Ginekoloģe un psihoterapeite Gunta Frīdenberga atklāj, ka sievietes bieži runā ar ārstu par PMS. Tiesa, parasti vizītes mērķis ir cits, tomēr tās laikā sieviete pastāsta par slikto pašsajūtu un tad kopā ar ārstu sāk meklēt risinājumu. Frīdenberga norāda, ka viņas praksē nav bijis daudz ļoti smagu PMS gadījumu – lielākā daļa sieviešu var mazināt tā simptomus un uzlabot savu dzīvi ar izmaiņām uzturā vai dzīvesveidā. Ārste gan ir saskārusies arī ar smagākiem gadījumiem, kad sievietei nepieciešams sniegt kombinētu terapiju un izrakstīt arī vājus antidepresantus.
Gadījumos, ja novēro PMS simptomus, kas būtiski ietekmē tavu ikdienu un ko nav iespējams mazināt ar vienkāršām izmaiņām dzīvesveidā, vērsies pie ģimenes ārsta vai ginekologa. Ģimenes ārsts parasti ieteiks apmeklēt ginekologu, kas tad arī meklēs risinājumu, Gadījumos, kad PMS atstāj nopietnu ietekmi uz garīgo labsajūtu un citādāk palīdzēt nav iespējams, ārsts nosūtīs pie psihoterapeita, kas pēc stāvokļa izvērtēšanas, var izrakstīt vajadzīgos medikamentus.
Vai tikai dusmas – kas vēl liecina par pirmsmenstruālo sindromu?
Visbiežāk PMS piedzīvo sievietes vecumā no nepilniem 30 līdz nedaudz vairāk nekā 40 gadiem. Vairākumā gadījumu nepatīkamie simptomi skar dzemdējušas sievietes, kuru ģimenē ir novērota nosliece uz depresiju, kā arī sievietes, kas piedzīvojušas posttraumatiskā stresa sindromu vai garastāvokļa traucējumus.
Iemesli, kāpēc rodas pirmsmenstruālais sindroms, nav līdz galam noskaidroti. Tomēr ir skaidrs, ka tas rada ķīmiskas un hormonālas izmaiņas sievietes ķermenī. PMS simptomus var pastiprināt depresija, kā arī dažādu vitamīnu un minerālvielu trūkums organismā, sāļi ēdieni, kafija un alkohols.
Galvenie PMS simptomi ir spriedze, depresija, satraukums, garastāvokļa maiņas, aizkaitināmība, dusmas, skumjas un grūtības koncentrēties. Tāpat sievietes var piedzīvot izmaiņas apetītē un izsalkumu, locītavu un muskuļu sāpes, nespēku, bezmiegu, galvassāpes, vēdera uzpūšanos, pieņemšanos svarā, akni, paaugstinātu krūšu jutību un pietūkumu. Daļa sieviešu piedzīvo arī aizcietējumus vai caureju.
Palīdzēs izmaiņas dzīvesveidā vai nopietna ārstēšana
"VeryWell" norāda, ka, lai novērstu PMS simptomus, ir ļoti būtiski ir vispirms saprast, kāda veida simptomus tu piedzīvo – garīga vai fiziska rakstura. Bieži pret šiem simptomiem jācīnās atsevišķi. Ja piedzīvo tikai fiziskus simptomus, diez vai palīdzēs medikamenti, kas paredzēti garīgās veselības stiprināšanai.
Gadījumos, kad izmaiņas garastāvoklī ir tik pamanāmas, ka laikā pirms menstruācijām nespēj funkcionēt, noteikti jāvēršas pie ārsta. Viņš izrakstīs medikamentus, kas palīdzēs uzlabot situāciju. Citos gadījumos var palīdzēt arī vienkāršāki līdzekļi, piemēram, kalcijs. Ir izpētīts, ka tas palīdz mazināt izmaiņas garastāvoklī, skumjas, kā arī atvieglo menstruāciju sāpes.
Tāpat gan garīgos, gan fiziskos simptomus palīdzēs uzlabot regulāras fiziskās aktivitātes un nodarbošanās ar sportu. Jāpiebilst, ka izkustēšanās samazina stresu un uzlabo kopējo veselības stāvokli. PMS izpausmes samazinās arī izvairīšanās no trekniem ēdieniem, patērētā gaļas, cukura, piena produktu, alkohola un kofeīna daudzuma samazināšana. Ieteicams ēst vairāk zaļumu, dārzeņu un pilngraudu produktu.
Ja laikā pirms menstruācijām ļoti kārojas kaut kas salds, iespējams, tev nepieciešams uzņemt vairāk magnija. Šī minerālviela samazinās arī ķermeņa jutīgumu. Dažos gadījumos sievietēm nepieciešams uzņemt vitamīnus B6 un E. Tomēr ar vitamīnu B6 ir jābūt uzmanīgai, jo tā pārdozēšanai var būt vairāki negatīvi blakusefekti, piemēram, nejutīgums.
Pastāv arī dažādi bezrecepšu medikamenti, kas palīdz atvieglot PMS simptomus. Tos mazināt var arī hormonālā kontracepcija, ko nozīmē ārsts.
