Prostatas vēzis tuvplānā: riska faktori, diagnostika, pazīmes un ārstēšana
Foto: Shutterstock

Latvijā vīriešiem, atšķirībā no sievietēm, daudzas slimības atklāj daudz ielaistākās stadijās – aptuveni 75 procentos gadījumu vīrieši kaites sāk ārstēt vien, kad parādījušies traucējoši simptomi, nevis profilaktiskā apskatē atklātu, vēl nejūtamu slimību. Starp visbiežāk ielaistajām slimībām diemžēl ir arī prostatas vēzis, kam var būt arī letālas sekas.

Konsultants – "Veselības centra 4" urologs Dainis Ģīlis.

Vīriešu mirstība no ļaundabīgiem uroloģiskiem audzējiem ir divas līdz pat trīs reizes lielāka nekā sievietēm. Izplatītākie uroloģiskie audzēji vīriešiem ir priekšdziedzera jeb prostatas vēzis, nieru vēzis, urīnpūšļa vēzis un sēklinieku vēzis. Latvijā statistika vīriešu veselības jomā ir nepielūdzama – desmitdaļai vīriešu dzīves laikā konstatē ļaundabīgu prostatas audzēju, no kā vidēji ik dienas mirst kāds stiprā dzimuma pārstāvis. Satraucoša ir tendence, ka mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 59 gadiem pieaug. Daudzi no tiem mirst, pat nesasniedzot 40 gadu vecumu.

Kas ir prostatas vēzis

Prostata ir tikai vīriešiem – tas ir valrieksta lieluma dziedzeris pie taisnās zarnas zem urīnpūšļa. Šī dziedzera loma ir pasargāt un barot spermas šūnas, izdalot speciālu šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Parasti prostatas izmērs paliek nemainīgs, taču vecāka gada gājuma vīriešiem tas var sākt augt, izraisot prostatas palielināšanos jeb labdabīgu prostatas hiperplāziju (BPH).

Agrīnās stadijās prostatas vēzis ir pilnībā izārstējams, tāpēc profilaktiskās pārbaudes pie ārsta jāieplāno līdzīgi kā automašīnas tehniskā apskate ik gadu.

BPH parasti liek biežāk doties uz tualeti, kā arī rada sāpes urinēšanas laikā. Prostata var arī iekaist (šajā gadījumā slimību dēvē par prostatītu) infekcijas vai citu iemeslu dēļ. Prostatīts ir visai izplatīts un tā simptomi līdzinās BPH. Taču ne BPH, ne prostatīts nav vēža veidi un ir viegli ārstējami.

99 procenti prostatas šūnu ir dziedzera šūnas, kuras veido prostatas šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Gandrīz vienmēr prostatas vēzis rodas tad, kad šīs šūnas kļūst agresīvas un sāk nekontrolējami augt. Un šis process izraisa vēzi. Tas notiek, šūnu DNS tiekot bojātām, līdz ar to tās uzvedas pretēji normāliem apstākļiem. Šūnas dalās krietni ātrāk, veidojot audzēju un pat var izplatīties (veidot metastāzes) uz citām ķermeņa daļām caur asinīm vai limfvadiem.

Prostatas vēža simptomi

Nevilcinies ar vizīti pie urologa, ja tev ir redzams asins piejaukums urīnā, sāpīga, bieža un/vai apgrūtināta urinācija, bieža urinācija naktīs, lēkmjveida sāpes sānos vai vēdera lejasdaļā. Arī paaugstināts asinsspiediens varētu būt uroloģiskas kaites sekas.

Urologu vajadzētu apmeklēt arī, ja ir vāja urīna strūkla, urinācija naktīs, izdalījumi no urīnkanāla, sacietējumi vai veidojumi (gan sāpīgi, gan nesāpīgi) sēkliniekos. Erektīla disfunkcija jeb erekcijas traucējumi var būt pirmais simptoms nopietnai slimībai.

Galvenais – laikus diagnosticēt

Lai prostatas vēzi atklātu laikus, sākot no 50 gadu vecuma, katram vīrietim ik gadu būtu jāapmeklē urologs, bet regulāras pārbaudes jāsāk jau agrāk, pat 40–45 gadu vecumā. Urologs regulāri jāapmeklē arī tiem vīriešiem, kam veikta labdabīgas prostatas hiperplāzijas operācija. Ja prostatu neizoperē pilnībā, atlikušajā daļā var veidoties ļaundabīgs audzējs.

Agrīnās stadijās prostatas vēzis ir pilnībā izārstējams, tāpēc profilaktiskās pārbaudes pie ārsta jāieplāno līdzīgi kā automašīnas tehnisko apskati ik gadu.

