"Salšana, tirpšana un dedzināšana ir nervu bojājumu pirmās pazīmes, kas apstiprinās slimības diagnozē 50–70 procentos gadījumu, ja ārsts mērķtiecīgi ir nosūtījis pacientu uz neirometrijas izmeklējumu," norāda poliklīnikas "Jugla" elektromiogrāfijas speciāliste Ilze Kļaviņa. No polineiropātijas bieži cieš kravas automašīnu vadītāji, celtnieki un ceļu būvē strādājošie, kā arī cilvēki ar diabētu vai glikozes tolerances traucējumiem.
Polineiropātijas simptomi ir atkarīgi no pacienta vecuma un slimības ilguma, kā arī no cukura līmeņa asinīs. "Sākotnēji var būt neliela tirpšana, salšana vai dedzināšana. Reizumis pacienti naktīs nevar gulēt vai mierīgi sēdēt, jo kājās ir tāds kā nemiers vai nejutīgums. Daži nevar noiet basām kājām pat pa maziem akmeņiem vai vairās no pieskārieniem jebkurai ķermeņa daļai," skaidro Kļaviņa. Ārste piebilst, ka polineiropātijas gadījumā tirpšana parasti ir novērojama abās rokās vai rokā un kājā. Ja tirpst, piemēram, tikai viena roka, tad problēmai ir meklējams cits cēlonis.
"Īpaša uzmanība ir jāpievērš diabēta pacientiem, kuriem slimības ilgums ir lielāks par diviem gadiem. Tas ir periods, kad agrīna diabētiskās neiropātijas diagnostika un uzreiz sākta ārstēšana var saglabāt bojātā nerva funkcijas," skaidro ārste. Viņas prakse liecina, ka polineiropātiju agrīnā stadijā konstatē tikai 10–15 procentiem pacientu.
Nereti diabēta pacienti, kuri nav pievērsuši uzmanību šai problēmai, attopas brīdī, kad kāju pēdas un pirksti kļuvuši nejutīgi, jo bojātie nervi vairs nevar raidīt signālus. Tas nozīmē, ka ir viegli gūt savainojumu pat, griežot nagus, un par to nemaz nenojaust. Šīs grupas pacientiem problēmu vēl vairāk pastiprina sliktā brūču dzīšana. Tādēļ, piemēram, kājas savainojums var beigties pat ar gangrēnu un kājas amputāciju.
Poliklīnikas "Pulss 5" neiroloģe Inga Kalere uzskata, ka ir gadījumi, kad neirometrijas izmeklējums var izglābt cilvēkam dzīvību, jo parāda problēmu pēc noteiktiem simptomiem, kuri ļauj diagnosticēt cukura diabētu, kas saistīts arī ar sirds asinsvadu slimībām.
Ir gadījumi, ka cilvēks var nejust smagas sirdslēkmes, jo sāpes netiek uztvertas nervu bojājumu dēļ. "Izvērtējot asins analīžu, neirometrijas un citu izmeklējumu rezultātus, ārsti var nonākt līdz diagnozei, par kuras esamību pacients nav zinājis, bet jau ir ar to sadzīvojis gadiem," atzīst neiroloģe.
Vēl viena grupa, kurai vajadzētu pievērst uzmanību simptomiem, kas vēsta par nervu bojājumiem, ir cilvēki, kam ārsti konstatējuši glikozes tolerances traucējumus jeb prediabētu. Ja ilgāku laiku ir bijusi roku vai kāju tirpšana, dedzināšana, bet uz to nav reaģēts un tad simptomi izzuduši paši no sevis, iespējams, ka nerva bojājums jau ir neatgriezenisks, jo tas ir atmiris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
