Par to, kāpēc tika uzsākts šāds pētījums un kādi ir līdzšinējie rezultāti, kampaņas "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!" ietvaros stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants un fizisko aktivitāšu fiziologs Rūdolfs Cešeiko.
Kā radās ideja pētīt fizisko aktivitāšu nozīmi onkoloģijas pacientiem?
Esmu fizisko aktivitāšu fiziologs. Fiziskās aktivitātes ir mans medikaments, tāpēc mani vienmēr ir interesējusi saistība starp kustību un veselību. Mana nodarbošanās nav liekama vienā maisā ar sportu un fitnesu. Mani interesē, kā fiziskās aktivitātes ietekmē iekšējos procesus organismā – asinsvadus, plaušas, muskuļus, nervu sistēmu.
Kad studēju maģistrantūrā Norvēģijā, man piedāvāja iesaistīties pētījumā, kurš analizēja saistību starp fiziskām aktivitātēm un onkoloģiju. Krūts vēža pacientēm pēcoperācijas periodā, uzsākot ķīmijterapiju, tika izstrādāta īpaša fizisko aktivitāšu programma, kuras mērķis bija stiprināt ķermeni un tādējādi uzlabot ārstēšanas rezultātus. Diemžēl šī programma neizrādījās tik veiksmīga, kā cerēts, jo slodze bija pārāk mērena. Man bija hipotēze, ka slodzei jābūt daudz lielākai, tāpēc nolēmu arī savu doktora darbu veltīt šai jomai. Mana doktora darba tēma ir "Maksimālais spēka treniņš krūts vēža pacientēm ārstēšanās procesa laikā".
Pastāstiet vairāk par savu ikdienas darbu un spēka treniņiem
Mans ikdienas darbs paiet Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļā, kur es vadu spēka treniņus krūts vēža pacientēm. Treniņi tiek uzsākti divas-trīs nedēļas pēc operācijas un ilgst trīs mēnešus. Vienas nodarbības ilgums ir 25 minūtes.
Iesākumā mēs pārbaudām, cik kilogramus sieviete var pacelt vienu reizi. Pēc tam tiek izstrādāta individuāla programma katrai pacientei. Mēs izmantojam augstas intensitātes slodzi, kas ir 85-90 procenti no sievietes maksimālajām spējām.
Maksimālais spēka treniņš notiek apakšējām ekstremitātēm, galvenokārt, tiek trenēti kāju muskuļi, kas salīdzinoši ar citiem muskuļiem ir ļoti lieli. Kājās ir apmēram puse ķermeņa muskulatūras. Pēc operācijas vēl diezgan ilgu laiku notiek dzīšanas process, tāpēc ar ķermeņa augšdaļu strādāt nevaram. Mūsu treniņa programma saucas "4x4 maksimālais spēka treniņš". Iesākumā ir iesildīšanās, un tad četri piegājieni, kuros katrai sievietei ir jāpaceļ savs maksimālais svars.
Vai šie treniņi ir piemēroti pilnīgi visām pacientēm?
Treniņi ir piemēroti ikvienai pacientei darbaspējas vecumā. Konkrētajā pētījumā piedalās sievietes vecumā no 28 līdz 63 gadiem, kurām konstatēts I-III stadijas krūts vēzis.
Kā tieši muskuļu spēks palīdz vēža ārstēšanas procesā?
Ķermeņa spēks ir ļoti nozīmīgs faktors, kas ietekmē ikviena cilvēka veselību. Jo spēcīgāki muskuļi, jo vairāk cilvēkam ir enerģijas.
Krūts vēža pacientes ārstēšanās laikā kļūst daudz vājākas. Daļai pacienšu ķīmijterapijas laikā muskuļu spēks krītas pat par 30 procentiem. Ja ķermenis ir ļoti novājināts, tam ir grūtāk nodrošināt savas funkcijas. Ar spēka treniņu mēs veicinām enerģijas pieplūdumu un tādējādi stiprinām organismu. Programmas mērķis ir ne tikai stiprināt muskuļus, bet arī uzlabot aerobās spējas, kas parāda sirds un asinsvadu sistēmas veselību.
Lielākā daļa sieviešu uzsāk treniņus, vēl pirms viņas ir saņēmušas ķīmijterapiju. Uzsākot ķīmijterapijas kursu, viņas ir jau par pakāpīti spēcīgākas, tāpēc vieglāk tiek galā ar iespējamajām blaknēm.
Kādi ir līdzšinējie pētījuma rezultāti?
Pētījums beigsies, kad programmu būs pabeigušas 50 sievietes. Šobrīd to ir pabeigušas 30 sievietes, taču jau līdzšinējie rezultāti pierāda spēka treniņu efektivitāti. Pacientēm, kuras piedalās programmā, ir krietni īsāks atveseļošanās laiks. Sievietēm, kuras nāk uz spēka treniņiem slikta pašsajūta pēc ķīmijterapijas ir aptuveni divas-trīs dienas, tām, kuras nepiedalās programmā, tās ir aptuveni sešas dienas.
Neskatoties uz to, ka aiz muguras bijuši astoņi ķīmijterapijas kursi, pacientes paliek fiziski spēcīgākas un spēj izdarīt vairāk, nekā jebkad spējušas. Daudzām sievietēm treniņu programma dod stimulu arī turpmāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un rūpēties par savu veselību.
Pasaules Vēža kongresā, kas notiks 2018. gada oktobrī Kuala Lumpurā, mēs prezentēsim pētījuma rezultātus, un ceram, ka tos ņems vērā mūsu kolēģi citur pasaulē, izstrādājot rehabilitācijas programmas.
