Ja reiz kādā gadalaikā var manīt cilvēkus, pavisam mierīgi un klusi staigājot pa mežu ar nazi rokās, tad tas ir rudens. Gailenes, podiņi, beciņas un baravikas – vienas pēc otrām tiek liktas grozos, bildētas un pēcāk gatavotas vakariņām vai ziemas krājumiem. Tomēr ir cilvēki, kas no meža mājās nes sēnes, kuras kopš bērnības ieaudzināts atstāt sūnās neaiztiktas. Runa ir par sarkanajām mušmirēm, par kurām pēdējā laikā sociālajos tīklos ir sacelta neliela apmēra, bet tomēr – ažiotāža. Cilvēki stāsta, kā vāc košās sārtgalves, jo no tām gatavojot uzlējumus, smēres un pulverus, kā arī kaltē, lai mušmires pārtaptu vērtīgās zālēs. Kā tad īsti ir – vai mušmire tiešām ir brīnumlīdzeklis vai tomēr bīstama cilvēka veselībai?

"Atradām, salasījām, aplējām ar spirtu. Tagad raksim zemē, un 40 dienas ļausim atpūsties. Pēc tam izraksim un izkāsīsim. Būs ļoti vērtīgas zāles," vēsta kāds ieraksts sociālajā vietnē "Facebook". Autors skaidro: "Pa pilītei pievienosim cūku taukiem – varēs smērēt sāpošas vietas. Pa pilītei, pievienojot ūdensglāzei, katru dienu palielinot devu līdz 20 pilītēm un atpakaļ samazinot līdz vienai pilītei, 40 dienu kūrē varēs dziedēt un attīrīt organismu." Tāpat sociālajos tīklos šoruden netrūkst fotogrāfiju ar mušmiru piebērtiem bagāžniekiem, pilniem groziem un īpaši mākslinieciskām kompozīcijām, bet sludinājumu portālos iespējams iepazīties ar publiskiem paziņojumiem par sarkano mušmiru galviņu iepirkšanu.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis norāda, ka šādas metodes piekopj netradicionālās medicīnas piekritēji, piemēram, dziednieki, tāpēc viņam pilnvērtīgu skaidrojumu, kāpēc viņi izvēlas mušmires lietot ārstniecībā, sniegt ir sarežģīti. "Bet, ko es varu teikt, – sarkanā mušmire savā būtībā ir indīga sēne. Galvenais "indīgums" ir alkohola reibumam līdzīgs stāvoklis. Diemžēl katru gadu tiek atvesti cilvēki, kas pārdozējuši, uzturā lietojuši daudz sarkano mušmiru un kuru stāvoklis ir gana nopietns, tāpēc kādu laiku jāārstējas slimnīcā. Kas pozitīvi, miršanas gadījumi sarkanās mušmires dēļ vismaz manā praksē noteikti nav bijis. Īsti šādi gadījumi arī literatūrā netiek aprakstīti," skaidro Stašinskis.

Taujāts par sekām, kādas izraisa mušmiru lietošana, ārsts velk paralēles ar alkoholu. "Tur ir dažādas aktīvās vielas, kas darbojas uz galvas smadzenēm un izraisa alkohola reibumam ārkārtīgi līdzīgu stāvokli. Tātad – cilvēks guļ bezpalīdzīgā stāvoklī, un šādās situācijās ar viņu var notiktu jebkas. Viņš var nosalt, var būt vemšana, kā rezultātā tiek pierautas pilnas plaušas ar ēdienu un iet bojā nosmakšanas dēļ. Ja cilvēks ir reibumā, dažādu vielu ietekmē, viņš nekontrolē un neizvērtē apkārtējo situāciju pilnīgi adekvāti, tādējādi samērā viegli var pakļūt zem vilciena, automašīnas." Stašinskis uzsver, ka mušmiru lietošana, tāpat kā alkohols, var ne tiešā, bet pastarpinātā veidā radīt nopietnus draudus veselībai.

