Foto: LETA
Lai arī pašlaik mamogrāfijas iekārtas dažādu iemeslu dēļ netiek izmantotas, tās iepriekš ir pārbaudītas un bijušas atbilstošas visām prasībām, aģentūrai LETA pauda reģionālajās slimnīcās, kurās Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs konstatējis noteikumiem neatbilstošas mamogrāfijas iekārtas.

Jelgavas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs klāstīja, ka mamogrāfs slimnīcā netiek izmantots jau divus gadus, jo iestādē notiek vērienīgi remontdarbi, un pašlaik nav telpu, kur iekārtu varētu izvietot. Viņš pieļāva, ka pakalpojumu varētu nodrošināt, sākot ar gada otro pusi.

Vienlaikus Ķipurs apgalvoja, ka pārbaudē, kas veikta pirms diviem gadiem, neatbilstības neesot konstatētas, tāpēc viņam nav izprotama informācija par iekārtas problēmām.

Savukārt SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis nemācēja teikt, kad iekārta pēdējo reizi pārbaudīta, un kādi bijuši pārbaudes rezultāti, jo aprīkojuma slimnīcā ir daudz, un katram pienāk savs pārbaudes termiņš. Zeitmanis domā, ka sabiedriskajā telpā apzināti tiek izplatīta dezinformācija par ārstniecības iestāžu iekārtu stāvokli, kas, viņaprāt, saistīts ar ražotāju un dažādu inspekcijas organizāciju konkurenci par pārbaužu veikšanu.

Zeitmanis pārliecināts, ka slimnīcu vadītāji iekārtām pievērš pietiekami lielu uzmanību, jo kontrolējošo iestāžu ir daudz, un pārbaudēs neesot iespējams izsprukt. Vienlaikus viņš neslēpa, ka katra pārbaude slimnīcai izmaksā vairākus simtus eiro, jo jāsedz ne tikai pašas procedūras, bet arī inspektora ceļa izdevumi, kas ceļā līdz Balviem vai Gulbenei nav mazi. "Un tad mēs brīnāmies, ka medicīnā nav naudas," izteicās slimnīcu vadītājs.

Balvu slimnīcā esošais mamogrāfs netiek izmantots jau kopš vasaras, jo tā uzturēšana nav ekonomiski pamatota, klāstīja slimnīcu vadītājs. Pieprasījums pēc pakalpojuma reģionā nav liels, un to spēj apmierināt citi pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā mobilo mamogrāfu, viņš stāstīja.

Šādus pakalpojumus nodrošina arī SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", kurā arī esot konstatētas mamogrāfijas iekārtas tehniskas neatbilstības. Ārstniecības iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kucina pauda neizpratni par izskanējušo informācija, uzsverot, ka visi mamogrāfi atbilst izvirzītajām prasībām un noteikumiem. Turklāt nesen poliklīnikā uzstādīta jauna iekārta, kas īpaši piemērota krūšu vēža agrīnai diagnostikai, viņa teica.

Arī Kucina klāstīja, ka slimnīca nevarot darboties ar neatbilstošām iekārtām, jo nepārtraukti tiek uzraudzīta no dažādām iestādēm.

Kā ziņots, laikraksts "Latvijas Avīze" šonedēļ vēstīja, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs ir pārbaudījis 48 mamogrāfijas iekārtas 30 ārstniecības iestādēs, konstatējot četru neatbilstību tehniskajām prasībām.

Veselības inspekcija kopā ar Nacionālo veselības dienestu un radioloģijas speciālistiem pērn septembrī sāka mamogrāfu pārbaudi vairākās ārstniecības iestādēs, solot tās pabeigt mēneša laikā. Tomēr pārbaudes pabeidzis vien Radiācijas drošības centrs. Inspekcija tās turpina un informāciju sola sniegt tikai tad, kad būs pārbaudītas visas ārstniecības iestādes.

Radiācijas drošības centra pārbaudēs neatbilstošas iekārtas konstatētas Aizkraukles slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Jelgavas pilsētas slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā.

Aizkraukles slimnīca ir iegādājusies jaunu mamogrāfijas iekārtu, tomēr izmeklējumus vēl neveic, jo nav iegūta Radiācijas drošības centra licence. Turklāt slimnīcai kopš pagājušā gada augusta ir aizliegts veikt mamogrāfijas izmeklējumus.

Rakstā arī atgādināts par kādu gadījumu, kad radiologs, analizējot mamogrāfijas izmeklējumu, nebija ieraudzījis audzēju krūtī nolaidības un nekvalitatīvas aparatūras dēļ. Turklāt otrs radiologs, kā liecina Veselības inspekcijas atzinums, bija pārkāpis obligāto noteikumu un attēlu nemaz nebija apskatījis, taču parakstu un zīmogu uz slēdziena uzlika.

Vēzis tika pamanīts tikai tad, kad tas jau bija ielaists līdz trešajai stadijai, sievietei bija jāveic operācija, viņa zaudēja krūti un patlaban turpina ārstēt smagas blaknes, kas radušās pēc pārciestās operācijas, vēstījaa "Latvijas Avīze".

Paciente uzskata, ka Veselības inspekcijas atzinums par viņai sniegtā medicīnas pakalpojuma kvalitāti ir kļūdains un arī Nacionālās veselības dienesta pieņemtais lēmums par izmaksāto atlīdzību, ko sieviete saņēmusi par viņas veselībai nodarīto kaitējumu, nav adekvāts. Tāpēc viņa šo lēmumu, kas balstīts uz inspekcijas atzinumu, pārsūdzējusi Veselības ministrijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!