Foto: Shutterstock
Ar vēdera sāpēm, stiprākām vai vājākām, visa sava mūža laikā ikviens sastopas vairākkārt un visdažādāko iemeslu dēļ. Iespējams, vakariņās apēd par daudz, tāpēc vēders uzpūšas kā balons un rada spiedošu sajūtu. Varbūt ir tieši pretēji – dienas laikā neesi ēdusi nemaz, un kuņģis, radot diskomfortu, mēģina pateikt, ka laiks paēst. Tāpat pie sāpēm vai diskomforta vēderā var būt vainojamas novirzes no normālas gremošanas sistēmas darbības.

Kuņģa zarnu trakta darbības traucējumus var izraisīt dažādas gremošanas sistēmas problēmas – dažām no tām nav simptomu, tās nerada diskomfortu un atsevišķos gadījumos pazūd bez liekas iejaukšanās. Bet ir arī tādas, kas izraisa ārkārtīgi spēcīgas sāpes un kuru ārstēšanai var būt nepieciešama hospitalizācija. Lai tu spētu atpazīt savas sāpes, piedāvājam iepazīties ar piecām biežāk sastopamajām gremošanas problēmām.

Tiesa, atceries – diagnozi nekādā gadījumā nedrīksti uzstādīt sev pati, bet tu vari doties vizītē pie ārsta ar minējumiem par to, kāda, tavuprāt, gremošanas problēma varētu būt skārusi tevi.

Aizcietējumi

Vēlme atviegloties, bet nespēja to izdarīt, var būt blakne citiem gremošanas traucējumiem vai rasties pati par sevi, skaidrots portālā ''Live Strong''. Kaut arī neregulāri aizcietējumi ir normāli, hroniski aizcietējumi var liecināt par nopietnākām veselības problēmām.

Foto: Shutterstock

Aizcietējumus uzskata par hroniskiem, ja trīs mēnešu laikā parādās divi vai vairāk no šiem simptomiem:

  • Mazāk nekā trīs izkārnījumi nedēļā;
  • Posmaini vai cieti izkārnījumi;
  • Lai zarnu kustība notiktu, nepieciešama sasprindzināšanās;
  • Sajūta it kā tavā taisnajā zarnā būtu aizsprostojums, kas nepieļauj zarnu kustības;
  • Sajūta it kā tu nevarētu pilnībā iztukšot taisno zarnu;
  • Taisnās zarnas iztukšošanai nepieciešama palīdzība.

Ja tu ciet no neregulāriem aizcietējumiem, Čārlzs Elders, primārās veselības aprūpes ārsts, iesaka izmainīt uztura paradumus, palielinot dienas laikā uzņemto šķiedrvielu un šķidruma daudzumu. Protams, vēl viens palīgs var būt caurejas līdzekļi, taču to lietošana nedrīkst kļūt par ieradumu – ja simptomi nemazinās nedēļas vai divu laikā, labāk konsultēties ar ārstu.

Skābes reflukss


Foto: Shutterstock
Skābes reflukss, kas pazīstams arī kā grēmas, ir viena no visbiežāk sastopamajām kuņģa problēmām. Kad tas atkārtojas bieži, to sauc par gastroezofagālo refluksa slimību, kas jau ir nopietnāka veselības problēma. Skābes reflukss rodas, kad kuņģa skābe no kuņģa ieplūst barības vadā – caurulē, kas savieno tavu muti un kuņģi, skaidro Meijo klīnika (Mayo Clinic). Kuņģa skābe var kairināt barības vada gļotādu, izraisot sāpes vai nopietnus gļotādas bojājumus.

Iemesli, kāpēc cilvēks var ciest no skābes refluksa, ir daudz un dažādi. Viens no ietekmes faktoriem var būt tas, ko tu ikdienā ēd. Piemēram, bagātīgas maltītes, eļļā cepts ēdiens vai maltītes vēlu vakarā var izraisīt skābes refluksu. Tāpat pie vainas var būt alkohols vai kafija.

Skābes refluksa simptomi:

  • Dedzinošas sāpes krūtīs, kas pastiprinās nakts laikā;
  • Grūtības norīt ēdienu un šķidrumus;
  • Sajūta it kā kaklā būtu kamols;
  • Norītās barības vai šķidrumu atgrūšana atpakaļ jeb regurgitācija.

Ja tu novēro kādus no skābes refluksa simptomiem, nekavējoties dodies vizītē pie ārsta. Ļoti iespējams, visu varēs vērst par labu ar izmaiņām uzturā, piemēram, samazinot alkohola, gāzēto dzērienu un asu ēdienu patēriņu.

Peptiskas čūlas


Foto: Shutterstock
Ja tev ir iekaisusi kuņģa gļotāda vai divpadsmitpirkstu zarnu sieniņas, iespējams, tu ciet no peptiskām čūlām. Tās ir kuņģa skābes un enzīma pepsīna radīti bojājumi, kas ir ļoti bieži sastopama veselības problēma un var būt pat ļoti sāpīga. Agrāk uzskatīja, ka čūlas ir dzīvesveida faktors, piemēram, pārmērīga stresa vai pikanta ēdiena rezultāts. Tiesa, stress var saasināt peptisko čūlu simptomus, ietekmējot mūsu dzīvesveida izvēles, skaidro Dr. Elders.

