Piektdaļa HIV inficēto savu slimību slēpj pat no vistuvākajiem
Foto: Malik Earnest / cc

Sabiedrības aizspriedumi pret cilvēkiem ar HIV Latvijā joprojām ir spēcīgi – baidoties no nosodījuma, piektā daļa (18 procenti) cilvēku ar HIV izvairās par savu statusu atzīties pat saviem ģimenes locekļiem, liecina HIV Stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. Tāpat spēcīga ir pašstigmatizācija – vidēji trešā daļa HIV pacientu apzināti ierobežo savu ikdienu sava statusa dēļ.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Cilvēku ar HIV bažas un piesardzība nav bez pamatojuma – pētījuma laikā vairāki no viņiem atklāja savu negatīvo pieredzi un pat diskriminācijas gadījumus. Taču pieredzes stāstu nav tik daudz, cik varētu būt, jo cilvēki pat anonīmā pētījumā baidās atklāt savas dzīves detaļas," stāsta Andris Veiķenieks, atbalsta grupas inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem "AGIHAS"" vadītājs.

Taču viens gadījums, kā vērtē pētījuma autori, ir klaja diskriminācija, ko gan diemžēl ir grūti pierādīt juridiski. Kāds cilvēks, kas dzīvo ar HIV un strādā publiskās pārvaldes institūcijā, tika pazemināts amatā, kad darba devēji pēc ikgadējās obligātās veselības pārbaudes uzzināja par darbinieka pozitīvo HIV statusu, jo ārsti nebija nodrošinājuši pietiekamu pacienta privātās informācijas konfidencialitāti. Lai pamatotu pazemināšanu amatā, šim cilvēkam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. "Tā kā saistībā ar pielaidēm nekādi paskaidrojumi netiek sniegti, tā ir laba atruna, kuru nevar ne pārbaudīt, ne noliegt. Ne līdz šim gadījumam, ne arī pēc tā darbiniekam nav bijis ne aizrādījumu, ne pārbaužu, ne pārmetumu – tikai "stop" karjerai diagnozes dēļ," – tā Veiķenieks.

1. decembris ir Pasaules AIDS diena. Tās mērķis ir mazināt sabiedrības aizspriedumus un noraidošo attieksmi pret HIV inficētiem cilvēkiem un AIDS pacientiem. "Tādēļ tieši šodien vēlamies vērst uzmanību, ka daļa Latvijas sabiedrības joprojām dzīvo ar lieliem aizspriedumiem pret HIV pacientiem. Esmu pārliecināts, ka to pamatā ir nezināšana – nezināšana par to, kā ar HIV vīrusu var vai nevar inficēties, par to, kā pēdējos gados ir attīstījusies medicīna un ka HIV sen vairs nav nāvējoša slimība. Un, jāatzīst, ar nopietniem aizspriedumiem ir jācīnās arī pašu HIV pacientu vidū," vērtē Veiķenieks.

Pētījuma starprezultāti liecina, ka 18 procenti pacientu par savu HIV statusu nestāsta pat ģimenei, 24 procenti nestāsta draugiem un 92 procenti nestāsta darba devējiem. Vienlaikus šie cilvēki šausta arī sevi – 26-43 procenti aptaujāto atzīst, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pašpārliecināti, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisku pasākumu apmeklēšanas.

"Stigma un pašstigmatizācija ir vienas monētas divas puses. Viena baro otru – ir ļoti grūti atklāt savu HIV statusu, zinot daudzos stāstus par ģimenes novēršanos no inficētā cilvēka, draugu zaudēšanu un pat problēmām darba vietā. No otras puses, kamēr HIV pacienti mums apkārt ir "neredzami", mēs dzīvojam aizspriedumos, ka tas uz mani neattiecas, ka HIV ir "specifisko" un "slikto" sabiedrības grupu problēma," stāsta Anda Ķīvīte-Urtāne, HIV Stigmas indeksa vadošā pētniece Latvijā, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente.

"Patiesībā sen tā vairs nav, HIV var būt blakus ikvienam no mums. Tā, piemēram, 18 procentiem stigmas pētījumā aptaujāto ir augstākā izglītība, 60 procentiem – vidējā vai profesionālā izglītība. 77 procentiem no viņiem ir darbs un vairāk nekā puse (52 procenti) no viņiem atzīst, ka nekad dzīves laikā nav bijis problēmu apmierināt savas sadzīves vajadzības. Tas nav stāsts par "sliktajiem"', tas ir stāsts par mums."

Vairāk nekā trešā daļa cilvēku, kas Latvijā dzīvo ar HIV, ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ. Īpaši negatīvi, ka 28 procenti šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem, 38 procenti no tiem – pēdējā gada laikā.

Latvija HIV izplatība ir augsta – 2018. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 5576 cilvēki ar HIV, taču starptautiskā projekta HERMETIC pētījums, ko Latvijā veica RSU, liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par 1800 cilvēkiem lielāks. 2017. gadā Latvijā konstatēts 371 jauns HIV gadījums, un Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā pēc jauno HIV gadījumu skaita. Vienīgais veids, kā uzzināt savu HIV statusu, ir veikt HIV testu – tas izdarāms HIV profilakses punktos un jebkurā laboratorijā Latvijā.

Kopējie HIV Stigmas pētījuma rezultāti un nacionālais pētījuma ziņojums būs pieejami 2019. gada maijā, tā veikšanu Latvijā atbalsta SIA "GlaxoSmithKline Latvia".

Tags

Diskriminācija AIDS HIV Infekciju slimības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form