Foto: Shutterstock

Cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV ir viena no biedējošākajām slimībām, ar ko saistās neskaitāmi stereotipi un mīti. Pēdējo gadu laikā medicīnā ir panākts ievērojams progress, un, saņemot terapiju, HIV pozitīvi cilvēki vairs nevar inficēt citus. Tomēr ar to ir par maz, lai sniegtu iespēju dzīvot pilnvērtīgi – Latvijā zāles ir pieejamas tikai daļai pacientu, turklāt sabiedrības nezināšana un aizspriedumi liek cilvēkiem kaunēties un slēpt infekciju pat no tuvākajiem. Jāpiebilst, ka nosodījums var novest pie praksēm, kas ir bīstamas gan pašam inficētajam, gan līdzcilvēkiem.

"Man nav HIV. Es to zinu – esmu veicis testu. To zināt ir atvieglojoši, veselīgi un vispār – arī atbildīgi. Vai tu par sevi vari teikt to pašu, dzīvodams vietā, kur ir augstākie HIV/AIDS rādītāji visā Eiropā? Un vispār – kāpēc tieši pie mums viss tik slikti? Man ir versija – kāpēc," Pasaules AIDS dienā, 1. decembrī, raksta kampaņas #reizigadā vēstnesis "Ghetto Games" līderis Raimonds Elbakjans. Viņš uzsver, ka HIV Latvijā ir reāla problēma un valstī valda liels informācijas deficīts. Cilvēki neizprot, kas īsti ir HIV, kurus šis vīruss var skart un kāpēc ikvienam vajadzētu pārbaudīt savu veselību.

Elbakjans norāda, ka oficiālā statistika rāda, ka Rīgā inficēts ir viens no 200 cilvēkiem, bet speciālisti ir pārliecināti - inficēto varētu būt pat divas reizes vairāk. HIV var skart ikvienu no mums.

Terapija neļauj inficēt citus

Mūsdienās HIV pozitīviem cilvēkiem ir pieejamas zāles, kas sniedz iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Infektoloģijas un dermatoveneroloģijas ārste Inga Januškeviča skaidro, ka HIV terapijas mērķis ir samazināt vīrusa slodzi organismā. Tas nozīmē, ka ne tikai uzlabojas inficētās personas veselība, bet arī zūd risks inficēt līdzcilvēkus. Ārsti rūpīgi uzrauga pacientu arī terapijas laikā, lai vīrusa slodze paliktu nenosakāma.

Speciāliste uzsver, ka zāles nav kaitīgas veselībai. Sabiedrībā valda dažādi mīti par šo zāļu iedarbību. Ir cilvēki, kas tās pielīdzina ķīmijterapijai vēža pacientiem un ir pārliecināti, ka tās iedarbojas līdzīgi, radot kaitējumu veselībai. Tas neatbilst patiesībai – no zālēm HIV pacientiem nav jābaidās.

"Tādas pašas zāles, kā jebkuras citas," skaidro Januškeviča. HIV terapijas medikamentiem ir instrukcijas, ar ko jāiepazīstas pirms to lietošanas. Tajās minētas arī iespējamās blaknes, kas ne vienmēr izpaužas. Pacientam ir regulāri jāapmeklē ārsts, kas seko līdzi veselības stāvoklim un, nepieciešamības gadījumā, veic izmaiņas terapijā. Terapijas laikā notiek cieša sadarbība starp ārstu, pacientu un nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz psiholoģisko atbalstu un palīdz atrast atbildes uz dažādiem jautājumiem. Terapija ilgst visu dzīvi.

Zāles ne visiem pieejamas

Foto: AFP/Scanpix
Pašlaik Latvijā terapija nav pieejama visiem HIV pozitīviem cilvēkiem, jo to uzsāk tikai tad, kad imūnšūnu CD4 daudzumu raksturojošais skaitlis ir nokrities līdz 350. Tas nozīmē – tikai tad, kad cilvēka veselība ir pietiekami pasliktinājusies. Šajā laikā pastāv risks, ka persona var inficēt arī citus.
Pacienti ar šo situāciju nav apmierināti. Piemēram, Valērijs uzzināja, ka ir HIV pozitīvs pirms nepilna gada. Pašlaik viņam ir 35 gadi, viņam ir augstākā izglītība IT nozarē, kur viņš strādā jau kopš 22 gadu vecuma. Vienmēr maksājis nodokļus, bet zāles ārstēšanai viņš saņemt nevar: "Ir pagājis gandrīz gads, kura laikā neesmu saņēmis pilnīgi nekādu ārstēšanu, jo to neparedz Nacionālā veselības dienesta vadlīnijas. Ārsti teic, ka ārstēšanu, protams, vajadzētu uzsākt nekavējoties."

Vīrietis atklāj, ka jau pašlaik viņa veselība ir pasliktinājusies un imunitātes trūkums liek par sevi manīt – parasta saaukstēšanās var ilgt pat trīs nedēļas, regulāri uzmetas aukstumpumpas un piemeklē citas veselības problēmas. Viņš ļoti vēlētos uzsākt terapiju, bet nevar, jo to neparedz likums.

