Septiņi smadzeņu darbības kaitnieki, kas liek atmiņai 'pieklibot'
Foto: Shutterstock

Tu mērķtiecīgi dodies uz virtuvi, bet tur nonākot, vairs neatceries, kāpēc nāci? Jau atkal esi kaut kur nolikusi savu telefonu un nespēj atminēties kur? Sen nesatiktu paziņu vārdi pēdējās dienās no prāta kā izgaisuši uz neatgriešanos? Ir normāli reizēm būt aizmāršīgai, bet, ja ik dienu vairākkārt nespēj atcerēties šķietami vienkāršas lietas, iespējams, pienācis laiks ''rakt dziļāk'', lai atrastu atmiņas zudumu cēloni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja jau esi ''Google'' meklētājā lūkojusi iespējamo skaidrojumu, nebūt necel paniku, ja starp iemesliem ieraudzīji Alcheimera slimību, jo tā ne vienmēr ir vainojama pie hroniskas aizmāršības. Patiesībā ir virkne iemeslu, kuru dēļ tava atmiņa var streikot. Turpinājumā iepazīsties ar septiņiem no tiem.

  • Savukārt šajā rakstā vari uzzināt ieteikumus, kā palīdzēt uzlabot savu atmiņu un prāta spējas.

Medikamentu blaknes

''Ja uztraucies par savu atmiņu, precīzāk, tās pasliktināšanos, viena no pirmajām lietām, ko vajadzētu darīt, – kopā ar ārstu jāpārskata medikamentu, kurus šobrīd lieto, iespējamās blaknes,'' portālam ''Prevention'' stāsta Lorena Draga, PhD, neiropsiholoģe Stenfordas Veselības aprūpes centrā. Viņa atzīmē, ka vairāki recepšu un bezrecepšu medikamenti var ietekmēt atmiņu, tostarp var būt medikamenti, kas palīdz pret atviļņa slimību, muskuļu spazmām un sāpēm, regulē asinsspiedienu, kā arī tie var būt antidepresanti. Ja tev ir aizdomas, ka medikamenti varētu būt vainojami pie tavas atmiņas pasliktināšanās, konsultējies ar ārstu par iespēju atrast kādu alternatīvu.

Depresija

Kad esi garīgi sagrauta, pat izsmelta, ir grūti koncentrēties uz to, kas notiek tavu acu priekšā, kas nozīmē – arī pēcāk atsaukt atmiņā notikušo būs teju neiespējami. Depresija, kā izrādās, var arī pārveidot noteiktas smadzeņu daļas, atklāj neiropsiholoģe. ''Dažādi pētījumi liecina, ka depresiju var saistīt ar smadzeņu reģionu lieluma un funkcionēšanas izmaiņām, kas ir svarīgas tādām prasmēm kā atmiņu uzglabāšana, ātrums, kādā domājam, uzmanības noturēšanas un problēmu risināšanas spējas.''

Septiņi smadzeņu darbības kaitnieki, kas liek atmiņai 'pieklibot'
Foto: Justin Aikin / cc

Pārmērīgs alkohola patēriņš

Tu jau noteikti zini un, iespējams, pati esi piedzīvojusi alkohola ietekmi uz smadzenēm – nākamajā rītā pēc labas ballītes atsevišķi notikumi vai sarunas ir kā izkritušas no prāta. Taču pārmērīga alkohola lietošana var ietekmēt atmiņu arī brīžos, kad alkohols organismā nav atrodams. ''Ir pētījumi, kuros parādās – alkohola lietošanas pārtraukšana, ja tas patērēts ilgstoši un lielos apmēros, var izraisīt īslaicīgu atmiņas un prāta spēju pasliktināšanos,'' skaidro Draga.

Daži cilvēki – lielākoties alkohola atkarībnieki mūža garumā – arī pēc atturības no grādīgajiem dzērieniem nekad neatgūst normālu smadzeņu darbību. Neiropsiholoģe piebilst, ka lielākā daļa cilvēku, kas spējuši atbrīvoties no zaļā pūķa valgiem, var gaidīt, ka ar laiku migla, kas atmiņā izveidojusies, izzudīs, taču tam var būt nepieciešami vairāki mēneši.

