Problēma, kas skar daudzus. Kā organismu ietekmē D vitamīna trūkums

Viena no problēmām, ar ko ziemas (un arī vasaras) mēnešos saskaras daudzi Latvijas iedzīvotāji, ir D vitamīna trūkums. Šis vitamīns ietekmē praktiski visas organisma sistēmas, un, ja tā pietrūkst, pasliktinās gan pašsajūta, gan veselība. Hronisks un ilgstošs D vitamīna trūkums var palielināt dažādu bīstamu slimību risku.

Uztura speciāliste Eva Kataja stāstīja, ka D vitamīns ir vajadzīgs kalcija un fosfora vielu maiņai, lai nodrošinātu kaulu, zobu un muskuļu veselību. Viņa norāda, ka viens no veidiem, kā uzņemt D vitamīnu, ir caur saules stariem. Diemžēl mūsu platuma grādos ziemas sezonā saules gaismas ir par maz, lai ar to pietiktu vitamīna uzņemšanai. Tāpēc ieteicams īpaši padomāt par savu uzturu, kā arī, ja to noteicis ārsts, lietot uztura bagātinātājus D vitamīna uzņemšanai. Par to, kur atrast D vitamīnu bez saules, lasi šeit.

Par to, vai un cik daudz D vitamīns papildus jāuzņem, jākonsultējas ar ārstu. Endokrinoloģe Renāte Helda skaidroja, ka ne visiem der vienāda D vitamīna profilaktiskā deva. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēka uzņemtā D vitamīna izmantošana dažādos procesos, kur tas nepieciešams, ir atkarīga no dažādu orgānu, piemēram, aknu vai nieru, darbības.

Iedvesmojoties no "Prevention" un "Healthline", piedāvājam iepazīties ar to, kā organismu ietekmē D vitamīna trūkums – kādas pazīmes par to liecina, kā tas ietekmē veselību ilgtermiņā.

Depresija un psihiskas saslimšanas

Ne velti cilvēki ir pārliecināti, ka saulainās dienās viņi jūtas priecīgāki – D vitamīna trūkums tiek saistīts ar paaugstinātu depresijas risku. Turklāt depresijas diagnostika ir saistīta arī ar to, vai šī vitamīna nav par maz. Speciālisti uzskata, ka vitamīns darbojas tajās pašās smadzeņu daļās un rada līdzīgu efektu, kā tie hormoni, kas ietekmē garastāvokli.

Jāpiebilst, ka cilvēkiem, kam ir asinīs ir zems D vitamīna līmenis, ir divreiz lielāks risks ciest no depresijas nekā tiem, kam šīs vielas netrūkst. Turklāt depresija nav vienīgā psihiskā slimība, kuras risku palielina D vitamīna trūkums. Tas palielina arī iespēju, ka dzīves laikā tiks diagnosticēta šizofrēnija. D vitamīna trūkums risku ciest no šizofrēnijas palielina līdz pat divām reizēm.

Vēzis kļūst bīstamāks

Ilgstošs D vitamīna trūkums var palielināt arī cilvēka risku saslimt ar vēzi, kā arī samazināt viņa iespējas šo smago slimību uzveikt. Vēža pacienti, kam ir augstāks D vitamīna līmenis asinīs, parasti dzīvo ilgāk un vieglāk nobremzē slimību nekā tie, kam šī vitamīna trūkst. Turklāt saistība starp dažādu vēža veidu uzveikšanu un D vitamīnu ir atšķirīga. Vislielākā saistība starp D vitamīna daudzumu asinīs un izdzīvošanas izredzēm ir limfomas, zarnu un krūts vēža pacientiem. Ja krūts vēža pacientei netrūkst D vitamīna, iespēja izdzīvot var būt līdz pat divām reizēm lielāka nekā tad, ja šī vitamīna ir par maz.

D vitamīna trūkums var palielināt risku saslimt ar agresīvu prostatas vēzi. Vīriešiem, kam saules vitamīna līmenis ir ļoti zems ir līdz pat četrām-piecām reizēm lielāks risks ciest no šīs slimības. Tas, kāpēc D vitamīna daudzums cilvēka organismā ietekmē risku saslimt ar vēzi, vēl nav līdz galam izpētīts, tomēr zinātnieki norāda – šis vitamīns palīdz ārstēt vēzi un tam ir jābūt daļai no atlabšanas plāna.

Tu daudz biežāk slimo

Viens no saules vitamīna pamatuzdevumiem ir uzturēt imūnsistēmu veselu un spēcīgu, lai tā var atvairīt vīrusus un slimību izraisītājus. Tas tieši ietekmē šūnas, kas atbild par infekciju atvairīšanu. Ja tu bieži slimo, īpaši, ja ciet no gripas un saaukstēšanas, tas varētu liecināt par D vitamīna trūkumu.