Arī HIV un AIDS atbalsta biedrības "Agihas" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks norāda, ka medikamentu nepieejamība rada riskus gan pacientiem, gan pārējiem sabiedrības locekļiem. Personām, kas nesaņem medikamentus būs nepieciešams laiks, kamēr atjaunosies imunitāte pēc terapijas uzsākšanas. Tāpat viņš norāda uz teorētisku iespēju inficēt līdzcilvēkus, piebilstot, ka cilvēki, kas zina par savu infekciju un vēlas uzsākt terapiju, seko līdzi tam, lai nekādus riskus neradītu.

Inficētie – vidējie latvieši ar darbu un bērniem

Foto: Shutterstock
Veiķenieks norāda, ka HIV pacients visbiežāk ir "vidējais latvietis ar ģimeni un darbu". Uz ielas HIV pozitīvu cilvēku no personas, kuru šī infekcija nav skārusi, atšķirt nav iespējams. Gadījumi, protams, ir dažādi, bet lielākā daļa HIV inficēto nav ne prostitūtas, ne narkomāni, kā pieņemts uzskatīt. Parasti HIV pozitīvi cilvēki ir heteroseksuālas personas vecumā līdz 40 gadiem.

Inficētas personas profils nav vienīgais stereotips, kas saistīts ar šo slimību. "HIV asociējas ar trim saujām baltu smilšu," norāda Veiķenieks. Pateicoties terapijas pieejamībai, cilvēkiem vīrusa slodze organismā ir nenosakāma, ļaujot dzīvot ilgu un pilnvērtīgu mūžu. HIV nenozīmē tūlītēju nāvi, ar to var dzīvot.

Tāpat cilvēkiem trūkst izpratnes par veidiem, kādos ir iespējams inficēties. HIV var nodot ar vaginālajiem izdalījumiem, spermu, asinīm vai mātes pienu. Nepastāv iespēja inficēt cilvēku sadzīves kontaktu ceļā vai skaistumkopšanas procedūru laikā. Veiķenieks uzsver, ka ne skolotājs, ne bērnu dārza audzinātājs, pat, ja ir HIV pozitīvs, bērnu veselībai un drošībai nekādus riskus nerada.

Dzīve ar HIV: nosodījums, stereotipi un vientulība

Foto: Shutterstock
Tieši nezināšana un stereotipi rada nosodījumu, kas liek HIV pacientiem slēpties un kaunēties par savu slimību. Vislielākā problēma, ar ko saskaras HIV slimnieki, ir izolētība. Ne tikai sabiedrība izstumj šos cilvēkus, bet liela daļa izolējas paši līdzcilvēku attieksmes dēļ, viņi vienkārši baidās, skaidro Veiķenieks. Pašizolēšanās noved pie nomāktības, depresijas un pašnāvnieciskām tieksmēm

Cilvēki HIV saista ar riska uzvedību, un notiek slimību dalīšana labajās un sliktajās, kas ir ļoti diskriminējoši. Sabiedrības nosodījums ir tik liels, ka daļa cilvēku baidās un nespēj atklāt savu diagnozi pat pašiem tuvākajiem. Cilvēkam nav neviena, ar ko parunāt par savām problēmām un pārdzīvojumiem. Tik liela noslēgšanās sagrauž cilvēku.

Veiķenieks norāda, ka attiecībā uz HIV, tāpat, kā uz jebko citu, nevajadzētu vispārināt. Norakstot kādu sabiedrības grupu, tiek norakstīts katrs cilvēks individuāli. Piemēram, ja darba kolektīvā ir kāda HIV inficēta persona un neformālu sarunu laikā kolēģi izteic kategorisku viedokli par HIV inficētajiem, šī persona jutīs nosodījumu tieši pret sevi un nevarēs atklāties.

Apturi izplatību – pārbaudies!

Foto: AFP/Scanpix
Ļoti lielus riskus sabiedrības veselībai rada personas, kas ir inficētas, bet par to nezina, jo šādos gadījumos netiek ievēroti īpaši piesardzības pasākumi. "Rutks" jau rakstīja, ka nevalstiskās organizācijas, aktualizējot šo jautājumu, aicina cilvēkus veikt HIV testus īpašu akciju laikā.

"Baltijas HIV asociācija" valdes priekšsēdētāja Inga Upmace skaidroja akciju nepieciešamību: "Situācija ir ļoti satraucoša, jo Latvijā jau gandrīz 7000 cilvēkiem ir atklāta HIV infekcija, turklāt tie ir tikai oficiāli reģistrētie gadījumi. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka reģistrēto gadījumu skaits būtu jāreizina ar divi, lai iegūtu patieso infekcijas izplatību valstī."

Lai ierobežotu HIV infekcijas izplatību, biedrība "Agihas" organizē akciju "Es zinu! Vai Tu zini?", kuras mērķis ir mudināt cilvēkus pārbaudīt savu veselību. Akcija notiks līdz 15. decembrim. Savu HIV statusu ikviens var noskaidrot, veicot analīzes E. Gulbja vai Centrālās laboratorijas filiālēs visā Latvijā. Par iespējām ikdienā bez maksas noskaidrot HIV statusu vari uzzināt šeit. HIV profilakses punkti atrodas dažādās Latvijas pilsētās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!