Piemēram, stresa laikā cilvēki mēdz vairāk lietot alkoholu un smēķēt, kas savukārt var pasliktināt peptisko čūlu stāvokli. Tāpat stress var palielināt kuņģa skābes veidošanos un apgrūtināt čūlu dzīšanu. Taču stress pats par sevi neizraisa čūlu veidošanos. Saskaņā ar Klīvlendas klīniku noteiktas baktērijas vai pretiekaisuma līdzekļu lietošana laika gaitā var radīt bojājumus kuņģa aizsargājošajā apvalkā.

Peptisko čūlu riska faktori var būt ģimenes anamnēze, regulārs alkohola patēriņš, smēķēšana un aknu vai nieru slimības. Jāatceras arī tas, ka, lai arī stress un pikanti ēdieni nevar izraisīt kuņģa čūlas, tie dažos gadījumos var kairināt jau esošās.

Lai arī pastāv iespēja, ka simptomus nemaz nepiedzīvosi, par peptiskajām čūlām var liecināt:

  • Dedzinošas sāpes, kas rodas starp krūšu kaulu un nabu,
  • Atraugas;
  • Slikta dūša;
  • Vemšana:
  • Apetītes zudums:
  • Asas un pēkšņas sāpes vēderā;
  • Ģībonis;
  • Apjukums;
  • Nespēja koncentrēties;
  • Pārmērīga svīšana;
  • Asins vemšana (asins krāsa ir spilgti sarkana vai līdzīga kafijas biezumiem);
  • Tumši, darvai līdzīgi vai asiņaini izkārnījumi.

Kā izrādās, daudzi peptisko čūlu gadījumi netiek diagnosticēti, un čūlas ar laiku sadzīst pašas bez jebkādas ārējās iejaukšanās. Bet, ja tev parādās vairāki no augstāk minētajiem simptomiem vai vienkārši raizējies par savu gremošanas sistēmas veselību, steidz vizītē pie ārsta.

Divertikuloze un divertikulīts


Foto: Shutterstock
Divertikuloze jeb kabatas zarnu sieniņā ir slimība, kad gremošanas trakta orgānu (visbiežāk zarnas) sieniņas vājajās vietās veidojas nelielas kabatas, izspīlējumi. Kļūstot vecākiem, divertikuloze kļūst arvien izplatītāka – cilvēkiem, kas ir vecāki par 60 gadiem, pastāv 50 procentu divertikulozes iespēja. Savukārt, ja šie izspīlējumi iekaist, šo stāvokli sauc par divertikulītu.

Neskaitot novecošanu, uzturam var būt liela nozīme divertikulīta attīstībā. Uzturs ar zemu šķiedrvielu saturu, kurā ir daudz dzīvnieku valsts tauku, palielina šīs slimības risku. Citi riska faktori ir aptaukošanās, smēķēšana un atsevišķu medikamentu lietošana.

Bieži vien cilvēki, kas cieš no divertikulozes, neizjutīs nekādus simptomus. Taču par divertikulītu var liecināt:

  • Sāpes vēderā:
  • Drudzis;
  • Slikta dūša;
  • Aizcietējumi.

Slimības ārstēšana, protams, būs atkarība no tā, cik smagi tā tevi ir skārusi. Iespējams, varēsi atgūties ar antibiotiku un šķidras barības palīdzību. Bet, ja slimība ieilgusi, var būt nepieciešama operācija.

Kairinātu zarnu sindroms


Foto: Shutterstock
Kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir vēl viena no visbiežāk diagnosticētajām kuņģa zarnu trakta slimībām. Arī KZS katram var izpausties citādi – viens pat var nenojaust par slimības klātbūtni, bet citam slimība var būtiski traucēt ikdienas aktivitātēm. ''Harvard Health Publishing'' norāda – KZS ir savā ziņā mistērija, jo joprojām nav zināms, kas to precīzi izraisa. ''Iespējams, vaininieks varētu ietvert zarnu mikrobiotu, anomālijas zarnu kustībā vai izmaiņas smadzeņu un zarnu saziņā un sadarbībā,'' min Andrea Hārdijs, sertificēts dietologs.

Meijo klīnika skaidro – sievietēm divreiz biežāk tiek diagnosticēts KZS, kā arī tas ir biežāk sastopams cilvēkiem, kas ir jaunāki par 50 gadiem. Paturpinot par iespējamajiem izraisītājiem, atkārtoti jāpiemin stress, kas pats par sevi slimību neizraisīs, bet arī šajā gadījumā var to saasināt.

KZS simptomi ir ļoti dažādi, bet vieni no tiem varētu būt:

  • Sāpes vēderā;
  • Krampji vai vēdera uzpūšanās;
  • Gāzes;
  • Caureja vai aizcietējumi (viens var sekot otram);
  • Grūtības saturēt urīnu vai izkārnījumus vai nepieciešamība pārmērīgi bieži apmeklēt tualeti.

Kaut arī minētie simptomi var izraisīt diskomfortu, tie nerada nekādus redzamus bojājumus vai gremošanas trakta slimības pazīmes. Kā arī, tā kā KZS simptomi var bieži mainīties, diagnostika var būt sarežģīta. Taču, ņemot vērā, ka KZS ir uz simptomiem balstīta slimība, arī ārstēšana ir vērsta uz simptomu novēršanu. Kādas varētu būt ārstēšanas metodes? Arī šajā gadījumā tās var būt izmaiņas dzīvesveidā, uzturā, kā arī medikamentu lietošana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!