Pētījums: Slaidums var būt infekciozs
Foto: AP/Scanpix

Cilvēka ķermenis ir mājvieta neskaitāmiem mikroorganismiem, kam ir ietekme uz mūsu veselības stāvokli. Bez mūsu pašu gēniem, kas nemainīgi ietekmē mūs visu dzīvi, tādi ir arī baktērijām, kas dzīvo, piemēram, mūsu gremošanas traktā. Šī informācija arī ir daļa no mums pašiem, tāpēc ir svarīgi sekot, kādi mikrobi un baktērijas un cik daudz dzīvo mūsu organismā, atsaucoties uz žurnālu "Nature" vēstī Vesti.ru.

Kā liecina neseni pētījumi, cilvēka svars un tendence aptaukoties ir atkarīga no viņa zarnu baktērijām. Cilvēka kuņģa-zarnu trakta mikroflora, tās ģenētiskā daudzveidība un sastāvs ietekmē to, kā notiek ēdiena pārstrāde.

Lai apliecinātu šo sakarību, pētnieks Džefrijs Gordons un viņa kolēģi no Vašingtonas universitātes veica eksperimentu ar laboratorijas pelēm. Zinātnieki citu starpā uzaicināja arī brīvprātīgās dalībnieces - dvīņu māsas vecumā no 21 līdz 32 gadiem, gadījumā, kad viena no dvīņu māsām bija slaida, bet otra cieta no aptaukošanās.

Pēc grauzēju ekskrementu analīzes, pētnieki pārlika peļu ķermenī zarnu baktērijas no māsām - daļai slaido māsu mikrofloru, otrai daļai peļu - tuklāko māsu baktērijas. Pēc kāda laika biologi pamanīja, ka peles ar mikrofloru  no māsām, kurām bija aptaukošanās problēmas, uzņēma vidēji par 10 % vairāk svara nekā pārējās peles, ēdot vien un to pašu pārtiku. Jāatzīmē, ka pirms eksperimenta sākuma peles tika maksimāli atbrīvotas no to personīgās mikrofloras.

Tad Gordons un viņa kolēģi vēlreiz atkārtoja eksperimenta pirmo posmu un apvienoja peles no abām grupām vienā būrī, lai pārraudzītu baktēriju maiņas mehānismu.

"Mēs zinājām, ka mikrofloras apmaiņa notiks. Zināms, ka grauzēji ēd viens otra ekskrementus. "Slaiduma baktērijas"nokļuva to peļu organismā, kurām bija jāpieņemas svarā, taču - tas nenotika. Tiesa pretējs efekts netika novērots... "Slaidās peles" vienalga, cik daudz "resno peļu" ekskrementu apēda, svarā vienalga nepieņēmās," stāsta Gordons.

Šo pašu zinātnieku grupa agrāku pētījumu laikā jau bija secinājusi, ka baktērijas, kas dzīvo gremošanas traktā slaidiem cilvēkiem, ir ar augstāku ģenētisko daudzveidību un mikrobu ir skaitliski vairāk nekā cilvēkiem, kas cieš no liekā svara. Respektīvi, jo vairāk baktēriju dzīvo cilvēka zarnu traktā, jo slaidāks ir cilvēks.

Svarīgākais novērojums, ko atzīmēja Gordons, viss ir atkarīgs no uzņemtās pārtikas. Pēdējā posmā pētnieki "uzsēdināja" eksperimenta grauzējus uz cilvēka ēdienkartes - auzu pārslām brokastīs,  picu pusdienās un tā tālāk.

Tās peles, kas ēda vairāk augļu un dārzeņu, mazāk tauku un vienkāršo ogļhidrātu, turpināja bagātināties ar "labajām baktērijām", kas veicina slaidumu. Tie peļu radinieki, kas bija spiesti dārzeņu vietā ēst picu, turpināja pieņemties svarā, kaut arī regulāri apmainījās ar labvēlīgajām baktērijām.

Neskatoties uz to, cik svarīgi bija Gordona grupas izdarītie secinājumi, ir vērts atzīmēt, ka zarnu mikroflora - lai gan ļoti nozīmīgs, tomēr nav vienīgais faktors, kas ietekmē svaru. Tātad medikamenti, kas tiks radīti pamatojoties uz šī darba rezultātiem, palīdzēs atrisināt liekā svara problēmu tikai daļēji, raksta "Nature".

Source

DELFI sievietēm
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form