Kaut arī nieru vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem uroloģiskajiem audzējiem, Rīgas Stradiņa universitātes lektors un urologs Linards Rēdmanis uzskata, ka nieru vēzis vēl nenozīmē dzīves beigas. Viņš gan aicina vērsties pie ārsta bez kavēšanās, ja ir sāpes sānā vai asins piejaukums urīnā.
Ar nieru vēzi slimo gan sievietes, gan vīrieši, taču nedaudz biežāk tomēr vīrieši. Parasti ar šo ļaundabīgo audzēju saslimst pacienti pēc 60-70 gadu vecuma, taču ir tādi, kam nieru vēzis ir jau 30 un 40 gadu vecumā.
Iemesli, kāpēc cilvēks saslimst ar nieru vēzi, ir dažādi. Viens no biežākajiem ir ārējās vides un kaitīgu darba apstākļu ietekme, kā arī smēķēšana. Izplatītākie simptomi, kas varētu liecināt, ka pacientam ir nieru vēzis, ir asins piejaukums urīnam, sāpes sānā vai kāds veidojums, ko pacients ir sataustījis sānā. Taču parasti šie simptomi ir tad, kad nieru vēzis ir kādā no vēlīnajām stadijām. "Tā kā mūsdienās bieži tiek veikta ultrasonogrāfija vēdera dobumam un urīnceļiem dažādu citu veselības problēmu dēļ, nieru vēzi parasti atklāj pavisam nejauši," stāsta ārsts.
Nieres ļaundabīgos audzējus visbiežāk ārstē ķirurģiski. Attīstoties minimāli invazīvajai ķirurģijai, kas ir pacientam saudzējoša, vēzi sākuma stadijās var izoperēt, saglabājot daļu no nieres. Kad slimība ir vēlīnās stadijās, visbiežāk tiek veikta nieres izņemšana kopā ar audzēju.
Kad slimība tiek diagnosticēta vēlīnā stadijā, pacientam bieži vien tiek noteikta mērķterapija – speciālas zāles, kas kavē vēža augšanu. Tas ļauj pagarināt pacienta dzīvildzi un uzlabo viņa dzīves kvalitāti.
"Kad slimība ir izplatījusies un ir attīstījušās metastāzes, arvien biežāk nieru audzēju gadījumā tiek veikta arī ķirurģiska metastāžu izņemšana gan no plaušām, gan no citām ķermeņa daļām. Līdz ar to ārstēšanā piedalās dažādu specialitāšu ķirurgi, un šo slimību, pateicoties šim komandas darbam, ir iespējams uzvarēt vai būtiski pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Tā ka nieru vēzis vēl nenozīmē, ka dzīve ir apstājusies," saka Rēdmanis.
