Rudens bieds – saaukstēšanās; kāpēc slimojam un kā samazināt risku
Foto: Shutterstock

Rudens drēgnajos mēnešos, kad karsto sauli nomaina lietus un auksts vējš, elpceļu infekciju slimību izraisīts klepus un iesnas daudziem nav svešas. Kaut divas līdz trīs reizes gadā slimot ar vīrusu izraisītām augšējo elpceļu slimībām ir tikai normāli, ir veidi, kā samazināt saslimšanas risku. Dr. med. Madara Tirzīte, Rīgas Stradiņa Universitātes Iekšķīgo slimību klīnikas docētāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas "Gaiļezers" pneimonoloģe, skaidro, kāpēc rudenī mēs visbiežāk saslimstam ar vīrusu izraisītām augšējo elpceļu slimībām, kā samazināt risku un ko darīt, ja slimība tomēr tevi piemeklējusi.

Tās, ko bieži saucam par "saaukstēšanos", ir vīrusu izraisītas augšējo elpceļu infekcijas slimības. Kaut cilvēkam pastāv iespēja saslimt ar elpceļu slimībām visu gadu, risks saslimt palielinās laikā, kad cilvēki aizvien biežāk pulcējas noslēgtās telpās. Tāpēc rudenī, kad bērni atsāk apmeklēt mācību iestādes, aizvien biežāk slimo ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki un vecvecāki, jo augšējo elpceļu slimību izraisītāji tiek vieglāk pārnesti no viena cilvēka uz otru. Saslimušie bērni infekciju izplata citu bērnu starpā, kā arī savā ģimenē, savukārt citi ģimenes locekļi infekciju izplata tālāk savās darba vietā un citur.

Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc rudens mēnešos mēs biežāk slimojam ar elpceļu slimībām. Gada vēsākajos un tumšākajos mēnešos arī pieaugušie biežāk pulcējas iekštelpās, nomainot āra aktivitātes uz iekštelpu aktivitātēm – kino, teātris, pasākumi iekštelpās un biežāki veikalu apmeklējumi.

Šajā laikā saslimst arī vecāka gadagājuma cilvēki. Riska grupā ir tie, kuri jau slimo ar kādu vai vairākām hroniskām slimībām, kas pavājina organisma aizsargspējas. Vecāka gadagājuma cilvēki bieži saslimst, nonākot kontaktā ar mazbērnu vai citu radinieku, kas satikšanās brīdī slimo vai nesen ir uzveicis slimību.

Vīrusu izplatību var veicināt arī gaisa kondicionēšanas sistēmu lietošana. Vīrusu izraisītas augšējo elpceļu infekcijas slimības savukārt pacientiem ar jau esošu hronisku elpceļu slimību var izraisīt šīs hroniskās slimības paasinājumu. "Šādu slimnieku nav mazums un arī hronisku elpceļu slimību, piemēram – bronhiālas astmas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības vai bronhektātiskas slimības – paasinājumi sezonāli ir bieži sastopami," atklāj dr. Tirzīte.

Simptomi – klepus un iesnas


Augšējo elpceļu infekcijas slimību simptomi ir klepus, kas var būt gan sauss, gan ar krēpu izdali. Krēpa parasti ir nelielā apjomā. Tāpat pie simptomiem var pieskaitīt arī iesnas, diskomfortu, pilnuma sajūtu degunā un šķaudīšanu. Cilvēks var just arī sāpes, kairinājumu rīklē, un viņam var būt apgrūtināta rīšana. Retāk saslimušo var piemeklēt arī galvassāpes, acu kairinājums, asarošana, apgrūtināta spēja sajust un atšķirt smaržas.

Ja esi saslimis ar kādu no elpceļu infekcijas slimībām, tad ķermeņa temperatūra parasti ir paaugstināta nedaudz, visbiežāk līdz 37,5 grādiem pēc Celsija. Taču lielāks ķermeņa temperatūras pieaugums var būt bērniem, piebilst daktere.

Ja saslimušajam nav blakusslimības vai neattīstās komplikācijas, pieaugušajiem vīrusu izraisītas augšējo elpceļu slimības ir pašlimitējošas jeb pāriet pašas no sevis, taču bērniem tās var būt dzīvību apdraudošas un noritēt ar tādiem nopietniem simptomiem kā apgrūtināta elpošana, neskaidra runa, asi trokšņi elpošanas laikā, bērns var kļūt slābans, apātisks. "Šādiem simptomiem noteikti ir jāpievērš uzmanība un jāmeklē ārsta palīdzība," brīdina dr. Tirzīte.

Rudens bieds – saaukstēšanās; kāpēc slimojam un kā samazināt risku
Foto: Shutterstock

Higiēna, veselīgs uzturs un piesardzība mazinās risku saslimt


Nav iespējams pilnībā izsargāties no saslimšanas. Pneimonoloģe atklāj, ka ir tikai normāli, ja pieaudzis, citādi vesels cilvēks, divas līdz trīs reizes gadā slimo ar vīrusu izraisītām augšējo elpceļu slimībām. Taču risku saslimt ir iespējams mazināt. Lai to izdarītu iesakām ievērot šos dakteres ieteikumus:

  • nesmēķēt un netikt pakļautam pasīvai smēķēšanai;
  • bieži mazgāt rokas – gan pēc dažādu publisku vietu apmeklēšanas, gan pēc saskares ar lietām, kam pieskaras dažādi cilvēki, piemēram, datoru tastatūra un pele, nauda, durvju rokturi u.c.;
  • pēc iespējas izvairīties no atrašanās (īpaši ilgstošas) vietās, kur uzturas daudz cilvēku – sabiedriskās un izklaides vietas, lidmašīnās un sabiedriskajā transportā;
  • nelietot glāzes, traukus, galda piederumus, ko iepriekš izmantojuši citi un kas pēc tam nav tikuši nomazgāti,
  • ievērot veselīgu ēšanas režīmu un lietot pilnvērtīgu pārtiku;
  • stiprināt un uzturēt fizisko formu jeb būt aktīviem.

Ko darīt, ja tomēr esi saslimusi


Ja tomēr esi saslimis ar vīrusu izraisītas augšējo elpceļu slimību, īpaša terapija nav nepieciešama. "Īpašu līdzekļu, medikamentu, kas veicinātu ātrāku izveseļošanos no vīrusu izraisītām augšējo elpceļu slimībām, nav. Antibiotikas šajos gadījumos netiek lietotas, ja vien saslimušajam cilvēkam nav augsts risks attīstīties sekundārai bakteriālai elpceļu slimībai, jo antibiotikas vīrusu izraisītas slimības neārstē," skaidro dr. Tirzīte.

Saslimšanas gadījumā būtiskākais ir ievērot miera režīmu, izvairīties gan no fiziskas, gan emocionālas slodzes, kā arī uzņemt adekvātu šķidruma daudzumu. Tāpat vajadzētu izvairīties no temperatūras svārstībām – izvēloties apģērbu, jāņem vērā apkārtējās vides temperatūra gan iekštelpās, gan ārā, atgādina daktere.

Source

DELFI Viņa

Tags

Antibiotikas Iesnas Klepus Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Iesnas Klepus Vīrusi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form