Seši mīti par vēnu veselību un ārstēšanu
Foto: Shutterstock

Viena no izplatītākajām vēnu slimībām Latvijā un arī citviet pasaulē ir vēnu varikoze jeb paplašināšanās, kas skar 26 procentus sieviešu un 24 procentus vīriešu. Izplatītākos mītus par šo slimību un tās ārstēšanu atklāj "Veselības centra 4" (VC4) ķirurģijas nodaļas vadītājs un Baltijas Vēnu klīnikas flebologs Pēteris Gerke.

Mīts: vēnu problēmas vienmēr ir acīmredzamas

Diemžēl iespējama ir arī situācija, kad kājas izskatās gluži veselas – nav redzamas nedz paplašinātas vēnas, nedz mezgli, bet cilvēks izjūt izteiktu smaguma sajūtu kājās, tās piepampst, naktīs moka krampji. Tas nozīmē, ka bojātas ir vēnas, kas atrodas nedaudz dziļāk un no virspuses nav redzamas.

Protams, viens no izplatītākajiem operēšanas iemesliem ir kosmētiskais vai psiholoģiskais aspekts – kurš gan cilvēks grib, lai viņas kājas ir mezglainas, ar redzamām zilām dzīslām. Tomēr, ja netraucē šis vizuālais defekts un cilvēks jūtas labi, vēnas nav jāoperē. Mēdz būt gadījumi, kad cilvēkiem ar plānāku ādu vēnas ir redzamas, bet tās ir pilnīgi veselas.

Tā kā nereti ar neapbruņotu aci pirmās vēnu slimības pazīmes manīt nevar, sūdzību un paaugstināta vēnu varikozes riska gadījumā (skat. raksta beigās!) noteikti nepieciešama vēnu diagnostika.

Duplekssonogrāfija asinsvadiem ļauj precīzi un ātri izvērtēt venozo plūsmu dziļajās un virspusējās vēnās, savlaicīgi diagnosticēt dažādas vēnu patoloģijas, kā arī izvēlēties pareizāko risinājumu – atbilstošāko vēnu ārstēšanas metodi. Agrāk pat kvalificēts ārsts ne vienmēr varēja veikt veiksmīgu operāciju, jo nebija pieejamas labas izmeklēšanas metodes. Izmeklējot kāju vēnas ar duplekssonogrāfiju, aptuveni 10–20 minūšu laikā iegūst precīzu informāciju par dziļo un virspusējo vēnu stāvokli; tiek noteikts, vai vēnas ir slimas un operējamas, vai asinsvadi ir veseli, tuvu ādai un traucē tikai kosmētiski.

Mīts: operācijas nav vēlams veikt pavasarī un vasarā, jo iespējamas komplikācijas un sliktāk dzīst rētas

Protams, pēc jebkuras operācijas ir vēlams rehabilitācijas periods, tomēr pacienti pēc mūsdienīgām vēnu operācijām atlabst vienlīdz ātri kā vasarā, tā ziemā. Šo maztraumatisko endovenozo operāciju laikā tiek izdarīti nelieli dūrieni ādā. Caur tiem, ievadot tievu katetru, ar lāzera, radiofrekvences, tvaika mikroimpulsu vai bioloģiskās līmes metodi tiek likvidēta bojātā vēna.

Karstā laikā pēcoperācijas periods varētu būt mazāk patīkams, jo vienu līdz četras nedēļas pēc operācijas jānēsā speciālas vēnu kompresijas zeķes. Taču, ja izvēlas biolīmes vēnu operāciju, šādas zeķes nav nepieciešams valkāt.

Mīts: pēc operācijas ir ilgstoši jāpavada slimnīcā, nepieciešams rehabilitācijas periods un līdz ar to cilvēks nevar savlaicīgi atgriezties, piemēram, biznesa pasaulē

Mūsdienu medicīnas tehnoloģijas un speciālistu augstais zināšanu līmenis dod iespēju izvēlēties pēc iespējas saudzējošākas metodes, kā likvidēt vēnu problēmas. Novērtējot pacienta konkrēto veselības problēmu, ir iespēja pielāgot daudz un dažādus risinājumus, lai gan operācija, gan pēcoperācijas periods būtu patīkamāks un veselībai nekaitīgāks. Parasti pēc visām plānveida vēnu operācijām pacients var doties mājās operācijas dienā un atgriezties ierastajā dzīvē pāris dienu laikā.

