Foto: Shutterstock
"Slinkum, slinkum, laid mani vaļā" – šādu frāzi reizēm pašam gribas sev pateikt, kad jau ilgāku laiku šķietami neesi darījis neko produktīvu. Izrādās, ka ilgstoša kafijas dzeršana bezdarbībā, skatoties ārā pa logu, vai slinkošana pa mājām uz dīvāna nav vērtējama tikai negatīvi, raksta "Time". Kāpēc ik pa laikam pat vajag ļauties slinkumam un nekā nedarīšanas brīžiem, lasi turpmākajās rindās.

"Slinkošana ir zudusi māksla," teic Kriss Beilijs (Chris Bailey), kurš ir daudzu ar produktivitāti saistītu grāmatu autors. Viņš pats atzīst, ka ir slinks cilvēks, un tas daudziem šķiet īpaši neparasti, jo ikdienā viņš ir produktivitātes celšanas padomdevējs citiem. "Man patīk dienu vai pat vairākas gulēt mājās uz dīvāna, fonā uzlikt filmas un ēst picu. Ceļošana un pasaules apskatīšana mani īsti neaizrauj," viņš atklāj.

Beilijs stāsta, ka mūsdienās cilvēki neprot slinkot, un šeit runa nav par neilgu "aizpeldēšanu" domās, kad esam mājās. Savus brīvbrīžus cilvēki cenšas aizpildīt ar jaunām lietām, kas novērš uzmanību, piemēram, sērfošana internetā, e-pastu lasīšanu. Rezumējot - ļaudis pievēršas nodarbēm, kas beigu galā cilvēku nogurdina vēl vairāk.

Arī tad, ja šķietami neko nopietnu telefonā neskaties, tava uzmanība jebkurā gadījumā ir fokusēta uz konkrēto lietu. Lai cilvēks spētu būt produktīvs ikdienas darbā, viņam ir nepieciešams visu uzmanību koncentrēt konkrētā pienākuma veikšanā, taču arī nefokusēšanās un absolūta slinkošana var dod pozitīvu artavu. Fokusējies cilvēks kļūst produktīvāks, bet atslābinājies – radošāks.

Idejas prātā parasti ienāk pēkšņi, reti kad cilvēks spēj radoši domāt, ja viņš koncentrējies vienai lietai. Kad uzmanība devusies atpūtā un slinko, cilvēks pilnībā atslābinās. Taču svarīgi piebilst, ka cilvēks tādos brīžos nav pavisam neproduktīvs, viņš domā vairāk par nākotni un potenciālām iespējām, bet mazāk par pagātni.

Beilijs skaidro, ka atslābināta uzmanība un nekoncentrēšanās palīdz trīs veidos:

  • Tu pilnībā atpūties. Dodot iespēju prātam "ceļot" apkārt, mēs nekontrolējam savu uzmanību, un tā rezultātā spējam labāk koncentrēties lietām nākotnē. Lai palielinātu enerģijas rezerves, šajā laikā ieteicams darīt kaut ko patīkamu, kas neprasa piepūli, piemēram, pagulēt vannā. Dari ierastas lietas, bet izvairies no uzmanības novērsējiem – telefona, mīļākās mūzikas un citām lietām.
  • Kā minēts iepriekš, atpūtas brīžos cilvēks tāpat kaut ko domā. Nav tā, ka galvā iestājas pilnīgs tukšums, bet domas tiek vērstas nākotnes virzienā, tieši tāpēc slinkošana var rezultēties arī sava veida plānošanā – uz papīra to visu varēsi salikt arī vēlāk.
  • Tu dod vaļu radošumam. Atpūtas brīžos prāts spēj sakombinēt pagātni, tagadni un nākotni kopā daudz labāk nekā tad, kad īpaši iespringsti uz to. Piemēram, tu vari atcerēties kādu sīkumu, par kuru domāji pagātnē, un atrast labāko risinājumu, kā to pielietot darbā tagad.

Reizi pa reizei ir tik patīkami atteikt visus plānus, izslēgt mobilo telefonu, ierušināties mīkstā dīvānā un satīties segās. Par to, kāpēc vēl slinkošana ir labs lēmums, no cita skatu punkta izklāstīts šajā rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!