Smadzeņu audzējs ne vienmēr nāves spriedums. Būtiskākais par simptomiem un ārstēšanu
Foto: Shutterstock

Smadzeņu audzējs ir viena no slimībām, kas biedē daudzus. Ar šo slimību ir saistīti dažādi mīti un stereotipi, piemēram, par to, ka audzējs visos gadījumos nozīmē drīzu nāvi vai arī, ka tas par sevi atgādinās līdz dzīves beigām. Daļa no cilvēku bažām patiešām ir pamatotas, bet izrādās, ka tikai aptuveni puse no smadzeņu audzējiem ir ļaundabīgi, turklāt arī tos ir iespējams ārstēt.

Būtiskākos jautājumus par smadzeņu audzējiem pārrunājām ar neiroķirurgu un radioķirurģijas ekspertu Vladislavu Buriku. Viņš skaidro, ka galvas audzēju formas un agresivitāte var būt dažāda. Tie var būt gan labdabīgi, gan ļaundabīgi. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati, ik gadu ļaundabīgu galvas audzēju Latvijā atklāj apmēram 200 cilvēkiem.

Buriks norāda, ka eksistē arī sekundārie jeb metastātiskie galvas smadzeņu audzēji. Tie veidojas cilvēkiem, kam primāri ir kāda cita onkoloģiska saslimšana. Tā kā onkoloģisko pacientu dzīvildze pēdējos gados palielinās, pieaug arī sekundāro galvas audzēju skaits. Tomēr, attīstoties tehnoloģijām, ir ievērojami uzlabojušas arī iespējas ārstēt dažāda veida audzējus.

Smadzeņu audzējs ne vienmēr ir nāves spriedums

Ļoti daudziem cilvēkiem vārdu savienojums "smadzeņu audzējs" asociējas ar letālu iznākumu un smagu onkoloģisku slimību. Buriks skaidro, ka smadzeņu audzēji patiešām ir viena no bīstamākajām slimībām, ar ko cilvēks var slimot, bet tas uzreiz nenozīmē nāves spriedumu. "Ir dažāda veida smadzeņu audzēji, kuru prognozes var atšķirties. Ir arī labdabīgi audzēji, kas gandrīz 100 procentos gadījumu var tikt ārstēti," paskaidro speciālists, "protams, ir arī ļaundabīgi audzēji, kas var būt ļoti bīstami." Šo audzēju ārstēšana var būt ļoti sarežģīta, bet pacienta iespējas atlabt – ļoti zemas. Apmēram puse no smadzeņu audzējiem ir ļaundabīgi.

Jautāts par to, kāpēc cilvēkus tik ļoti biedē šī diagnoze, Buriks atbild: "Viens no iemesliem ir tas, ka izmaiņas notiek ne tikai ķermenī kā tas ir, piemēram, krūts vēža gadījumā." Šī audzēja forma veicina arī neiroloģiskas izmaiņas.

Tāpat jāņem vērā, ka smadzeņu audzējiem nav viegli pamanāmu simptomu vai specifisku riska faktoru, kā tas ir, piemēram, ar plaušu vēzi un smēķēšanu. Tas nozīmē, ka slimību nereti atklāj novēloti, līdz ar to arī ārstēšana ir sarežģītāka un prognozes drūmākas. Jāpiebilst, ka tieši ļaundabīgiem smadzeņu audzējiem nav specifisku riska faktoru. Vienīgais izņēmums ir starošana – ja bērnībā ir veikta starošana, piemēram, ārstējot leikēmiju, smadzeņu audzēja risks ir ievērojami lielāks, skaidro Buriks. Protams, veselīgs dzīvesveids samazina dažādu hronisku slimību risku, ieskaitot smadzeņu audzēju, tomēr specifiski profilakses pasākumi pašlaik nav zināmi.

Simptomu cēlonis jāārstē arī tad, ja audzēja nav

Smadzeņu audzējiem nav arī specifisku simptomu. Buriks norāda, ka tā ir liela problēma. "Smadzeņu audzēji ir salīdzinoši reta slimība, un lielākā daļa tiem raksturīgo simptomu ir ierasta parādība cilvēku dzīvēs. Visi piedzīvo galvassāpes, visiem laiku pa laikam ir reiboņi. Kādam parādās nelieli dzirdes traucējumi vai problēmas ar redzi." Parasti izmaiņas ir nelielas un nespecifiskas. Tās cilvēkiem neliek domāt par smadzeņu audzējiem.