"Diemžēl, sarkanajās mušmirēs ir muskarīns, kas var izraisīt vēl cita veida problēmas – tie var būt sirdsdarbības traucējumi, pastiprināta siekalošanās, kuņģu zarnu trakta darbības traucējumi," skaidro ārsts. "Mēs jau arī ne vienmēr zinām, kādos apstākļos tās sēnes ir augušas. Ja muskarīns būs lielākā koncentrācijā, attiecīgi muskarīna simptomātika būs izteiktāka, kas arī var radīt papildu veselības problēmas." Vai, lietojot mušmires ilgstoši un regulāri, būs paliekošas sekas? Stašinskis norāda, ka šis ir grūti atbildams jautājums, jo literatūrā ar gadījumiem, kad cilvēks katru dienu ēstu 10 sarkanās mušmires, ārsts nav saskāries.

Ņemot vērā, ka Stašinskis netradicionālajai medicīnai visai maz tic, viņam īsti nav pārliecības, ka, aplejot mušmires ar spirtu, iespējams iegūt organismam ļoti pozitīvas lietas. "Es domāju, ka tam vairāk ir psiholoģiskā nozīme – nevis fiziskā. Protams, ja šādu maisījumu lieto pa vienam, diviem pilniem, visdrīzāk, nekādus nozīmīgus veselības traucējumus tas neizraisīs. Taču jautājums, vai izraisa arī kādu pozitīvus efektus. Es par to ārkārtīgi šaubītos." Ārsts arī piebilst, ka diez vai kāds speciālists, kurš ikdienā nodarbojas ar kardioloģiju, pulmanoloģiju vai dermatoloģiju rekomendēs šādu līdzekļu izmantošanu.

Kādā citā ierakstā, turpat "Facebook", minēts, ka efektīvākās uzlējumam ir sēņu galviņas, kā arī plēstas ar rokām, nevis grieztas ar nazi. Uz portāla "Delfi" jautājumu, vai starp plēstām un grieztām mušmirēm varētu būt kāda atšķirība, Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele norāda, ka tās ir muļķības.

Taujājot par mušmiru izmantošanu medikamentu ražošanā, Stašinskis skaidro, ka to viņam ir grūti iedomāties. "Augu izcelsmes produktus ir grūti kontrolēt, jo atkarībā no vietas un dažādiem apstākļiem aktīvās vielas daudzums dažādos augos var atšķirties – piemēram, arī atkarībā no sezonas. Medicīna ir diezgan precīza lieta. Lai mēs varētu iegūt konkrētus medikamentus, mums jāzina konkrētas devas. Cik daudz mēs tās varam dienā lietot, līdz ar to tam visam jābūt precīzi safasētam." Ja nav zināms, cik liela ir sēnes cepurīte, cik daudz tajās ir aktīvās vielas, ir diezgan sarežģīti no tā iegūt kontrolētus medikamentus, informē ārsts. "Manuprāt, tieši šī nekontrolētība apšauba izmantojamību."

Šī gada Toksikoloģijas un sepses klīnikas statistikas aina saistībā ar saindēšanās gadījumiem, kuru iemesls saistīts meža veltes – sēnes, šobrīd nav sliktāka kā citus gadus. "Šogad ir tikai seši saindēšanās gadījumi bijuši," stāsta Stašinskis. "Pavasarī trīs gadījumi bija ar giromitrīnu saturošajām sēnēm, un tagad trīs ir ar rudens sēnēm, kas pamatā ir radījušas kuņģu zarna trakta darbības traucējumus." Šogad nav bijuši gadījumi, kad klīnikā būtu reģistrēts gadījums, kura pamatā ir saindēšanās ar sarkano mušmiri, taču Stašinskis norāda, ka pagaidām sezona ir tikai sākusies. "Diemžēl, jo bagātāks mežs ir ar sēnēm, jo saindēšanās skaits, kuru dēļ jānonāk slimnīcā, tikai pieaug."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!