Protams, jārēķinās, ka pirmo nedēļu pēc operācijas kājā varētu būt diskomforta sajūta un vēl nedaudz ilgāk – nelieli zilumi pa vēnas gaitu. Tas ir atkarīgs no tā, ar kādu metodi operēts, cik dziļi vēna atrodas, cik bijis sānzaru. Ja ir bojāta tikai lielā maģistrālā vēna un nav izspiedušies nekādi sānzari, tad pēc nedēļas kāja izskatās tā, it kā tai nekas nebūtu darīts.

Mīts: pēc operācijas paliek rētas – vizuāli defekti, no kuriem nav iespējams atbrīvoties

Operācijas šobrīd ir mazinvazīvas – brūces un rētas pēc izskata dažkārt atgādina adatas dūrienu, līdz ar to arī audi tikpat kā netiek traumēti. Pēc biolīmes operācijas nav vērojami arī asins izplūdumi, kā arī nepastāv iespēja, ka tiks traumēti ādas jušanas nervi un ādas zona kļūs nejutīga, jo nav termiskas iedarbības uz vēnu, apkārtējiem audiem un nerviem, kā tas ir, izmatojot lāzeru, radiofrekvences vai tvaika mikroimpulsu metodi. Kombinējot šo operāciju ar skleroterapiju, lāzerterapiju, termokoagulāciju un citām metodēm, tiek sasniegts ļoti labs kosmētiskais rezultāts.

Mīts: vēnu problēmas nevar atrisināt uz visiem laikiem, agri vai vēlu tās atkārtosies, tāpēc nav jēgas vēnas operēt

Piemēram, Baltijas Vēnu klīnika saviem pacientiem izsniedz operācijas kvalitātes un garantijas beztermiņa sertifikātu, lai viņi būtu droši, ka viss izdevies kā plānots, bet ja kaut kas tomēr notiktu, pacients saņemtu ārstēšanu bez maksas. Tomēr jāatceras, ka pēc dažādām manipulācijām vai vēnu operācijām ir īpaši svarīgi ielāgot attiecīgus nosacījumus un atkārtoti pārbaudīt vēnu veselības stāvokli ar vairāku gadu intervālu.

Protams, jebkura operācija var izraisīt arī neparedzētus sarežģījumus. Ja pacientam neveic kvalitatīvu izmeklēšanu, vēnu iezīmēšanu pirms operācijas, tad problēmas var rasties. Pirms operācijas operējošajam ārstam pašam vajadzētu izmeklēt pacientu un iezīmēt vēnas. Lielā vēna nav redzama, un precīzi iezīmēt to var tikai ar ultrasonogrāfijas kontroli. Arī tās vēnas, kas, stāvot kājās, ir redzamas, pacientam apgulstoties uz operāciju galda, vairs nav saskatāmas, tāpēc ir ļoti svarīgi tās precīzi iezīmēt.

Ja pacientam izoperē slimo vēnu, bet pēc gadiem viņam sabojājas kāda cita vēna, kas pirms tam bija vesela, tas nav recidīvs, tā ir citas vēnas saslimšana. Par recidīvu var uzskatīt gadījumu, ja varikoze rodas tajā pašā vietā, kur jau reiz veikta operācija.

Mīts: operāciju nevar veikt gados veciem cilvēkiem vai pacientiem ar citām veselības problēmām

Modernās tehnoloģijas paver dažnedažādas iespējas operācijas veikt cilvēkiem, kuriem tās nebija pieejamas iepriekš vispārējās narkozes dēļ. Piemēram, izmantojot lāzeru, radiofrekvenci vai tvaika mikroimpuilsu metodi, veic vietējo anestēziju (tiek atsāpināta tikai vēna), kas pacientam ir saudzējošāka un drošāka.

Savukārt biolīmes vēnu operācijas laikā, kas drīzāk uzskatāma par procedūru, nav nepieciešams izmantot anestēziju, jo līmes tehnikas metode ir pilnīgi nesāpīga. Tas nozīmē, ka šo operāciju droši var veikt neatkarīgi no vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Tas ir augstākais zinātniskais sasniegums vēnu ārstēšanā, kas nodrošina ļoti augstu drošību un komforta līmeni operācijas laikā un pēcoperācijas periodā. Pēc šīs operācijas nav jānēsā arī kompresijas zeķes, kas ir pozitīvs aspekts gados vecākiem, korpulentiem cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar locītavu reimatismu, jo pašiem ir grūtības tās uzvilkt.

