Foto: Shutterstock
Vasara ir tas gadalaiks, kad pigmentāciju uz ādas var pamanīt pat tie, kam līdz šim nekādu sūdzību nav bijis. Lai arī primāri var šķist, ka hiperpigmentācija ir tikai kosmētisks defekts, reizēm tā var signalizēt par nopietnākām veselības problēmām. Tieši par to arī šajā rakstā – kādi ir pigmentācijas veidi, to rašanās iemesli, kā arī profilaktiskie ieteikumi.

Konsultē Elga Sidhoma, Dr.med., dermatoloģe veneroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoloģijas un veneroloģijas katedras vadītāja.

Prasa laiku un pašdisciplīnu

Agnijas (vārds mainīts) stāsts sākās pirms kādiem pieciem gadiem. "Vasarā pamanīju, ka uz sejas parādījušies pavisam nelieli, diezgan gaiši pigmentācijas plankumiņi, kas rudenī kļuva aizvien blāvāki, līdz ziemā izzuda pavisam. Nākamajā vasarā tas atkārtojās, bet šoreiz pigmentācija bija izteiktāka – tā pastiprinājās gadu no gada. Pieņēmu, ka tas varētu būt saistīts ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu (Agnija ir divu bērnu māmiņa, jaunākajam tobrīd bija trīs gadi – aut.), bet tad, veicot asins analīzes, atklājās, ka kaut kas nav īsti labi ar vairogdziedzeri. Esmu dzirdējusi, ka pigmentācija var norādīt arī uz aknu un nieru problēmām, bet manā gadījumā pie vainas bija tas, ka vairogdziedzeris nespēja ražot hormonus pietiekamā daudzumā. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!