Stress

Stress novērš smadzeņu uzmanību, tādējādi tās nespēj pilnvērtīgi koncentrēties uz notiekošo un to atcerēties. Tāpēc tev tikko nosaukts tālruņa numurs var ''izskriet'' no galvas, vēl pirms paspēj to kaut kur pierakstīt. Īstermiņā ''tiem, kas izjūt trauksmi, var būt grūtības sekot līdzi sarunām, jo neapzināti vai apzināti viņi savā galvā nemitīgi pārcilā satraucošo tematu,'' stāsta Draga. Bet hronisks un smags stress nodara vēl vairāk ļaunuma.

''Tam var būt būtiska ietekme uz smadzenēm, domājams, ilgstošas hormonu, kas izdalās stresa laikā, ietekmes rezultātā,'' papildina neiropsiholoģe. Pat ikdienas rūpes par rēķiniem un visu ieplānoto darbu pagūšana laikā var apgrūtināt tavas atmiņas spējas. ''Žonglēšana starp vairākiem uzdevumiem vienlaikus, došanās pie miera vēlās nakts stundās, aizmiršana par fiziskajām aktivitātēm un slikti ēšanas paradumi – tas viss var palielināt aizmāršības iespējamību,'' uzsver Draga.

Hroniska vai vēl nediagnosticēta slimība

Jebkura slimība, kas ietekmē asins piegādi smadzenēm, piemēram, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis, var izraisīt garīgos traucējumus. ''Tāpat pie atmiņas problēmām var būt vainojama hipotireoze jeb pavājināta vairogdziedzera funkcija, vitamīnu deficīts un hormonu nelīdzsvarotība,'' papildina neiropsiholoģe. ''Biežāk gados vecākiem cilvēkiem urīnceļu infekcijas arī var izraisīt pēkšņu un īslaicīgu apjukumu.''

Draga iesaka konsultēties ar ārstu, kas tevi nosūtīs uz visām nepieciešamajām pārbaudēm, lai atrastu kaitnieku. Nevajag gan uzreiz pieņemt ļaunāko, jo, iespējams, tavam organismam trūkst kāds vitamīns, kuru varēsi uzņemt ar uztura papildinātāju.

Septiņi smadzeņu darbības kaitnieki, kas liek atmiņai 'pieklibot'
Foto: Shutterstock

Nogurums

Tas, ka tu astoņas vai vairāk stundu ik nakti pavadi gultā zem segas, nebūt nenozīmē, ka tā ir kvalitatīva atpūta. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri dziļajā miegā pavada mazāk laika, ir lielākas atmiņas problēmas. Kāda ir labā ziņa? Dažkārt viss, kas tev nepieciešams, ir neliela diendusa (pietiks arī ar 10 vai 15 minūtēm), kas dos smadzenēm tik ļoti nepieciešamo stimulu.

Taču, ja arī pēc diendusas un šķietami laba naktsmiera tu jūties pārmērīgi nogurusi, vislabāk doties pie ārsta uz veselības pārbaudi. ''Piemēram, obstruktīva miega apnoja var smadzenēm laupīt skābekli un izraisīt asinsapgādes traucējumus, kas laika gaitā var negatīvi ietekmēt atmiņu un domāšanas spējas,'' skaidro neiropsiholoģe.

Novecošana

Novecojot smadzenēs var parādīties nodiluma pazīmes – tāpat kā tavā sejas ādā iezogas krunkas, bet locītavās – stīvums. Alcheimera slimība pēc 65 gadu vecuma kļūst izplatītāka, bet visbiežāk vainojama vienkārša aizmāršība. Tāpēc, ja sastopies ar atmiņas grūtībām, nebūt nevajag uzreiz satraukties un diagnosticēt sev ļaunāko. ''Visbiežākās sūdzības, kuras savā praksē esmu dzirdējusi no gados vecākiem pieaugušajiem, ir – grūtības atcerēties vārdus un, ieejot blakus istabā, aizmirstas mērķis, ar kādu turp iets,'' atklāj Draga. ''Šāda aizmāršība var būt pilnīgi normāla.''

Tags

Atmiņa Alcheimera slimība Atkarība Depresija Smadzeņu darbība Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form