Buriks aicina ikvienu cilvēku runāt ar savu ārstu par dažādām veselības problēmām – nespēku, galvassāpēm no rītiem, reiboņiem, izmaiņām ķermeņa jutībā, dzirdē un redzē. Ja samazinās redzes leņķa platums, ir jāmeklē speciālista palīdzība. "Ja šie simptomi nomoka nedēļu, divas nedēļas, ir jādodas pie ārsta." Pavisam nelielā daļā gadījumu šie simptomi liecinās par smadzeņu audzēju, skaidro speciālists. Ārstēt ir nepieciešams arī citas slimības, nevis tikai smadzeņu audzēju, nepieciešamību doties pie ārsta skaidro Buriks.

Pēdējo gadu laikā smadzeņu audzēju diagnostika ir uzlabojusies. Liela nozīme šajā jautājumā ir magnētiskās rezonanses izmeklējumu pieejamībai, saka ārsts. Šis izmeklējums var palīdzēt atrast audzēju vēl, pirms parādījušies simptomi.

Ļaundabīgu audzēju ārstēšana – jo ātrāk, jo labāk

Labdabīgo audzēju ārstēšana ir ļoti efektīva. Tam izmanto dažādas metodes – neiroķirurģiju, radioķirurģiju. Tāpat daļai labdabīgo audzēju ir ļoti lēna attīstība, un daļā gadījumu ārstēšana pat nav nepieciešama. Pietiek ar pacienta novērošanu un audzēja attīstības uzraudzīšanu. "Ir audzēji, kurus var tikai uzraudzīt gadiem, nevis mēnešiem ilgi," teic Buriks. Parasti labdabīgos audzējus ārstē lokāli, proti, tos izoperējot.

Ļoti retos gadījumos tiek izmantoti medikamenti. "Piemēram, hipofīzes audzējiem ir pieejami medikamenti, kas to augšanu apstādina," norāda ķirurgs. Tāpat medikamenti var mazināt hormonālas izmaiņas, ko radījis audzējs. Tomēr šādi gadījumi ir ļoti reti, un būtībā tikai hipofīzes audzējam ir pieejami medikamenti, kas nav ķīmijterapija. Runājot par ķīmijterapiju ļaundabīgo smadzeņu audzēju ārstēšanā, speciālists norāda, ka tā bieži nav efektīva, tāpēc tiek izmantota speciāli šai audzēju formai izstrādāta terapija.

Ļaundabīgo audzēju attīstība parasti ir ļoti strauja, un ar to monitorēšanu nepietiek, lai pacients dzīvotu. Neatkarīgi no tā, vai ļaundabīgais audzējs ir sekundārs (metastāzes) vai primārs, tiek izmantotas trīs ārstēšanas metodes – ķirurģija, starošana un ķīmijterapija. "Daļā gadījumu pacients pēc ārstēšanas nodzīvo daudzus gadus.," stāsta neiroķirurgs. Tomēr agresīvāku smadzeņu audzēju gadījumos pacienta dzīves ilgumu ne vienmēr iespējams ievērojami palielināt.

Buriks uzsver, ka cīņā ar ļaundabīgiem smadzeņu audzējiem ir būtiski izmantot visu pieejamo ārstēšanas metožu klāstu, neaprobežojoties tikai ar vienu ārstniecības veidu. Tāpat pacientam, kas saskāries ar diagnozi "ļaundabīgs smadzeņu audzējs", ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk konsultēties ar speciālistiem un uzsākt ārstēšanu. "Parasti tas ir neiroķirurģijas jautājums, bet bieži ir nepieciešams multidisciplinārs risinājums," saka neiroķirurgs. Viņš paskaidro, ka ir gadījumi, kad sekundāro jeb metastātisko smadzeņu audzēju ir iespējams ārstēt ar jaunās paaudzes medikamentiem un ķirurģiska iejaukšanās nav nepieciešama. Tomēr laiks ir būtisks visos gadījumos.

Source

DELFI Viņa

Tags

smadzeņu audzējs Onkoloģija Vēzis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form