Pirmā pārbaude ir pavisam vienkārša – jāveic prostatas specifiskā antigēna jeb PSA tests, nododot asins paraugu analīzei. Augsts PSA līmenis, ko rada prostata, ir pirmā norāde, ka varētu būt vajadzīgas papildu pārbaudes. Paaugstinātam PSA līmenim var būt dažādi iemesli – tas var liecināt par prostatas iekaisumu, labdabīgu prostatas hiperplāziju vai arī prostatas vēža iespējamību. Tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu, lai precizētu izmainītā PSA iemeslus.

Nereti vēža diagnostikā izmanto digitāli rektālo izmeklēšanu (DRI), proti, prostatas izmeklēšanu ar pirkstu caur taisno zarnu. Tā nav tik efektīva metode kā PSA līmeņa noteikšana, tomēr dažreiz šādi var atklāt vēzi vīriešiem ar normālu PSA līmeni asinīs. DRI jāveic arī tad, ja prostatas vēzis ir pierādīts. Ar šo izmeklēšanu var noteikt, cik plaši dziedzerī izplatījies vēzis; vai pēc ārstēšanas vēzis ir vai nav atgriezies.

Galvenais – nebaidīties no urologa apmeklējuma, jo mūsdienās gan izmeklēšanas, gan ārstēšanas metodes ir kļuvušas krietni saudzējošākas un efektīvākas.

Ja analīžu rezultāti liek domāt, ka, iespējams, ir priekšdziedzera vēzis, jāveic priekšdziedzera biopsija (audu paraugu paņemšana). Ja biopsijas rezultāti uzrāda vēža esamību, izmantojot papildmetodes (scintigrāfiju, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi u.c.), jānoskaidro, kur atrodas vēzis un cik tālu tas izplatījies.

Urologs Dainis Ģīlis norāda, ka prostatas vēzis ļoti atšķiras no citiem audzējiem. Vairākumā gadījumu prostatas vēzis aug ļoti lēni. Bieži vien vīriešiem, kas miruši no kādas citas slimības, bijis arī priekšdziedzera vēzis, kas dzīves laikā nav izraisījis nekādas problēmas.

"Bieži tas iekapsulējies – mierīgi "guļ" prostatā, neizraisot nekādus veselības traucējumus vairākus gadus vai pat gadu desmitus. Kad parādās sūdzības – sāpes mugurā vai gūžās, vājums vai nejutīgums kājās vai pēdās, nespēja savaldīt zarnu vai urīnpūšļa iztukšošanos, ko nereti "noraksta" uz citām kaitēm, – pacientam visbiežāk jau ir sākotnējas metastāzes kaulu sistēmā, limfmezglos vai citos orgānos. Tāpēc prostatas audzēju diagnostikā ļoti nozīmīga loma ir augstas klases diagnostiskām iekārtām," norāda Ģīlis.

"Piemēram, VC4 pieejams ultrasonogrāfs (USG) ar speciālu programmu uroloģisko izmeklējumu veikšanai, vairākām zondēm, pilnvērtīgai orgānu izmeklēšanai. USG ir papildināts ar speciālu sonoelastogrāfijas programmu, kas pieļauj audu blīvuma mērījumu noteikšanu, kas ir ļoti svarīgi onkoloģisku slimību gadījumā. Tagad unikālu iespēju prostatas vēža pacientiem sniedz arī VC4 Diagnostikas centrā pieejamā jaunākās paaudzes magnētiskās rezonanses (MR) iekārta. Abu tehnoloģiju – MR un USG – apvienojums ļauj "sapludināt'' iegūtos attēlus un nepieciešamības gadījumā ultrasonogrāfijas kontrolē veikt ļoti precīzu prostatas biopsiju. Latvijā ir pieejama arī cita moderna audzēju diagnostikas sistēma "Histoscanning", kas, pamatojas uz ultraskaņas sniegtās informācijas datorizētu apstrādi, izvērtē audu blīvumu un ļauj diagnosticēt "aizdomīgo'' audu zonas."

Prostatas vēža ārstēšana

Savlaicīgi atrodot prostatas vēža audus, iespējams novērot, kā situācija progresē un novērtēt, vai nepieciešama operācija. Arī operācijai prostatas vēža ārstēšanā mūsdienās tiek piemērotas salīdzinoši saudzīgas metodes, kas ārstēšanos padara vienkāršu un atgriešanos dzīvē – nesalīdzināmi ātrāku.

Jāatceras – ja audzēju konstatē laikus, cilvēku var pilnībā izārstēt vai nodrošināt slimības kontroli ļoti ilgstoši. Pārsvarā vīrieši, kuriem slimību laikus diagnosticē un attiecīgi ārstē, nomirst nevis no vēža izraisītajām sekām, bet gan no vecuma vai citām diagnozēm.

Kam ir risks saslimt ar prostatas vēzi?

Lai gan precīzi nav zināms, kas tieši izraisa priekšdziedzera vēzi, tomēr diezgan precīzi iespējams noteikt riska faktorus, kas veicina prostatas vēža attīstību.

