Foto: Shutterstock
Parasti apsēšanās ir patīkama, piemēram, pēc garāka pārgājiena, smagas darba dienas vai kādas citas nogurdinošas nodarbes, bet, kā ar tiem, kas nosēdējuši visu dienu? Izrādās, mūsu ķermenis nav radīts sēdēšanai, bet gan kustībai, tāpēc ilgstoša sēdēšana ir kaitīga un nedabiska.

Tā liek ķermeņa muskuļiem atslābt, savukārt sēžamvietu padara plakanu. Arvien vairāk pētījumu rāda, ka ilgstošai sēdēšanai ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa riski, raksta medicaldaily.com. Ja īslaicīga apsēšanās, ļauj ķermenim atgūt spēkus, nomierināties un atjaunoties, tad ilgstoša un pastāvīga sēdēšana, piemēram, pie datora vai uz dīvāna pie televizora, var nopietni kaitēt gan prātam, gan organismam.

Pirmkārt un galvenokārt, sēžot pie datora, ķermenis atrodas nedabīgā un nepiemērotā pozā – salīcis, radot lielu slodzi mugurkaulam un saspiežot krūšu kurvja orgānus, piemēram, plaušas, kam nav pietiekami daudz vietas, lai pareizi elpotu. Tādēļ organisms saņem mazāk skābekļa, ko vēl vairāk pasliktina tas, ka asinsrite arī kļūst sliktāka un jau tā nelielais skābekļa daudzums nenonāk svarīgajos orgānos. Mazāk skābekļa smadzenēm galu galā noved pie grūtībām strādāt un koncentrēties. Tātad, ja jūs sēžat, iespējams, koncentrējoties sliktāk, nekā tas notiktu, ja stāvētu vai pārvietotos. Tāpat šādi ātri var iedzīvoties muguras un locītavu sāpēs, deformācijās un citās kaitēs.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka biroja darbs ir kaitīgs veselībai un daudzviet modernākajos birojos darbinieki vairs nesēž pie rakstāmgalda, bet gan stāv, izvēloties ērtākas un piemērotākas pozas.

Šajā video Turcijas zinātnieks Marats Dalkilinčs (Murat Dalkilinç) izskaidro, kas notiek ar cilvēka ķermeni, ilgstoši sēžot. Tajā paustie argumenti tiešām iedvesmo piecelties no krēsla un sākt nodarboties ar sportiskākām aktivitātēm.

Pētnieki ik dienu iesaka doties pastaigās, īpaši parkos vai citur dabā, lai uzlabotu radošās spējas, prāta asumu un koncentrēšanos. Kaut uz neilgu laiku izejot no biroja, atgriežoties cilvēks jūtas priecīgāks, enerģiskāks un gatavāks darbam. Tas ir tādēļ, ka ķermeņa kustības palīdz uzlabot asinsriti, elpošanu un citus procesus, kas savukārt labvēlīgi iedarbojas ne tikai uz organisma funkcionālajām norisēm un fizisko veselību, bet arī uz prāta spējām, raksta medicaldaily.com.

Mūsu organisms ir radīts kustībām – par to var spriest arī, pētot ķermeņa uzbūvi: kaulu izvietojumu, muskuļus, cīpslas un asinsvadus, kas pretēji gravitācijai liek mums celties kājās. Tādēļ zinātnieki uzsver, ka jāsniedz savam ķermenim to, kas tam nepieciešams – pietiekami daudz fizisko aktivitāšu.

Tomēr arī tiem, kam darba pienākumi neļauj regulāri doties ārpus biroja vai izmantot galdu, pie kura var strādāt stāvus, ir cerība, jo zinātnieki apgalvo, ka pat piecu minūšu pastaiga katru stundu palīdz mazināt sēdoša dzīvesveida negatīvās izpausmes ( British Journal of Sports Medicine). Tas ļauj saglabāt veselību un dzīvot ilgāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!