Kā atpazīt smago vīriešu slimību - prostatas vēzi? Urologa padomi, kā pasargāt vīriešu 'otro sirdi'

Kāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir, un vai Latvijas vīrieši tuvākajos gados iegūs paši savu lappusi sarkanajā grāmatā, atbildes uz šiem jautājumiem skaidro Kurzemes Uroloģijas centra urologs Igors Carevs.

2014. gada dati liecina, ka no ielaista prostatas vēža savu dzīvību zaudēja 409 Latvijas vīrieši, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik vidusmēra iedzīvotāju skaits kādā attālākā lauku ciemā. Lauki un reģioni šajā gadījumā tiek pieminēti ar nolūku, jo pagājušajā gadā vairāk nekā puse no jaunajiem pacientiem tika diagnosticēti tieši tur. Ārstu trūkums mazajās pilsētās, neinformētība, zemā interese par savu veselību vīriešu vidū, izpratnes trūkums par problēmas nozīmīgumu, ir galvenie iemesli, kāpēc tiek atklāti tik daudz slimnieki ar ielaistu prostatas vēzi, kuriem būtisku, dzīvību glābjošu palīdzību vairs nav iespējams sniegt.

Prostata jeb priekšdziedzeris ir valrieksta formas dziedzeris, kas atrodas zem urīnpūšļa un apņem urīnizvades kanālu.

Starp simptomiem, ko izraisa prostatas saslimšana, ir biežāka urinēšana, urinēšana naktī, urīna strūklas spēka samazināšanās un sajūta, ka urīnpūslis nav pilnīgi iztukšots. Šādas pazīmes var liecināt par vairākām prostatas saslimšanām - iekaisumu, labdabīgu prostatas palielināšanos un citām. Parasti prostatas vēzim sākuma stadijās nav īpašu pazīmju un simptomu, to var diagnosticēt tikai speciālisti, veicot analīzes un izmeklējumus. Gadījumos, kad slimība ir progresējusi, ir iespējamas grūtības ar urinēšanu un urīnpūšļa palielināšanās. Ja vēzis ir izplatījies uz citiem orgāniem, var parādīties muguras sāpes, neiroloģiski simptomi un kāju piepampums limfātiskās sistēmas obstrukcijas (nosprostojuma) dēļ.

Kopš 2014. gada nogales Latvijas Urologu asociācija rosina vīriešu veselības atbalsta kampaņu reģionos. Šīs kampaņas ietvaros speciālisti dodas uz lauku rajoniem, kur cilvēkiem ikdienā ir ierobežota piekļuve urologam, kas sniegtu iespēju pārbaudīt savu veselību bez maksas.

Šogad ir notikuši jau 17 reģionālie izbraukumi, kuros ir konsultēti vairāk nekā 400 pacienti dažādos Latvijas reģionos. Kaut arī jau šī brīža rezultāti ir ļoti nozīmīgi un ir sasniegti daudz pirmreizējo pacientu, interese par izbraukumu organizēšanu nerimstas – ģimenes ārsti no visas Latvijas turpina interesēties par iespēju saviem pacientiem organizēt bez maksas urologa pieņemšanu savā praksē. Lielākā daļa no aptuveni 70 Latvijas urologiem, koncentrējas lielajās pilsētās, jo urologa prakse, kas bieži vien ir saistīta ar ķirurģisku iejaukšanos, pieprasa darbību stacionāros, kur ārstam ir pieeja pie augstvērtīgām medicīniskajām iekārtām un profesionāla kolektīva, kas šodienas ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā nozīmē to, ka nelielās pilsētās pastāvīgi šo pakalpojumu nav iespējams nodrošināt

"Protams, pieeja ir ierobežota, bet pacienti lauku rajonos, kuros es biju, labprāt gāja pie ārsta, kad viņiem bija iespēja pie viņa nokļūt uzreiz. Lielās pilsētās situācija ir labāka, urologs visur ir sasniedzams, un tas ir maksimums stundas jautājums, taču reģionos bieži vien ir nepieciešams braukt uz citu pilsētu, uz citu slimnīcu, un lauku cilvēkam var nebūt īsti skaidrs par to, ka pie speciālista vēl ir jāpierakstās, jātiek un jāsagaida, par to, kas ir jāņem līdzi. Šī situācija varētu būt labāka, bet no otras puses, tā nav tik ļoti dramatiska," situāciju reģionos apraksta urologs Igors Carevs.

Šī nav tēma, par kuru vīrieši ir gatavi bez minstināšanās sākt runāt. "Te varbūt zināmā mērā nostrādā arī bailes, ka tiks noteikta pozitīva diagnoze, un cilvēks no tā mēģina izvairīties, neejot pie ārsta, citam tieši otrādi, uzzinot par iespēju tikt izmeklētam laicīgi, tas var būt kā stimuls. Citam atkal nav laika, jo ir jāgādā iztika ģimenei, un nevar atļauties kavēt darbu, savukārt cits ir vienkārši kautrīgs, bet katram ir jāsaprot, ka runa ir par paša veselību un ir svarīgi pārvarēt visas barjeras, kas traucē pirmajai vizītei," uzsver ārsts.