Vecums

  • Prostatas vēzis salīdzinoši reti tiek konstatēts vīriešiem, kas jaunāki par 40.
  • Risks ievērojamie pieaug, sasniedzot 50 gadu vecumu.
  • Vairāk nekā 65 procentos saslimšanas gadījumu prostatas vēzi diagnosticē vīriešiem, kas vecāki par 65 gadiem.
  • Vidējais vecums slimības skartajiem vīriešiem ir 70 gadu.
  • Aptuveni septiņiem līdz deviņiem no desmit vīriešiem 80 gadu vecumā ir prostatas vēzis. Un par to nezina nedz viņi paši, nedz arī viņu ārsti.

Rase / nacionalitāte

  • Prostatas vēzis ir izplatītāks melnādaino vīriešu vidū.
  • Slimība retāk skar aziātus un latīņamerikāņus.

Ģimenes vēsture

  • Prostatas vēzis visbiežāk tiek pārmantots ģimenē.
  • Ja brālim vai tēvam ir bijis prostatas vēzis, vīrietim saslimšanas risks ir divreiz augstāks.
  • Prostatas vēža gadījumā ģenētiskās pārbaudes pagaidām nav iespējamas.

Diēta

Vīriešiem, kuri ēd daudz sarkanās gaļas vai uzturā lieto daudz treknu piena produktu, ir augstāks prostatas vēža attīstības risks.

Kas jāzina, pirms dodies pie urologa?

  • Vizītes laikā ārsts ievāc informāciju par pacienta sūdzībām, vispārējo veselības stāvokli, iepriekš pārslimotajām slimībām, operācijām un lietotajiem medikamentiem.
  • Dodoties pie ārsta, vēlams līdzi ņemt visus iepriekš veiktos izmeklējumus, piemēram, asins un urīna analīzes rezultātus, ultrasonogrāfiju, kā arī citu izmeklējumu rezultātus.
  • Atkarībā no ārsta darba vietas aprīkojuma, atsevišķi izmeklējumi (uztriepe uz STS, endoskopiskā urīnkanāla un urīnpūšļa apskate, ultraskaņas izmeklējumi, biopsijas materiāla paņemšana no urīnpūšļa vai prostatas dziedzera, urofloumetrija un citi) tiek veikti vizītes laikā. Tādas papildu izmeklēšanas metodes kā rentgenogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse tiek veiktas sadarbībā ar ārstu – radiologu.
  • Atbilstoši pacienta sūdzībām ārsts veic apskati, iztaustīšanu un izmeklēšanu, līdz ar to jārēķinās, ka ārsts var palūgt atkailināt dzimumorgānus.
  • DRI tiek veikta tikai pie noteiktām sūdzībām un simptomiem. Nekad tas netiek darīts, ja pacientam tas ir nepieņemami vai sāpīgi. Bet tas reizēm ir patiesi nepieciešams, lai varētu noteikt precīzu diagnozi, plānot tālāku izmeklēšanu un uzsākt atbilstošu ārstēšanu.
  • Pēc apskates un analīzēm, nereti diagnozes precizēšanai tiek nozīmēti papildu izmeklējumi un konsultācijas pie citiem speciālistiem.
  • Galvenais – nebaidīties no urologa apmeklējuma, jo mūsdienās gan izmeklēšanas, gan ārstēšanas metodes ir kļuvušas krietni saudzējošākas un efektīvākas.

Uzdod jautājumu un laimē balvu

Februārī atzīmējot Pasaules vēža dienu, "Veselības centra 4" ārsti un speciālisti vēlējās sniegt savu artavu sabiedrības izglītošanā, veidojot informatīvu projektu rakstu un video padomu formātā par dažādām tēmām, kas sekmētu agrīnu vēža diagnostiku un rosinātu uzsākt savlaicīgu ārstēšanu. Šis raksts tapis informatīvā projekta ietvaros.

Projekta laikā tapušas arī divas speciālistu videokonsultācijas:

"Ginekoloģija. Uzzini visu par savu intīmo zonu no A līdz Z"

"Uzzini visu par savu krūšu veselību no A līdz Z"

10. martā tiks publicēta video konsultācija par tēmu "Uroloģija. Uzzini visu par savu prostatu no A līdz Z". Līdz 5. martam iesūti VC4 speciālistiem savu jautājumu par šo tēmu uz e-pasta adresi jautajumi@vc4.lv vai jebkuru no VC4 sociālo tīklu lapām, piemēram, Facebook.

Iespējams, tieši tu būsi viens no trim laimīgajiem, kurš balvā iegūs vērtīgas grāmatas – "Sveiks, dakter!" un "Vīrieša rokasgrāmata". Vairāk par konkursu lasi šeit.

Source

rutks.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form