Vēnu izmeklēšanu vēlams veikt, ja…

  • Ja cilvēkam rados vērojamas vēnu slimības. Ja ar vēnu varikozi slimo tikai viens no vecākiem, zēniem šī slimība var iedzimt 25 procentos, bet meitenēm 62 procentos gadījumu. Ja abiem vecākiem ir konstatēta vēnu varikoze gandrīz 90 procentos gadījumu šo pataloģiju pārmanto. Vēnu varikoze bieži mēdz iedzimt ik pēc vienas paaudzes.
  • Ap 30–35 gadiem sievietēm, jo šajā periodā daiļā dzimuma pārstāvēm ļoti bieži parādās vēnu varikoze. Tomēr, ja slimība ir iedzimta, tā var progresēt meitenēm jau 13, 14 gadu vecumā.
  • Ja lieto hormonālo kontracepciju un līdztekus smēķē, savām vēnām jāvelta pastiprināta uzmanība. Šādā gadījumā, ja ir varikozas vēnas, trombozes risks palielinās desmitkārtīgi. Jāatzīst, ka pat pasīvām smēķētājām nav ieteicama hormonālā kontracepcija, lai izvairītos no vēnu varikozes. Ja ir risks veidoties varikozām vēnām, hormonālie līdzekļi to palielinās. Tā kā hormonālos preparātos esošā viela progesterons atslābina plāno muskuļu slānīti, kas ir vēnas sieniņā, vēnai ir grūtāk nodrošināt pareizu asins plūsmu no kājas pēdas uz organismu. Sāk darboties gravitācijas spēka izraisīta pretēja virziena plūsma (no augšas uz leju). Pirms hormonālo līdzekļu lietošanas uzsākšanas vēlama vēnu diagnostika, jo ar neapbruņotu aci pirmās varikozes pazīmes manīt nevar.
  • Pēc mazuļa piedzimšanas, jo par riska faktoru kalpo arī grūtniecība. Šajā laikā sievietes organismā notiek hormonālas izmaiņas un asinīs palielinās sievišķo hormonu līmenis, kā rezultātā vēnu sieniņas kļūst vājākas. Vēlīnā periodā, auglim nospiežot iegurņa vēnas, rodas papildu spiediens, traucējot normālai asinscirkulācijai un līdz ar to arī pēc bērna piedzimšanas vēnu varikoze var turpināt attīstīties.
  • Ja ir bieži un ilgstoši tiek nospiesta paceles vēna. Arī daudzas stundas atrodoties tupus stāvoklī, piemēram, puķu dobē, tiek traucēta asins cirkulācija.
  • Sportistiem, kam bieži tiek pārslogoti kāju muskuļi, jo tad ir liela iespējamība iedzīvoties vēnu problēmās.
  • Ja ir liekais svars, jo tā ietekmē pastiprinās slodze uz kājām.
  • Ja ilgstoši un regulāri (vairāk nekā četras stundas) uzturas karstumā vai strādā fiziski smagu darbu, jo tad paplašinās asinsvadi un to funkcionālā spēja samazinās.
  • Ja valkā augstpapēžu apavus, kas ne tikai veicina plakanās pēdas veidošanos un pastiprinātu pēdas svīšanu (tiek nospiesti sviedru dziedzeri, kas atrodas pēdas spilventiņos pie pirkstiem), bet arī vēnu varikozi. Staigājot kurpēs uz augstiem papēžiem, tiek nostiepts ikru muskulis, kas ir galvenais venozais pumpis, un vēnās veidojas asins sastrēgums, kas ir "labvēlīga augsne" vēnu varikozei. Ne velti ar to 3– 4 reizes biežāk slimo sievietes.
  • Ja nomāc nekonkrēta nepatīkama sajūta kājās, tās pastāvīgi ir nogurušas, kā pielietas ar svinu, veidojas tūska, smeldzošas sāpes kāju ikru rajonā (dažkārt kāju ikru muskuļos mēdz būt arī krampji).

Raksts tapis sadarbībā ar "Veselības centru 4".

Source

rutks.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form