Saslimšana ar ērču encefalītu smagā formā var nozīmēt ilgstošu ārstēšanos slimnīcā un rehabilitāciju, taču ir gadījumi, kad ērču encefalīts tiek pārslimots vieglā formā ar nelielu temperatūru un citiem simptomiem, ko var sajaukt ar saaukstēšanos vai parastu vīrusa infekciju.
Diemžēl arī vieglā formā pārslimots ērču encefalīts var atstāt nopietnas sekas, kuras cilvēki pēc tam neiedomājas sasaistīt ar šo slimību. "Pārslimota ērču encefalīta sekas var būt slikts miegs, garastāvokļa izmaiņas. Cilvēks var būt depresīvs, bez iedvesmas, vairs negribas darīt to, kas agrāk patika – iet uz darbu, satikties ar draugiem. Depresivitāte un slikts miegs, protams, atstāj arī tālākas sekas: cilvēks vairs nespēj strādāt tik produktīvi, kā agrāk," stāsta Laivacuma.
Gadījumos, kad ārsti atklāj saistību starp agrāk pārslimotu ērču encefalītu un minētajiem simptomiem, sekas novērst ir grūti. "Šīs sekas var ilgt kādu laiku vai pat visa turpmākā mūža garumā. Ērču encefalītam nav nekādu specifisku zāļu: ja pacients saslimis, ir jāārstējas vai nu ģimenes ārsta uzraudzībā, vai slimnīcā, bet ārstēšana novērš tikai simptomus – ārsti nozīmē medikamentus pret sāpēm, temperatūru, pret iekaisumu. Pret pašu vīrusu zāļu nav – tādas vēl nav izgudrotas. Un ja ārsti nevar iedarboties uz iemeslu, tad nav arī labu rezultātu, vēršoties pret encefalīta sekām. Ārsti mēģina sūdzības mazināt, bet diemžēl iespējas nav ļoti plašas," stāsta Laivacuma.
Konstatēt iepriekš pārslimota ērču encefalīta saistību ar vēlākām neiroloģiskām sekām parasti ir ļoti grūti. Laboratoriski diagnosticēt, ka savulaik pārslimots ērču encefalīts, var tikai gadījumos, ja cilvēks nekad mūžā nav vakcinējies pret ērču encefalītu: "Pozitīva laboratoriska atbilde var būt gan pēc ērču encefalīta pārslimošanas, gan pēc vakcinācijas, atsevišķos gadījumos pat, ja tā veikta sen – pirms 15 vai 20 gadiem. Šajos gadījumos parasti sadarbojamies ar neirologiem, lai izslēgtu citas slimības. Un pat ja atrasta saikne ar agrāk pārslimotu ērču encefalītu, diemžēl ārsti nespēj palīdzēt izārstēties. Iespējama tikai simptomātiska seku ārstēšana pie neirologa, psihologa un citiem speciālistiem," atzīst Laivacuma.
Nevakcinējas, jo baidās novājināt imunitāti
Daļa pacientu pret ērču encefalītu nevēlas vakcinēties, baidoties vājināt savu imunitāti. Tomēr infektoloģe Laivacuma uzsver, ka šis ir aplams mīts: "Notiek tieši pretēji: jo vairāk mūsu imūnā sistēma nonāk kontaktā ar infekcijas izraisītājiem, jo spēcīgāka tā kļūst. Imūnā sistēma sastāv no miljoniem šūnu, un pret katru infekcijas slimību konkrēta šūnu grupa vai klons ražo antivielas. Tās aizsargā tieši pret konkrētu infekcijas izraisītāju. Tātad notiek pretēji, nekā cilvēki domā."
Infektoloģe pozitīvi vērtē to, ka Latvijā par ērču encefalītu pieejama plaša informācija, un par to tiek runāts. Diemžēl daudzi pacienti informāciju par vakcināciju mēdz meklēt interneta forumos un citos neuzticamos resursos. "Cilvēki šādu informāciju izlasa un sāk ticēt. Īpaši, ja viņiem nav specifisku medicīnisku zināšanu, lai to izvērtētu," viņa brīdina.
Nostalģija pēc neefektīva medikamenta
Latvijā daudzi pacienti joprojām atceras laikus, kad pēc ērces koduma nevakcinētam cilvēkam tika ievadīts imūnglobulīns. Latvijā un visā Eiropā šis preparāts tagad netiek izmantots tā apšaubāmās efektivitātes dēļ. "Vecāka gadagājuma cilvēki šo preparātu atceras, un arī internetā daudz tiek spriests, kur tas pazudis. No šīm zālēm atteikusies ne tikai Latvija, bet visa Eiropa, jo nav pārliecinošu pierādījumu, ka tās varētu mazināt iespēju saslimt. Turklāt preparātam bija arī ļoti daudz blakusparādību. Vakcinācija patlaban ir vienīgais veids, kā sevi pasargāt no saslimšanas ar ērču encefalītu."
Lai saņemtu personiska rakstura medicīniskus ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.