D vitamīna uzņemšana var samazināt risku ciest no dažādām elpceļu infekcijām, piemēram, saaukstēšanās, bronhīta un plaušu karsoņa. Arī cilvēkiem, kas cieš no hroniskās obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) var palīdzēt D vitamīns. Ja tev ir HOPS un arī D vitamīna deficīts, papildu saules vitamīna uzņemšana gada laikā var ievērojami uzlabot tavu stāvokli.

Vairāk par to, kas ir HOPS, kā to atklāt un ārstēt, tu vari lasīt šeit.

Palielinās demences un Alcheimera slimības risks

D vitamīna trūkums kaitē arī tavām smadzenēm un palielina arī demences un Alcheimera slimības risku. Ja vēlies saglabāt skaidru saprātu visas dzīves garumā, ar šo vitamīnu labāk nejokot. Ja tev ir aizdomas par D vitamīna trūkumu, apmeklē savu ģimenes ārstu, veic analīzēs un kopā ar speciālistu vienojies par piemērotāko risinājumu.

Cilvēkiem ar pazeminātu D vitamīna līmeni ir lielāks risks ciest no demences – jo zemāks saules vitamīna daudzums asinīs, jo lielāks risks. Tāpat tā trūkums ievērojami paaugstina risku ciest no Alcheimera slimības. Speciālisti norāda, ka šo slimību risks vecumdienās palielinās divu iemeslu dēļ – jau tāpat palielās iespējamība ciest no smadzeņu darbības traucējumiem, turklāt pazeminās ādas spēja sintezēt D vitamīnu, atrodoties saulē.

Neizturams nogurums un nespēks

Muskuļu spēks nav atkarīgs tikai no dzelzs. Tiem nepieciešams arī D vitamīns – ja tā pietrūkst, tu vari just nogurumu un nespēku par tad, ja esi izgulējusies un nespēj aizvērt acis. Pietiekams D vitamīna daudzums palīdz saglabāt spēku un enerģiju, neatkarīgi no tā, kāds ir tavs vecums.

D vitamīns dos ne tikai spēku, bet arī palīdzēs kontrolēt ķermeni vecumdienās. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkiem, kam trūkst D vitamīna, muskuļu spēks atjaunojas jau sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tas tiek uzņemts papildus. Atceries, ka nav daudz vielu, kuru trūkums organismā var radīt tik spēcīgu un nepatīkamu muskuļu vājumu. Turklāt jāņem vērā, ka ne vienmēr D vitamīna trūkumam jābūt ļoti izteiktam, lai tu sajustu tā sekas.

Sāpes kaulos un locītavās

D vitamīna trūkums ne tikai pasliktina pašsajūtu, bet arī palielina risku ciest no kaulu un muskuļu slimībām. Apmēram 30 gadu vecumā ķermenī pārstāj veidoties kaulu masa. Ja tev trūkst D vitamīna var būt novērojams kaulu masas zudums un osteoporozes simptomu pastiprināšanās. Sāpes kaulos var būt viens no D vitamīna trūkuma simptomiem.

Ir cilvēki, kas domā, ka cieš no kādas nopietnas slimības, piemēram, artrīta vai fibromialģijas, lai arī patiesībā viņu organismā trūkst D vitamīna. Tā deficīts var izraisīt arī sāpes muskuļos, kaulos un locītavās. Tāpat D vitamīns nepieciešams visiem, kas nodarbojas ar sportu – tas palīdz izvairīties no sāpēm pēc treniņa un paātrina muskuļu atjaunošanos pēc slodzes.

Jāpiebilst, ka D vitamīna trūkumu saista arī ar tādām slimībām, kā multiplā skleroze un Pārkinsona slimība. Tas gan palielina slimības risku, gan veicina tās progresu un pastiprina simptomus.

Paaugstināts sirdsslimību risks

Tāpat D vitamīna trūkums ietekmē tavu sirds veselību – cilvēkiem, kam ir šī vitamīna deficīts, ir par 32 procentiem augstāks konorārās artēriju slimības risks nekā cilvēkiem, kam vitamīna netrūkst. Tāpat saules vitamīna trūkums slimību padara smagāku, un tā ietekmē vairāk asinsvadu nekā tad, ja tā daudzums ir pietiekams.

Jāpiebilst, ka D vitamīna trūkums nav vienīgais, kas negatīvi ietekmē sirds veselību. To pasliktina arī liekais svars, smēķēšana, alkohols un vairāki citi paradumi. Par to, kā dažādi paradumi un ar dzīvesstilu saistītas darbības kaitē cilvēka sirdij, vari lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit