Foto: RIA Novosti/Scanpix

Daudzi smēķētāji, iespējams, nemaz nenojauš, ka slimo ar ļoti smagu un dzīvībai bīstamu kaiti – hronisku obstruktīvu plaušu slimību jeb HOPS. Tā neatgriezeniski bojā dziļos elpceļus un plaušas. Kas jāzina par šo slimību, lai palīdzētu sev vai klepojošam tuviniekam, skaidro pulmonoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docente Evija Livčāne.

Saslimst puse pīpmaņu

Kaut gan Latvijā cilvēki ar dažādām plaušu slimībām sirgst arvien biežāk, paradoksālā kārtā saslimstība ar HOPS ir nemainīgi zema, jo slimība netiek diagnosticēta – to neatpazīst pacienti un bieži arī ģimenes ārsti.

Visbiežāk HOPS slimniekam ir klepus, ko pavada izdalījumi no plaušām jeb krēpas, pazemināts svars, un pats galvenais simptoms – elpas trūkums. Sākotnēji tikai pie lielākas fiziskas slodzes, vēlāk tas ir pat tik smags, ka no rīta ir grūti saklāt gultu vai nomazgāties dušā.
Latvija Eiropā ir smēķēšanas flagmane – valstī ar šo netikumu aizraujas aptuveni 35 procenti iedzīvotāju, tai skaitā arī 52 procenti vīriešu darbspējīgā vecumā, līdz ar to arī HOPS izplatība noteikti ir augsta. Precīzu datu nav, bet aprēķini liecina, ka Latvijā ir aptuveni 150 tūkstoši HOPS slimnieku. Reāli šāda diagnoze noteikta vien 25 tūkstošiem cilvēku.

20 gadus paciņu dienā

Diemžēl reālajā dzīvē kaislīgie smēķētāji ne tuvu nav tik žirgti un veselīgi, kā, piemēram, allaž smēķējošais kino varonis Džeimss Bonds – no katriem 10 smēķētājiem ar HOPS saslimst pieci. Tipisks HOPS slimnieks ir vīrietis vecumā pēc 45 gadiem, kas vismaz 20 gadus ir izsmēķējis paciņu cigarešu dienā. Tiesa gan, arvien biežāk slimo arī sievietes.

Diemžēl reālajā dzīvē kaislīgie smēķētāji ne tuvu nav tik žirgti un veselīgi, kā, piemēram, allaž smēķējošais kino varonis Džeimss Bonds – no katriem desmit smēķētājiem ar HOPS saslimst pieci.
Lai kā to nevēlas atzīt paši smēķētāji, no nikotīna atkarīgais nav vesels cilvēks. Teikt, ka mans vectēvs smēķēja 60 gadus un viņam nekas nekaiš, ir visai ciniski – jā, varbūt ne visi saslimst ar HOPS, taču ir ļoti daudz citu smēķēšanas izraisītu slimību, kas pavada smēķētāja ikdienu un pasliktina dzīves kvalitāti, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, vēzis un kustību traucējumi. Jāatgādina, ka pasaulē ik gadus no smēķēšanas un tās izraisītajām slimībām mirst aptuveni astoņi miljoni cilvēku, un droši vien visi cerējuši, ka viņu dzīvību kaitīgais netikums neskars.

Kā pazīt HOPS?

Visbiežāk HOPS slimniekam ir klepus, ko pavada izdalījumi no plaušām jeb krēpas, pazemināts svars, un pats galvenais simptoms – elpas trūkums. Sākotnēji tikai pie lielākas fiziskas slodzes, vēlāk tas ir pat tik smags, ka no rīta ir grūti saklāt gultu vai nomazgāties dušā. Tipisks piemērs – pavasarī opītis no pilsētas aizbrauc dzīvot uz dārza mājiņu, bet rudenī, atbraucot Rīgā, nokļūšana trešā stāva dzīvoklī pēkšņi ir neiespējamā misija.

Klepus un elpas trūkums rodas tāpēc, ka smēķētāja elpceļi karsto, indīgo cigarešu dūmu ietekmē diendienā tiek pakļauti termiskam apdegumam.
Kas ir noticis šāda HOPS slimnieka plaušās? Klepus un elpas trūkums rodas tāpēc, ka smēķētāja elpceļi karsto, indīgo cigarešu dūmu ietekmē diendienā tiek pakļauti termiskam apdegumam. Daba cilvēka plaušas ir veidojusi tā, lai nepieļautu jebkādu kaitīgo vielu iekļūšanu organismā – ieelpojot kādu asu smaku vai putekļus, elpceļi saraujas. Smēķētāja elpceļi dūmu ietekmē tiek sašaurināti nepārtraukti, līdz kādā brīdī bronhu sieniņas nogurst un paliek nemainīgi sarāvušās. Bronhi vairs nespēj veikt savu funkciju, samazinās gaisa caurlaidība elpceļos un cilvēkam trūkst elpas. Turklāt bronha galā esošajā alveolas maisiņā, caur kuru notiek skābekļa pievadīšana asinsritei, uzkrājas gaiss, taču sašaurināto bronhu dēļ tas nespēj no plaušām izdalīties – veidojas tā sauktā plaušu emfizēma, kad plaušas ir pilnas ar gaisu, bet skābekļa apmaiņa nenotiek un cilvēks smok.

Organismā veidojas hipoksija jeb skābekļa trūkums, kas noved pie muskuļu un ķermeņa masas zuduma, apātijas, depresijas, bet, slimībai progresējot un to neārstēt, iestājas nāve. HOPS ir arī ceturtais biežākais mirstības cēlonis pasaulē vecumā pēc 45 gadiem, bet ap 2020. gadu tiek paredzēts, ka mirstība no šīs slimības ieņems jau trešo vietu.

Labā ziņa – slimību var novērst

Labā ziņa HOPS pacientiem ir tā, ka šo slimību var novērst. Nevar solīt izārstēšanu vai jaunas plaušas. Atmetot smēķēšanu un sākot lietot ārsta izrakstītos medikamentus, ko Latvijā gan valsts kompensē tikai 50 procentu apmērā, var panākt to, ka slimība neprogresē un pacienta dzīves kvalitāte jūtami uzlabojas.

Nevar solīt izārstēšanu vai jaunas plaušas. Atmetot smēķēšanu un sākot lietot ārsta izrakstītos medikamentus, ko Latvijā gan valsts kompensē tikai 50 procentu apmērā, var panākt to, ka slimība neprogresē un pacienta dzīves kvalitāte jūtami uzlabojas.
Vairs nemocīs klepus, mazināsies elpas trūkums, izzudīs depresija. Diemžēl vairāk nekā puse HOPS pacientu nespēj uzveikt smago nikotīna atkarību un arī pēc terapijas uzsākšanas turpina smēķēt. Šādā gadījumā izredzes cīņā ar HOPS nav tik labas – tas ir gluži kā censties samazināt svaru, diendienā turpinot našķoties ar treknām kūciņām. Taču arī pie šī scenārija zāļu lietošana tomēr var palīdzēt justies labāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit