Svētkos un tik garās brīvdienās kā šīs alkohola lietošana valstī sit augstu vilni. Sabiedrībā joprojām valda daudz mītu par grādīgajiem dzērieniem, no kuriem daudzi tos paceļ teju dziedniecisku līdzekļu statusā. Rutks.lv atspēko piecus populārākos no mītiem par alkohola ietekmi uz organismu.
Alkohols palīdz sasildīties
Valda uzskats, ka nosalušam cilvēkam pašas labākās zāles ir malks stipra grādīgā dzēriena. Taču patiesībā lietot alkoholu, atrodoties ārā aukstumā, ir bīstami, jo tas – gluži pretēji – veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohola ietekmē paplašinās asinsvadi un pastiprinās asins pieplūde ādai, kā ietekmē tiešām rodas siltuma sajūta. Tomēr tā ir mānīga, jo tajā pašā laikā pastiprinās organisma siltuma atdeve, un tas sāk atdzist vēl vairāk.
Pats bīstamākais ir tas, ka alkohols mazina drebuļu aizsargmehānismu un cilvēks, būdams reibuma stāvoklī, neuztver notiekošo adekvāti, tādēļ var nejust, cik ļoti ir nosalis. Tieši dzērumā cilvēki visbiežāk gūst apsaldējumus.
Iedzeršana vakarā uzlabo miegu
Lai gan netrūkst cilvēku, kas vakarā iemalko vīnu, alu vai citu grādīgu dzērienu, lai būtu vieglāk aizmigt, jebkurš alkohols pasliktina miega kvalitāti.
Alkohols tiešām atslābina un palīdz iemigt, taču tas izjauc dabisko miega struktūru, apgrūtinot ieslīgšanu dziļajās miega fāzēs, kad smadzenes apstrādā un "saliek pa plauktiņiem" dienas gaitā iegūto informāciju, tādēļ cilvēks nākamajā rītā – it īpaši, ja iedzerts pavairāk – jūtas neizgulējies un saguris, galva ir "smaga". Arī tad, ja miegā pavadītas vairāk nekā septiņas stundas.
Alkohols nesatur kalorijas un neveicina svara pieaugumu
Patiesībā alkohols veicina liekā svara veidošanos. Turklāt ne tikai saldie kokteilīši, kuriem pievienots daudz cukura, bet arī stiprie dzērieni, tai skaitā tīrs degvīns.
Lieta tāda, ka alkoholiskie dzērieni satur ļoti maz, bet visbiežāk apaļu nulli mikroelementu un citu vērtīgu vielu. Tādēļ organisms atkal un atkal "prasa" nākamo glāzīti vai kādu uzkodu cerībā beidzot tikt pie tā funkcionēšanai nepieciešamajām vielām. Tikmēr "tukšās" kalorijas, kas ir alkoholā, aiziet pa taisno organisma tauku "noliktavās".
Lieko kilogramu veidošanos īpaši veicina regulāra alus lietošana, jo tajā esošās rūgtvielas vēl papildus rosina apetīti.
Alkohols uzlabo garastāvokli un dod enerģiju
Lai gan alkoholu tautā mēdz uzskatīt par stimulantu, kas "iepūš vēju burās", patiesībā pēc iedarbības uz centrālo nervu sistēmu tas ir depresants, kas palēnina organisma reakcijas. Alkohola iedarbība gan lielā mērā atkarīga no patērētā daudzuma un organisma individuālajām īpatnībām.
Visbiežāk relatīvi neliela alkohola deva lietotāju atslābina un atraisa, padara runātīgāku un dzīvīgāku. Taču nedz sakreņķējies, nedz nomākts cilvēks parasti pie vienas glāzes neapstājas, bet lielāka alkohola deva diemžēl tikai pastiprina negatīvās emocijas, turklāt izraisa spriestspējas traucējumus un miegainību.
Alkohols palīdz uzveikt saaukstēšanos
Lai arī groks ir viens no tautā iecienītākajiem līdzekļiem pret saaukstēšanos, tas nav efektīvs. Jā, spirts spēj dezinficēt, proti, nogalināt baktērijas, taču saaukstēšanos izraisa vīrusi, kurus tas uzveikt nespēj. Iespējams, tikko saaukstēšanās pielavījusies, neliels daudzums vāja groka var aktivizēt organisma aizsargspējas, paplašinot asinsvadus un paātrinot vielmaiņu.
Taču, ja slimība jau rit pilnā sparā, grādīgus dzērienus lietot nevajag, jo tie rada papildu slodzi aknām, kurām slimošanas laikā jau tā ir daudz darba. Līdz ar to "pašārstēšanās" ar alkoholu drīzāk atveseļošanos palēnina. Turklāt, ja sāp kakls, stiprs alkoholisks dzēriens to sakairinās vēl vairāk un sāpes pieaugs.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Zdorovieinfo.ru, Health.com un Nmpd.gov.lv.
