
"Armija gribēja atbrīvot savas rindas no STS un dažādām citām infekcijām, lai karavīri to dēļ nepamestu ierindu," secinājis Frensiss. "Tas ļoti paātrināja penicilīna kā antibiotikas lietošanas izplatību."
Jau tūlīt pēc kara penicilīnu ieviesa arī civilajā medicīnā. ASV sifiliss pārvērtās no hroniskas, deģenerējošas un potenciāli letālas slimības par kaiti, kuru var izdziedināt ar vienkāršu medikamentozu ārstēšanu.
Laikā no 1947. līdz 1957. gadam sifilisa izraisītu nāves gadījumu skaits samazinājās par 75 procentiem, bet vispārējo saslimšanas gadījumu skaits - par 95 procentiem. "Tas ir milzīgs kritums - patiesībā slimības izzušana," sacīja Frensiss.
Pētījumā izmantoti trīs seksuālās uzvedības mērītāji: ārlaulībā dzimušo skaits; ļoti jaunu dzemdētāju skaits; kā arī ļoti lipīgas veneriskās slimības - gonorejas - izplatība sabiedrībā.
"Tiklīdz sifiliss, sākot ar piecdesmito gadu vidu, kļūst mazāk bīstams, izplatīta kļūst brīva seksuālā uzvedība un pieaug visi trīs augstāk minētie rādītāji,"skaidroja ekonomikas doktors.
Frensiss arī salīdzina vēsturiskos datus par sifilisa epidēmiju ar mūsdienu AIDS izplatību: "Dažos pētījumos ir norādes, ka efektīvu medikamentu izstrāde HIV ierobežošanai arī ir izraisījusi lielāku nedrošu homoseksuālo sakaru izplatību."
Slaveni cilvēki, kuri miruši no sifilisa
Sifiliss, kuru izraisa baktērija bālā treponēma (Treponema pallidum), cilvēcei pazīstams jau sen. Kad sifiliss XVI gadsimtā sāka plaši izplatīties Eiropā un Amerikā, tas arī bija viens no galvenajiem plānprātības cēloņiem.
Ar sifilisu slimojuši, miruši vai aizdomas par šo slimību bijušas daudziem slaveniem un ievērojamiem cilvēkiem. Starp viņiem ir, piemēram, Amerikas atklājējs Kristofors Kolumbs, angļu dzejnieks Viljams Šekspīrs, ASV prezidents Abrahams Linkolns, Krievijas imperators Ivans Bargais, boļševiku vadonis Vladimirs Ļeņins, nacistu līderis Ādolfs Hitlers, gleznotājs Eduārs Manē, rakstniece Kārena Bliksena, gangsteris Als Kapone, dzejnieks Heinrihs Heine, uzņēmējs Hovards Hjūzs un daudzi citi.
