Sešas veselības problēmas, kuras var izraisīt nepietiekams miegs

Ķermenis parasti var tikt galā, ja laiku pa laikam neizgulies pilnvērtīgi, bet, ja neizgulēšanās ir bieža vai pat hroniska, par to tu maksā ar savu veselību, portālā ''Everyday Health'' stāsta medicīnas zinātņu doktore, pētniece un medicīnas centra ''Penn Medicine'' profesore Zigrīda C. Vīzlija. Visspēcīgākais pierādījums šim faktam ir tas, ka cilvēks savas eksistences laikā, kas ilgst jau tūkstošiem gadu, nav attīstījies tā, lai viņam pietiktu arī ar pāris stundu ilgu miegu, norāda Vīzlija.

Pārāk maz vai sliktas kvalitātes miegs var būt mūsu personīgo izvēļu rezultāts, piemēram, pārmērīga alkohola vai kofeīna lietošana, pirms miega pārāk ilga skatīšanās telefona ekrānā vai vienkārši nepietiekami daudz miegā pavadītu stundu. Tāpat miega trūkums var būt citu problēmu izraisīts, piemēram, nediagnosticētas miega apnojas, depresijas vai hronisku sāpju, kā arī tas var būt viena no zāļu lietošanas blakusparādībām, skaidro neiroloģe un miega medicīnas speciāliste Mīna Kāna. Bet, neatkarīgi no iemesla, slikts miegs kaitē veselībai, viņa papildina.

Raksta turpinājumā uzskaitītas sešas ilgtermiņa veselības problēmas, kuru attīstības risks palielinās nepietiekama un nekvalitatīva miega ietekmē.

Slikta miega kvalitāte vai īss miegs ir saistīts ar sliktāku cukura līmeņa kontroli asinīs cilvēkiem ar un bez cukura diabētu, norāda Kāna. Tas var arī palielināt cukura diabēta attīstības risku, viņa stāsta. Nesenā pētījumā, kas 2020. gadā publicēts ''Diabetologia'', atklāts – bezmiegs var palielināt 2. tipa cukura diabēta risku par 17 procentiem.

Nepietiekams vai sliktas kvalitātes miegs var arī izmainīt imūnsistēmu. ''Ir pierādījumi, ka pietiekami daudz miega var pozitīvi ietekmēt imūnsistēmu, bet slikts miegs ir saistīts ar lielāku uzņēmību pret dažādām infekcijām,'' paskaidro Kāna. Piemēram, pētījums, kas 2017. gadā publicēts ''Sleep'' un kurā sekoja līdzi 11 dvīņu pāriem, atklāja – dvīnim, kurš gulēja mazāk, bija vājāka imūnsistēma, salīdzinot ar brāli vai māsu, kura gulēja pietiekami.

Ir arī pierādījumi, ka svarīgas imūnsistēmas funkcijas (dažādu imūno šūnu augšana un ražošana) notiek tikai miega laikā.

Garastāvokļa un miega attiecības ir sarežģītas un divvirzienu, kas nozīmē, ka depresija vai trauksme var pasliktināt miegu, savukārt miega trūkums var negatīvi ietekmēt garastāvokli. Un bezmiegs tiek uzskatīts par neatkarīgu riska faktoru depresijas attīstībai jebkura vecuma cilvēkiem, liecina ''Journal of Cellular and Molecular Medicine'' 2019. gadā publicētais pārskats.

Dažkārt ir nepieciešama dažāda ārstēšana, lai palīdzētu novērsts miega problēmas un trauksmi vai depresiju, bet dažos gadījumos miega uzlabošana var palīdzēt uzlabot arī garastāvokli, paskaidro Kāna. 23 pētījumu metaanalīze , kas 2018. gadā publicēta ''Depression and Anxiety'' un kurā tika aplūkota bezmiega ārstēšanas ietekme uz depresiju, rāda – bezmiega ārstēšana pozitīvi ietekmēja garastāvokli.

''Nurses' Health Studies'' pētījums, kurā 16 gadu garumā sekoja līdzi 68183 sievietēm, liecina – tām sievietēm, kas gulēja vidēji piecas vai mazāk stundas ik nakti, bija par 15 procentiem lielāks aptaukošanās risks salīdzinājumā ar tām, kuras ik nakti gulēja piecas stundas. Kā arī sievietes, kuras gulēja mazāk, par 30 procentiem biežāk pētījuma laikā pieņēmās svarā par aptuveni 14 kilogramiem, salīdzinot ar tām sievietēm, kuras gulēja ilgāk.

Ir arī pierādījumi, ka miega traucējumi (slikta miega kvalitāte vai īsāks miegs) ir saistīti ar sirds problēmām. Cilvēkiem ar obstruktīvu miega apnoju ir lielāks hipertensijas, sirdslēkmes un insulta risks, paskaidro Kāna.

Cits pētījums, kas 2019. gadā publicēts ''PloS One'' un kurā aplūkoja 26 vīriešu mikrobiomas, atklāts – kopējā mikrobiomu daudzveidība pozitīvi korelē ar paaugstinātu miega efektivitāti un kopējais miega laiks negatīvi korelē ar pamošanos tūliņ pēc tam, kad cilvēks tikko iemidzis. Pētījuma autori secināja: ''Zarnu mikrobioma daudzveidība veicina labāku miegu.''