Saprast veselību: kā nodzīvot ilgu un kvalitatīvu mūžu
Foto: Shutterstock

Gada pirmie mēneši ir brīdis, kad daudzi mēģina dzīvot labāk, atteikties no kaitīgiem paradumiem, sportot un uzlabot savu veselības stāvokli. Tomēr bieži vien apņemšanās nonāk strupceļā, sastopoties ar zināšanu un motivācijas trūkumu, aizņemtību un ikdienas rutīnu. Vai sakāves gadījumā ir vērts šo jautājumu atlikt uz vēl vienu gadu?

Vai protam rūpēties par savu veselību


Pēc Eiropas pieaugušo izglītības e-platformas definīcijas veselības pratība ir tā pakāpe, kādā cilvēks spēj iegūt, apstrādāt un saprast pamatinformāciju par veselību un veselības pakalpojumiem, lai atbildīgi pieņemtu lēmumus. Galvenokārt tā ir spēja saprast, kritiski izvērtēt un izmantot pieejamo informāciju, lai rūpētos par savu veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Dr. habil. med., profesors, geriatrs Jānis Zaļkalns uzskata, ka veselības kā vērtības apzināšanās, rūpes par tās veicināšanu un saglabāšanu ir viens no konkrētās sabiedrības kultūras un izglītības rādītājiem.

Kāda šī kultūra ir Latvijā? Kā liecina Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati, 2018. gadā savu veselības stāvokli par labu vai diezgan labu uzskatīja puse jeb 49.5 procenti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Savukārt 75.2 procenti jauniešu vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem savu veselību vērtēja kā labu vai diezgan labu, bet tikai 11 procenti atzīst, ka veic fiziskus vingrinājumus vismaz 30 minūtes 4-7 reizes nedēļā.

Dr. Vitas Skujas, internistes un gastroenteroloģes veiktais pētījums par risku 10 gadu laikā nomirt no sirds un asinsvadu slimībām rāda, ka vadošajiem darbiniekiem ir augstāks stresa līmenis, savukārt zemāku līmeņu darbiniekiem – vairāk neveselīgu ieradumu. Risks abām grupām ir vienāds, atšķiras vienīgi risku ietekmējošie faktori. Novērots arī, ka vīrieši ir optimistiskāki, novērtējot savu veselību. "Esam ceļā uz veselīgāku sabiedrību, mums joprojām ir, kur augt. Tomēr no Eiropas vidējā rādītāja joprojām atpaliekam – sieviešu grupā par trīs gadiem, vīriešu – par 10," stāsta Dr. Skuja.

Ar rūpēm un mīlestību pret sevi


Vienotas formulas, kā nodzīvot ilgu un kvalitatīvu mūžu, nav, jo rūpes par savu veselību ir katra paša darbs mūža garumā, kas atmaksājas ilgtermiņā. Tādēļ nekad nav par vēlu sākt, bet ir iespējams nokavēt momentu, kad ar profilakses palīdzību iespējams novērst veselības problēmas.

"Bieži vien cilvēki sāk rūpēties par savu veselību baiļu iespaidā – saskaroties ar nopietnām tuva cilvēka veselības problēmām. Ilgtermiņā tomēr svarīgāks ir pastāvīgas, pārdomātas rūpes un modrība par savu veselību. Šo rūpju pamatā jābūt mīlestībai un cieņai pret sevi, nevis bailēm, kuru impulss ir īslaicīgs. Mēs daudz ko varam darīt savas veselības labā, samazinot potenciālo slimību risku. Pamats ir vienkāršs – reizi gadā veikt veselības pārbaudes jeb "check-up" izmeklējumus, iespēju robežās sekot ārsta norādēm, izvērtēt un uzlabot savu ikdienu," aicina Dr. Skuja.

Preventīvās medicīnas speciāliste un dermatoloģe Dr. Jana Janovska, skaidro, ka preventīvā medicīna ir personalizēts jēdziens – individuāls plāns un pieeja katram cilvēkam, balstoties gan uz iepriekšējo pieredzi, gan ņemot vēra esošo veselības stāvokli. Preventīvās medicīnas stūrakmens ir ģenētiskie testi, kas ļauj laikus identificēt un samazināt slimības attīstības iespējas, ja neesam sīki informēti par ģimenes locekļu slimības vēsturēm.

"Anti-Aging Institute" speciālistu Dr. Skujas un Dr. Janovskas ieteikumi rūpēm par veselību jebkurā vecumā:

  • Bērnībā par bērna veselību atbild vecāki, bet, jo ātrāk bērns iemācās sevi pasargāt pats, jo lielāka ir iespēja saglabāt labu veselību un izvairīties no kaitīgiem ieradumiem. Vecākiem šajā periodā ir būtiski iedrošināt bērnu pieņemt patstāvīgus lēmumus, kā arī uzņemties par tiem atbildību.
  • Jau pēc 16 gadu vecuma jābūt izpratnei par veselīga uztura un dzīvesveida pamatiem. Pieaugot cilvēks pats sāk noteikt savu dienas ritmu, izvēles brīvība skar arī kaitīgos ieradumus, negulētās naktis u.tml.
  • Pēc 24 gadu vecuma ieteicams spert pirmos "check-up" soļus, lai izvērtētu savu hormonālo veselību, mikroelementu un vitamīnu rādītājus, optimizētu uztura plānu un miega kvalitāti. Savukārt novecošanās procesu vadību ieteicams sākt pēc 25 gadu vecuma.
  • Pēc 30 gadu sasniegšanas jāsāk domāt par profilaktiskiem pasākumiem, kas saistīti ar organisma attīrīšanu un regulārām fiziskajām aktivitātēm.
  • Pēc 45 gadu vecuma ieteicams veikt profilaktiskos pasākumus, kas ir saistīti ar Pasaules Veselības organizācijas un pārējiem veselības monitoringa algoritmiem – tas ir kolorektāla vēža skrīnings, tā ir mamogrāfija, kolonoskopija un citas manipulācijas.
  • 50-60 gadu vecumā ir vērts izvērtēt esošo hormonaizstājterapiju (iespējama gan sievietēm, gan vīriešiem) un konsultēties ar preventīvās medicīnas speciālistu par dzīves kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu.
  • Jebkurā dzīves posmā jāpievērš uzmanība arī šķietami nekaitīgiem ieradumiem, kuru maiņa var ievērojami uzlabot pašsajūtu. Kā iesaka Dr. Jana Janovska, divas reizes nedēļā būtu jāīsteno pilnīgs informācijas detokss, atsakoties no viedtālruņa, planšetes un sociālajiem tīkliem.


Raksts sagatavots sadarbībā ar "Veselības centrs 4" filiāles "Anti-Aging Institute" speciālistiem.

Vairāk par veselības pratību un tās uzlabošanu ikviens varēs uzzināt Baltijā vērienīgākajā veselības veicināšanas samitā "Health Performance Riga 2020", kas šī gada 3. un 4. aprīlī notiks Rīgā. Pasākuma ietvaros divu dienu garumā uz trīs skatuvēm uzstāsies 30 lektori no Īrijas, Šveices, Baltijas, Skandināvijas, Krievijas un citām valstīm, pārrunājot ķermeņa, inteliģences un vides nozīmi un sniedzot praktiskus padomus dzīves kvalitātes uzlabošanai ar tehnoloģiju, zinātnes un dabas palīdzību. Plašāk par "Health Performance Riga 2020" mājaslapā.

Tags

Health Performance Summit Veselīgs dzīvesveids
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form