Foto: Shutterstock

Novembrī laiks paliek ievērojami vēsāks, un iedzīvotāji lēnām pakārtojas ziemas režīmam. Nereti šajā aukstajā laikā gadās saķert iesnas vai klepu, tāpēc, lai stiprinātu imunitāti, cilvēki mēdz dažkārt skriet uz aptieku pēc kompleksajiem vitamīniem. Tomēr jāatceras, ka vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana ir atbildīgs process, tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē, vai tie vispār ir nepieciešami. Ar viedokli dalās eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes programmas "Uzturs un uzturzinātne" vadītāja, dietoloģe Lolita Vija Neimane.

Vitamīni ir organiski elementi, kas ir vitāli nepieciešama sastāvdaļa pilnvērtīgai organisma funkcionēšani. Vitamīns C ir viens no galvenajiem imūnās sistēmas regulētājiem, B grupas vitamīni palīdz atbrīvot enerģiju, kā arī ir īpaši svarīgi nervu sistēmai. A vitamīns ir veselīgai ādai un redzei, savukārt E aizsargā to no UV stariem, liek izskatīties ādai jaunākai un nepieciešams arī asinsvadu veselībai. Asins sarecēšanai ir vajadzīgs vitamīns K. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par vitamīnu D, kas ir nozīmīgs kaulu un zobu veselībai, imūnsistēmai, insulīna līmeņa regulēšanai un nervu sistēmas normālai funkcionēšanai. Vitamīnus var uzņemt gan dabīgā – ar uzturu, gan mākslīgā – medikamentozā veidā. Otrajam minētajam jāpievērš īpaša uzmanība.

Ja ir veselīgs uzturs, uz aptieku nav jāiet

Protams, veselīgs un sabalansēts uzturs stāv pāri sintētiskajiem vitamīniem. "Ja runa ir par veselu indivīdu, kurš ar uzturu uzņem visas nepieciešamās uzturvielas un kuram nav nekādu vielmaiņas un uzsūkšanās traucējumu, tad paralēli speciāli lietot vitamīnu kompleksus neiesaku vispār," norāda Neimane. Vitamīnu nepamatota lietošana visbiežāk nenoved ne pie laba, ne pie slikta rezultāta, tomēr eksperte min, ka "ir konkrēti pētījumi par karotinoīdiem un citām atsevišķām vitamīnu, minerālvielu grupām, ka to pārlieku nepamatotai lietošanai var būt negatīvs efekts."

Taujāta, kā dabīgi uzņemt nepieciešamos vitamīnus, speciāliste skaidro – veselīga uztura ieteikumos vispirms tiek uzsvērta dažādība jebkuru produktu izvēlē. "Nav neviens tāds dārzenis vai auglis, kurš būtu visveselīgākais un neaizstājamais. Un, protams, ja mēs runājam par dārzeņu un augļu patēriņu, iesaka vismaz 500 gramus, sadalot piecās porcijās. Pēc iespējas sezonāli un vietējās izcelsmes."

Ēdot veselīgi, ir iespējams uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas, taču Latvijā un Ziemeļvalstīs, arī nosacīti veselam indivīdam, to vairākumam, ir novērojams vitamīna D trūkums, un šeit var domāt par tā papildu uzņemšanu.

D vitamīna uzņemšana mūsu platuma grādos

Pētījumu dati liecina, ka Latvijā aptuveni 80 procentiem iedzīvotāju D vitamīna līmenis ir nepietiekams. D vitamīna norma asins plazmā ir 45–55 ng/ml. Lai arī par zemāko normu uzskata 30ng/ml, zinātnieki un ārsti iesaka augstāku normu: 45–60 ng/ml. "Kas attiecas uz D vitamīna papildu uzņemšanu, svarīgi saprast, kāds ir tā līmenis asinīs, un tad, konsultējoties ar ārstu, dietologu vai uztura speciālistu, vienoties par nepieciešamo devu un lietošanas ilgumu. Piemēram, cilvēkam ar lielāku ķermeņa masas indeksu būs jālieto vairāk, ar mazāku – attiecīgi mazāk," norāda Neimane.

Foto: Shutterstock

Eksperte min arī faktus par šodienas situāciju: "Kā arī šajā Covid-19 ēnā arvien biežāk tiek runāts par D vitamīna profilaktisko nozīmi. Tas, protams, nevar izārstēt šo saslimšanu, bet pētījumi rāda, ka tas var palīdz stiprināt un saglabāt veselību."

Vitamīnu lietošana atšķirīgu ēšanas ieradumu gadījumā

Papildus vitamīni jālieto arī pie īpašiem ēšanas režīmiem – ja pacientam ir kāda saslimšana, kura paredz stingras diētas un uztura ierobežojumus, vai ir noteikts kāda vitamīna deficīts, grūtniecības vai zīdīšanas laikā un citos gadījumos.

"Ja cilvēkam ir traucēta uzturvielu uzsūkšanās zarnās, kas varētu būt saistīta ar zarnu iekaisumu, celiakiju vai kādu citu slimību, tad, protams, ir cits stāsts, un vitamīnus vajadzētu lietot," saka dietoloģe, kā arī norāda, ka papildu vitamīnus un minerālvielas, visdrīzāk, būs jālieto arī cilvēkiem, kuri no sava uztura ir izslēguši ļoti daudzas produktu grupas. Kā piemēru var minēt vegānus.

Dietoloģe min, ka papildu vitamīnus vajadzētu lietot arī tām cilvēku grupām, kas zemu ienākumu dēļ nevar nodrošināt pilnvērtīgu uzturu, taču, ja šiem cilvēkiem nav naudas veselīgai pārtikai, tad, visdrīzāk, viņiem nebūs iespējas iegādāties vitamīnus.

Sākumā ārsta konsultācija

"Noteikti ir jāatceras, ka nav viena recepte visiem. Ja ir nepieciešamība lietot vitamīnus, primāri jākonsultējas ar ģimenes ārstu par to lietošanu, balstoties uz analīžu rezultātiem, jānosaka deva, kāda ir vajadzīga," piekodina dietoloģe. Un, ja runa ir par vitamīniem, kas ir veselībai vitāls jautājums, tad noteikti nevajadzētu iespaidoties no kaimiņa teiktā: "Pamēģini šitos vitamīnus, cena arī ļoti laba!"

Tāpat arī apgalvojums, ka visi slimo rudenī un tagad jāskrien uz aptieku – ne vienmēr ir patiess, uzsver Neimane.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!